Kādreiz es visus kaut kur lasītos padomus ieteikumus un secinājumus par dzīvi uztvēru kā ab solūtu patiesību.
Kurā brīdī šī ticība pazuda?
Un vai tiem, kam tā ir joprojām, ir vieglāk? Neuzņemoties atbildību par saviem lēmumiem, noveļot to uz kaut kādu svešinieku izdarītiem secinājumiem?