Ir brīži, kas mani spēj novest līdz šņukstiem, asarām, nevaldāmām bezmiegu raisošām bailēm, drūmām, rokas trīcinošām un jebkādas citas domas aizdzenošām pārdomām – atkarībā no sākotnējā.. izejas noskaņojuma.
Šis viennozīmīgi ir viens no tādiem.


Grūti pat pastāstīt, kāpēc tieši šis ieraksts mani tik ļoti nobiedēja.

Pats raksts? da nekā tāda tur nav
Tā komentāri? m?
Domas, par pašiem komentētājiem?da ne, tās neradītu šādas pārdomas.. Drīzāk pasargātu no tām.
Domas par sevi? nē, nu protams, ka domas par sevi. Bet kas, sasodīts, pie tām noveda?