Vai tiešām vakar krogā mainoties ar reliģiska satura grāmatām, ar izteiksmīgiem burtiem senslāvu, ivrita un gotu šriftā un krustiem uz divu vākiem būtu pamanījušies jauniņo oficianti sabaidīt tā, ka vispirms viņai šķita, ka pēdējā pienākušā biedra pasūtījums vēl top, un pēc tam - ka tāds nekad nav bijis?

Kas to lai zina.

Kaut kādā ziņā pats fakts, ka šīs grāmatas uz kādu laiku nonākušas manā lietošanā, man liek justies dīvaini. Nē, nu vajadzēt jau vajadzēja tikai vienu, un galvenais, ka krusts virsū - grūti pateikt, cik labi pa gabalu tie izteiksmīgie burti būs redzami (jo, atvainojiet, bet lasīt ivritu es nespēju. Un patiesībā arī mana vācu un krievu izruna ir pietiekami atbaidoša, lai pat nerunātu par to, ka senslāvu nav krievu, gotu šriftā iespiestā varbūt arī nav vācu, un trešā varbūt arī nav ivrits)

Toties uzšķirot izskatās... well.. reliģiski?
And that's precisely the point.

Bet tā nu sanāca, ka ir trīs.
Ak jā, jautājumu par krustiem arī atrisināts.