Alignment: Lawful Good, Class: Ranger. Savējie sapratīs ;)

- kāda cibiņa personal info lika aizdomāties... Ko es rakstītu par sevi šādā stilā?
Hm... šķiet Alignment: Lawful Good, varbūt Lawful Neutral, Class: Cleric, varbūt Sorceress Un nesapratīs neviens.

Ak jā, stāsts ir par D&D 3, tādā veidā, kā es to izprotu – kas var arī neatbilst pareizajai šo noteikumu izpratnei. Mēģinot to piemērot realitātei, kurā neviens nekādas ugunslodes nemētā, dievišķu dziedināšanu vai miroņu augšāmcelšanu neveic, pa mežu dzīvniekus aizsargādams neskraida un ar rokām nevienu neklapē.
Jā, šis tas no minētā, protams, notiek – bet negribētu klases ierobežot tikai ar šīm šaurajām grupām.

Lawful/Chaotic – lai ko jūs domātu, tomēr lawful. Noteikumi ir, lai tos ievērotu, solījumus, kas tomēr doti, ir jāizpilda. Tas neliedz meklēt interpretācijas iespējas - bet es tās meklēju, nevis vienkārši ignorēju noteikumu.
Kaitēt-palīdzēt – īpašu prieku kaitniecība man nesagādā, nodarīšana kādam pāri sava prieka pēc man šķiet muļķīga. No otras puses - likt, lai kāds izdara kaut ko sev kaitniecisku, lai ieraudzītu rezultātu – tas gan – lai gan kopumā cenšos rīkoties tā, lai pēc iespējas mazāk kaitētu apkārtējiem. Citiem palīdzēt – o jā, reizēm man tas sagādā prieku, mans lielais mērķis ir darīt kaut ko, kas galu galā ir noderīgs sabiedrībai kā tādai – bet tikai, kamēr tas nekaitē man. Lawful Neutral? Vai tomēr Lawful Good?
*

Tu mazini ciešanas pasaulē, bet dari to tikai likuma ietvaros.	*Tev sagādā prieku palīdzēt citiem un Neutral good kā izpaudīsies, m?	*Tu mazini ciešanas pasaulē. Ja kāds likums nodara ļaunu apkārtējiem – jo sliktāk likumam, tu to ievērot netaisies.
Tu vienmēr rīkojies saskaņā ar likumu. Tev īpašu prieku nesagādā palīdzēšana vai kaitēšana citiem.	Tu uzskati, ka likumi mēdz kļūdīties, bet zini, ka mēdz kļūdīties arī pats – pirms rīkosies pretrunā likumam, novērtēsi visus apstākļus. Tu uzskati, ka atvieglojot ciešanas vienam, tu vari nodarīt kaitējumu kādam citam; bet sodot vienu sniegt kādam citam nevajadzīgu palīdzību. Galvenais, lai viss ritētu savu dabīgo gaitu.	Tu rīkojies tā, kā uzskati par pareizu pats. Vai tas dara ko labu vai sliktu pārējiem – mazsvarīgi. Likums? Tu pats zini labāk par visiem citiem, kas izdomājuši likumus. Solījumi? Šodien Tu visu zini labāk, nekā zināji solījuma došanas brīdī.
*Tu vairo ciešanas pasaulē, bet vienmēr rīkojies likuma ietvaros. Tev patīk sāpināt apkārtējos, ieriebt kādam, kaut vai tādēļ vien, ka bijis pārāk neapķērīgs, lai pilnvērtīgi izmantotu likumīgās tiesības. Tu nedod solījumus, kurus nevari izpildīt (un no kuru izpildīšanas nevari pilnīgi godīgi izvairīties).	Apkārtējie ir pelnījuši, lai tu viņiem darītu pāri un... Neutral evil kā izpaudīsies?	Tev ir vienaldzīgi jebkādi likumi vai agrāk doti solījumi, tu rīkojies saskaņā ar savām vēlmēm šajā brīdī. Tev vienkārši patīk darīt pāri apkārtējiem – tas taču ļauj justies tik labi, zināt, ka kādam atkal ir slikti.Vai arī – viņi visi ir pelnījuši, lai viņiem darītu pāri. Tāpēc jau viņi ir. Likums? To savai aizsardzībai var piesaukt tie, kam trūkst mugurkaula par sevi pastāvēt.

*Likums – tas nav tieši rakstītā norma, bet vispār jebkāda sabiedriski pieņemta ētiskā sistēma. Paražas, kas pieņemtas personas sabiedrībā – arī, teiksim, nelielas mantu paņemšanas bez prasīšanas vienā sabiedrībā tiks uzskatītas par zādzību, otrā – par pieņemamu rīcību.
-------------------------------
Klase – ak, pavisam cits jautājums bet, iespējams, krietni vienkāršāks. Laikam jau Kleriks – savas pārliecības izplatītājs. ak jā, labam klerikam nepieciešam laba dzīvesziņa. Es neteicu, ka esmu labs kleriks ;)
Var būt burvis sorceress - no dabas talantīgie, apkārtējo cieņu iemantot gribošie (veids kā tas notiek - caur mīlestību, apbrīnu respektu vai bailēm – tas jau ir otršķirīgi. ) Labi burvji gan ir harizmātiski un daudz zinoši. Nē, es neteicu, ka esmu labs burvis. Es tikai brīžiem uzvedos tā, it kā tā domātu.

Neesmu es gudrais zintnieks wizard – tie ne tikai ir gudri, bet arī rūpīgi un sistemātiski strādā. Neesmu es stāstnieks bard, visu pa drusciņai, neko tā īsti protošs – neaicina mani slava.
Paladins? Ak, nu neesmu cīnītājs par taisnību un godīgumu citiem, šādu iniciatīvu neuzņemšos un citus aiz sevis nevedīšu.
Gribas meistars monk - not even close, tas drīzāk būtu mans antipods. Pēdzinis ranger - viņi vienmēr ir pati uzmanība pret apkārt notiekošo, precizitātes meistari – tas nav par mani.
Blēdis rogue -. Meklēt pretinieka vājības-nav man tas vajadzīgs. da nē... zināmos apstākļos man patīk tādu spēlēt, bet no manis tur nav nekā.
Cīnītājs fighter – tie būtu karjeristi, kas ir lepni par to ko sasnieguši un vienmēr skatās kā sasniegt vairāk. Not me.
Barbars – nu... ē.... a kas viņiem būtu svarīgs, attālinoties no spēles stereotipiem? Druīds – ē, nu arī, nolobot spēles stereotipus paliek tikai piesaiste noteiktam ētiski-morālajam virzienam – bet tāds var būt arī jebkurai citai klasei. Tādi lokāli paladini vien iznāk - tik, cik morāli ētiskie principi varbūt atšķiras.