Kapsētas - tas ir perfekti vasarā, pusnaktī, laukos, kad uz visam pusēm ir lauki un starp pāris kapsētas kokiem deg vientuļas svecītes.

Es šodien atradu mieru iešanā. Vienkārši pārvietojoties. Ir taču tik daudz skaistu, parastu lietu.

Man kapsētas atgādina kaut kādus riebīgus murgus. Pie tam kopā nesaliekamus, tikai kaut kādas grūti aprakstāmas ainas, kas rada ļoti nepatīkamu sajūtu.

Man ar kapsētām saistās, pirmkārt, viens ļoti skaists mirklis no vasaras. Tieši tāds, kā es aprakstīju - daži koki, apkārt plaši lauki un dažas svecītes. Un vienā debesu pusē vēl vāja, rožaina atblāzma no saulrieta. Miers.

Atmiņas ļoti ietekmē mūsu iespaidu par vietām.

Manā gadījumā varbūt sapņu atmiņas spēcīgāk nekā reālās, jo sapņi nesaistās ar konkrētu vietu, bet tikai atsevišķām pazīmēm, kurām izpildītes rekonstruējas labā vai sliktā sajūta... Bet tā tas ir, un ne tikai ar kapsētām.

Hmm, manas atmiņas pārsvarā arī sastāv no tādām pazīmjainām ( lol ) vietām, kuras eksistē bez konkrēta pleķīša kartē. Un bez konkrēta laika. Dīvaina man tā atmiņa.
Patiesībā precīzi tā pat kā ar sapņiem.

Btw, negribi man atsūtīt to planšetīgo meistardarbu? Joprojām esmu sapriecājusies par planšetīgo planšetēšanu planšetē.

Gribēju, bet aizmirsu. Tagad esmu darbā, no darba busā, mājā būšu tikai svētdien.

Bet centīšos atcerēties :)

Un jā, man patika paskatīties, kā kāds zīmē. Tas nav kaut kas, kas būtu interesants katru dienu, bet vienreiz paskatīties tas nav garlaikojoši. Un tu nebiji runātīga (nebrīnītos, ja principā neesi), es arī ne pārāk, it īpaši ar nerunīgākiem par mani) - tā kā viss kārtībā.

Ja es garlaikojos un esmu tik nogurusi, kā šonedēļ es nežāvājos. Es aizmiegu.

Es tās planšetīgās planšetēšanas planšetē iespaidā nonācu pie secinājuma, ka tieši tas man ir vajadzīgs, lai zīmētu kā gribu :) Un pat A5 bija baigi normāli :O Jāsāk domāt par naudas krāšanu ^_^

Es principā neesmu runātīga, bet man pašai bija sajūta, ka es nepārtraukti vervelēju ^_^ Kā visu pēdējo nedēļu. Bez iemesla.

Tad jau laikam labi, ka tu neaizmigi...