Protams, protams, kreisās rokas rādītājam bija jāaplūst tieši pirmdienā, pēc tam, kad beidzot biju izdomājusi, kā glītus baltus galus uzlakot.
Pamēģini nu drukāt ar vienu īsu un septiņiem gariem nagiem? (īkšķu nagu garums rakstīšanu neietekmē).
Kā tāds klibs zirgs pie klavierēm.
Vai atceroes to sestdienas atvērumu par mākslīgajiem nagiem? Kur manikīra meistare bija savējos bija izvīlējusi garus un smailus, nokrāsojusi īstajā nagu sēnišu dzeltenumā, ar baltiem krikučiem un tumši ziliem caurumus atgādinošiem pleķiem?
20Ls par mākslīgo nagu profilaksi mēnesī man šķiet nenormāla summa.
1.80 caurspīdīgā laka. 2.20 divas mazas baltās galu lakas. 0.60 trafareti - 40gab, bet visnotaļ, visnotaļ atkārtoti lietojami. Un man ir aizspriedumi vēl krāmēt base-coat zem tā visa un top-coat tam visam pa virsu. Nagi svilst arī zem vienas kārtas.
+Un nekādu nepatīkamu izjūtu skaistumkopšanas kabinetā. (Nē nē, tas nav kā pie ārsa. Tas ir aptuveni tik nepatīkami, kā baznīcā iesoļot. Vai kapsētai cauri iet.. Nu, tā - es-galīgi-neesmu-savā-vietā nepatīkamība.
Jā, es esmu sarežģīts gadījums. Nemāku es tā vienkārši pačatot ar frizieriem, manikīriem, autoskolu instruktoriem un citiem līdzīgiem. Nē, akupunktūras ārsts šeit ir izņēmums, ar to tiešām varēja vienkārši parunāties, tāpat, ne par ko, un justies labāk. Jā, un vēl daži pārdevēji šur tur tādi trāpījušies. Neskaitīsim suvenīru tirgotājus, tiem tā varētu būt profesionāla iemaņa.
Bet pie frizieriem un pārējiem.... Man nav vēlmes sarunāties. Tur nav atmosfēra, kas man radītu vēlmi piepūlēties un savas domas no iekšienes novirzīt uz sarunu.
Ta sauciet to kaut vai par autismu, kā viena nesen pamēģināja.
Man vienalga.
Man nepatīk kā izskatās mākslīgie, mkey? Jā, es saprotu, man nebūtu express tempos jāšķiras no visem jauki nokrāsotajiem nagiem, ja tie būt mākslīgie... Lai gan hvz kā es parakstītu, ja man nolūztu mākslīgais. Un vismaz manām kolēģēm šie lūst biežāk nekā mani īstie. Es nevaru iedomāties iet un pļāpāt ar kādu par savām problēmām, ja viņš kaut kā man nav ļāvis noticēt, ka grib ar mani runāt. Tad jā, tad es varu sarunāt daudz vairāk, nekā es gribēju teikt un otra puse gribēja klausīties... Bet tā iet un stāstīt frizierei par savām ģēlām? Geez. Pat saruna 'beidzot neviens neuzbāžas ar savām problēmām' man šķiet daudz par daudz. Parunāt par to 'varbūt vienkārši sajaucam šitās divas krāsas', 'labāk pakāpeniski' vai 'oi, a es domāju,ka iznāks tmšāki' var. Bet ārpus tā? Tā taču ir frizētava. | |
Nu es gan nezinu. Mani mākslīgie nagi nemaz daudz neatšķiras no dabīgajiem. Manikīre saka, ka tas no nagu formas atkarīgs. Citiem izskatās dabiski, a citiem nē. A par to frizieri. Viņa ir mana vīra brāļa sieva un augstākminētā saruna ar viņu nemaz nenotika frizētavā. Frizētavā es runājos tikai par to, ko vēlos redzēt uz galvas. :) | |
Beidz, kad esmu skatījusies uz tavējiem, tie arī izskatās mākslīgi. Krietni labāk nekā vairums redzēto, I'll give you that. Bet biezums un faktūra atšķiras vienalga. Bet man tiešām dabīgie patīk labāk. Nu ja radiniece, tad vismaz. Tas ir savādāk. | |
Nu jā. Bet tas biezums jau ir pats labums :) Jamie tā nelūzt. Bet nu jā.. ja nepatīk, tad nepatīk... Tad nekā... | |
:P
A es ar savu manikīra meistaru ar nemaz nečatoju. Un ar frizieriem nečatoju, kā reiz pazīstama friziere teica, ka viņai mīļākie klienti esot tie, kuri neuzbāžas ar sarunām.
Diemžēl tādi esot mazākumā un tapēc esot patīkama pārmaiņa, kad kādi trīs vai vāirāki pēc kārtas uzbāzušies ar savām problēmām.