Comments
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Lasīt reizēm ir visai terapeitiski.
Tikai sāpīgākās daļas gan nav labi - uzsit vēlreiz tās pašas emocijas un atmet atpakaļ, no kurienes ilgi, ilgi nācies rāpties laukā.
Sāku apsvērt, vai neiznīcināt dienasgrāmatu, kura ir par pēdējām attiecībām. Vienkārši, lai tas izzustu.
Tikai sāpīgākās daļas gan nav labi - uzsit vēlreiz tās pašas emocijas un atmet atpakaļ, no kurienes ilgi, ilgi nācies rāpties laukā.
Sāku apsvērt, vai neiznīcināt dienasgrāmatu, kura ir par pēdējām attiecībām. Vienkārši, lai tas izzustu.
(Reply to this) (Thread)
|
Bet kaut kas mierinošs ir tajā, ka kaut kādas pieredzes ir palikušas taustāmā/lasāmā veidā - tas piedod kaut kādu īstenības sajūtu. Tāds kā pierādījums, ka tiešām esi bijis arī pirms šī brīža.
(Reply to this) (Parent)
|
bet kāpēc iznīcināt, tas viss taču nepaliek nebijis. man liekas tik vērtīgi, ka vari tik tuvu tikt atpakaļ atminās, un ja tās grūti lasīt, vnk aizvērt ciet.
Tasinība, bet man bija uznācis tāds iznīcināšanas drudzis. Domāju, kurš to lasīs - negribēju, ka bērni redz manu muļķību. Nu, sviests, vispār - tagad redzu, ka nevajadzēja.
Un tas ir tiesa, ka daudzas lietas es vispār vairs neatsceros - ja nebūtu dienasgramatu, nekas nespētu tās atsaukt atmiņā.
Un tas ir tiesa, ka daudzas lietas es vispār vairs neatsceros - ja nebūtu dienasgramatu, nekas nespētu tās atsaukt atmiņā.
|
ja nebūtu dienasgrāmatu, mēs visi būtu tādi "manā jaunībā jau nu gan tā nebija", bet tā var paskatīties un konstatēt, ka bija gan.
dienasgrāmatas ir reāli vajadzīgas sev pašam, jautājums tikai - kurā brīdī ko izdzēst. jo es neesmu droša, ka gribu lai visu to lasa Katrīna un Aleksis.
|
es iedomājos, ka kādu dienu tālu nākotnē viņi būs tik pat pieauguši un pieredzējuši, un, ja gribēs, lasīs, ja negribēs, nelasīs.
Nezinu kam. Varbūt tu zini. Zinu, ka vajag. Var jau teikt, ka nevajag, bet tāpat vajag. Vajadzību jau arī baigi nevajag.
ļoti vērtīgi, ka tādas ir. bērniem tas kādreiz var būt izšķiroši svarīgi. mēs taču citādi neskatāmies uz vecākiem kā uz cilvēkiem ārpus vecāku funkcijas. un varbūt arī ne bērniem, bet mazbērniem. man bija svarīgi lasīt vecmāmiņas vēstules, dzirdēt tajā viņas izteiksmi, to iekšējās balss turpinājumu, kādā runāja viņa, tālāk mamma, tālāk es.. un tavām dienasgrāmatām ir arī literāra vērtība. piedod, neslavēju, tikai novēroju :)
(Reply to this) (Thread)
Paldies! Šobrīd ļoti šaubos par savu šībrīža ideju publicēt autentiskus fragmentus. Bet nu pofig, vēl vienmēr varu izdzēst!
Ļoti jaudīgi, iesviež pavisam citā laikā, ko man nekad nebūs iespēja pieredzēt ar pieaugušā acīm.
(Reply to this) (Parent)
Paldies, ļoti īsti un sāpīgi.
Es esmu iznīdējusi visas savas pēdas un nenožēloju, bet, ja man būtu bērni, iespējams, tā būtu kļūda. Man ļoti žēļ, ka mana mamma ir iznīcinājusi lielāko daļu vēstuļu, ko rakstījusi savai audžumammai, tāpat tās, ko viņai un man bija rakstījis mans tēvs. Ja ir turpinājums, tad laikam tomēr konteksts ir svarīgs pēc iespējas plašākā spektrā.
Es esmu iznīdējusi visas savas pēdas un nenožēloju, bet, ja man būtu bērni, iespējams, tā būtu kļūda. Man ļoti žēļ, ka mana mamma ir iznīcinājusi lielāko daļu vēstuļu, ko rakstījusi savai audžumammai, tāpat tās, ko viņai un man bija rakstījis mans tēvs. Ja ir turpinājums, tad laikam tomēr konteksts ir svarīgs pēc iespējas plašākā spektrā.
(Reply to this) (Thread)
Varbūt nevajag, bet ja man būtu, es arī noteikti kaut kādos brīžos palasītu. Ja nebūtu pierakstu un fotogrāfiju tad jau pēc pāris mēnešiem/gadiem vispār sāktu likties, ka tādas īstas dzīves pagātnē nemaz nav bijis.
Nezinu, vai vajag. Man patīk. Acu priekšā nostājas, kā esmu mainījusies. Reizēm nākas secināt, ka johaidī, tobrīd gan man bija reāli slikti un šobrīdējie sliktumi ir pupu mizas salīdzinājumā ar to pelēkumu. Un cik ļoti gudrāka un stiprāka esmu kļuvusi.
Es sadedzināju savu pirmo dienasgrāmatu, kuru rakstīju tad, kad man bija 12 gadi. Pēc tam nožēloju. Tāpēc savas vēlākās dienasgrāmatas - no 14 gadu vecuma - neiznīcinu, jo zinu, ka nožēlošu. Es esmu priecīga par katru rakstu galiņu, ko esmu atradusi no saviem vecākiem - tēta vēstuli mammai ar siltiem vārdiem. Un mammas dienasgrāmatu - vien dažas lappuses - par ceļojuma iespaidiem uz Krimu. Es priecātos, ja mani tuvie cilvēki rakstītu dienasgrāmatas, jo tad es viņus varētu labāk iepazīt un saprast.
Mēs staigājām pa jumtu korēm un katru brīdi varējām krist. Mēs nenokritām, norāpāmies lejā daudz maz veselas. Stiprākas, gudrākas un noslēgtākas.
Tās reizes, kad es palasu atpakaļ vecos ieraktsu vai pat iedomājos par tiem, atsviež mani ārkārtīgi ievainojamajā stāvoklī. Nekā patīkama tajā nav. Bet nevar noliegt, ka tikai esot tādā, ir iespējams satvert to apakš vai virstoni, kura skanējums svarīgs, lai iznāktu labs darbs.
Tās reizes, kad es palasu atpakaļ vecos ieraktsu vai pat iedomājos par tiem, atsviež mani ārkārtīgi ievainojamajā stāvoklī. Nekā patīkama tajā nav. Bet nevar noliegt, ka tikai esot tādā, ir iespējams satvert to apakš vai virstoni, kura skanējums svarīgs, lai iznāktu labs darbs.
Es ar lielu interesi un līdzpārdzīvojumu lasīju tavus vecos ierakstus. Kā īstu literatūru. Tā, ka nenožēlo neko :)
|
man riktīgi patīk ka publicē, jo es ap 2000 biju tāds jauns pumpuriņš, 13 gadīgs un tagad palasīt tādas cibīgas dimas par to laiku, vienkārši super!
(Reply to this) (Thread)
Nē, ne gluži pirmscibas - es vienkārši visu laiku paralēli rakstu "īsto dienasgrāmatu", arī datorā, bet ne cibai. Dažreiz tās drusku pārklājas.
Bet 2000. gads.? Es vienkārši atceros līdzīgus ierakstus tev cibā krietni pirms 10 gadiem. Iespējams, tava dzīve iet pa apļiem un spirālēm. Iespējams, mana uztvere. :)
Es apbrīnoju, ka Tavas privātās dienasgrāmatas ir tik strukturētas un saprotamas. Es tikai cibā sāku rakstīt tā, ka citi saprot. Pirms tam papīr formātā rakstīto tagad bieži pati netieku gudra, kas tur īsti bija, tādas aizšifrētas metonīmijas un saīsinājumi.
(Reply to this) (Thread)
Iespējams, ka daļa no dg pārklājas veco skukas cibu. Bet vispār jā, es diezgan saprotami rakstu, bet man šķiet, ka mani disciplinēja dators kā tāds. Ar roku es rakstīju ļoti pavirši.
(Reply to this) (Parent)