Protams, protams, kreisās rokas rādītājam bija jāaplūst tieši pirmdienā, pēc tam, kad beidzot biju izdomājusi, kā glītus baltus galus uzlakot.
Pamēģini nu drukāt ar vienu īsu un septiņiem gariem nagiem? (īkšķu nagu garums rakstīšanu neietekmē).
Kā tāds klibs zirgs pie klavierēm.
Vai atceroes to sestdienas atvērumu par mākslīgajiem nagiem? Kur manikīra meistare bija savējos bija izvīlējusi garus un smailus, nokrāsojusi īstajā nagu sēnišu dzeltenumā, ar baltiem krikučiem un tumši ziliem caurumus atgādinošiem pleķiem?
20Ls par mākslīgo nagu profilaksi mēnesī man šķiet nenormāla summa.
1.80 caurspīdīgā laka. 2.20 divas mazas baltās galu lakas. 0.60 trafareti - 40gab, bet visnotaļ, visnotaļ atkārtoti lietojami. Un man ir aizspriedumi vēl krāmēt base-coat zem tā visa un top-coat tam visam pa virsu. Nagi svilst arī zem vienas kārtas.
+Un nekādu nepatīkamu izjūtu skaistumkopšanas kabinetā. (Nē nē, tas nav kā pie ārsa. Tas ir aptuveni tik nepatīkami, kā baznīcā iesoļot. Vai kapsētai cauri iet.. Nu, tā - es-galīgi-neesmu-savā-vietā nepatīkamība.
Jā, es esmu sarežģīts gadījums. Nemāku es tā vienkārši pačatot ar frizieriem, manikīriem, autoskolu instruktoriem un citiem līdzīgiem. Nē, akupunktūras ārsts šeit ir izņēmums, ar to tiešām varēja vienkārši parunāties, tāpat, ne par ko, un justies labāk. Jā, un vēl daži pārdevēji šur tur tādi trāpījušies. Neskaitīsim suvenīru tirgotājus, tiem tā varētu būt profesionāla iemaņa.
Bet pie frizieriem un pārējiem.... Man nav vēlmes sarunāties. Tur nav atmosfēra, kas man radītu vēlmi piepūlēties un savas domas no iekšienes novirzīt uz sarunu.
Ta sauciet to kaut vai par autismu, kā viena nesen pamēģināja.
Man vienalga.
Noskrīnoju gan šo, gan iepriekšējo. Cik nu laba tas dos, ja atbildes redzamas, bet noskrīnot atbildes tā, lai tās redzētu tu, bet ne citi nevar. Pamatojums perfekts :) Nebūtu domājusi, ka tas pamatojums der tieši šādiem secinājumiem, bet pamatojums, protams, labs.
A tas 'īpašums'... vispār jā, tas ir viens no trim maniem lielajiem mīnusiem, pēdējā skaitīšanas reizē, pašreizējā prāta virzības stadijā.
Tā ir laba lieta, ja ir tāda nesatricināma pašpārliecinātība/pašapziņa kam to unikalitātes apziņu nest. Bet ja tās nesatricināmās (tās?) pašapziņas nav, tad tā ir viena pretīga bumba pie kājas.
Un lai iet ieskrieties visi tie 'ak cik mēs esam unikāli' slavinātāji. Tāpat jau tas unikālais tiek pieļauts tikai noteiktās, ļoti ļoti šaurās robežās.