Kaa noveerst, lai atlasot darba intervijai uzaicinaamos, tie netiktu diskrimineeti deelj religjiskaas paarlieciibas? - To nenoraada.
Vecuma? - noraadiit, ka ne ecumu, ne personas kodu nenoraada.
Dzimuma? - nu re, ar to, ka nenoraada dzimumu Latvijas apstaakljos veel nepietiks - jaaizsleedz arii vaarda noraadiishana.
Nu jaa, Zviedriju vairaak uztrauca imigrantu diskriminaacija - ari, no vaarda izdarot pienjeemumus. Un ideja par anoniimiem pieteikumiem tur izskaneejusi jau pavisam nopietnaa liimenii (lai gan ljoti shaubos, vai kas taads tiks arii pienjems.
Zviedrijas valdībai iesniegts ierosinājums valsts sektorā ieviest anonīmus darba pieteikumus, lai mazinātu imigrantu diskrimināciju. Parlamenta deputāte Tanja Linderberja sacīja, ka Zviedrija šādi varētu rādīt paraugu. Viņa uzskata, ka anonīmus darba pieteikumus vajadzētu ieviest arī privātajā sektorā. Priekšlikumā ierosināts saglabāt kandidātu anonimitāti līdz darba intervijai, lai pretendentu izvēles procesā lielāka uzmanība tiktu pievērsta nepieciešamajai kvalifikācijai, izglītībai un pieredzei. Taču priekšlikums negarantē, ka citas etniskās izcelsmes kandidāti netiks noraidīti pēc darba intervijas, tādēļ būtu nepieciešamas arī citas izmaiņas. Jauno anonīmo darba pieteikumu sistēmu sāks izmēģināt rudenī.
(c) Diena
Darba politika –atvērt darba tirgus negribētākos un zemākos slāņus iebraucējiem no ārzemēm (ar draņķīgāku ekonomiku un sociālo atbalstu) ne pie kā cita novest nevar. Ar tiem anonīmajiem CV mēģina it kā to negatīvo attieksmi mainīt – lai būtu Zviedrija patīkama ne tikai tiem pabirām, kurus potenciāli nicinošais sabiedrības viedoklis neatbaida. Nu naivi, cerēt, ka pēkšņi saujiņai labu-gribētāju izdosies mainīt sabiedrību. Tāds utopisms par tautas vairākuma saprāta spējām.
A tā… “lielpupainā zviedru blondīne’ jau ir amīšu popkultūras tēls, kas veiksmīgi pasaulē izplatīts. Kāds tur brīnums, ka musulmaņiem viņas šķiet to visu pelnījušas?