Comments
|
bet kāpēc iznīcināt, tas viss taču nepaliek nebijis. man liekas tik vērtīgi, ka vari tik tuvu tikt atpakaļ atminās, un ja tās grūti lasīt, vnk aizvērt ciet.
Tasinība, bet man bija uznācis tāds iznīcināšanas drudzis. Domāju, kurš to lasīs - negribēju, ka bērni redz manu muļķību. Nu, sviests, vispār - tagad redzu, ka nevajadzēja.
Un tas ir tiesa, ka daudzas lietas es vispār vairs neatsceros - ja nebūtu dienasgramatu, nekas nespētu tās atsaukt atmiņā.
Un tas ir tiesa, ka daudzas lietas es vispār vairs neatsceros - ja nebūtu dienasgramatu, nekas nespētu tās atsaukt atmiņā.
|
ja nebūtu dienasgrāmatu, mēs visi būtu tādi "manā jaunībā jau nu gan tā nebija", bet tā var paskatīties un konstatēt, ka bija gan.
dienasgrāmatas ir reāli vajadzīgas sev pašam, jautājums tikai - kurā brīdī ko izdzēst. jo es neesmu droša, ka gribu lai visu to lasa Katrīna un Aleksis.
|
es iedomājos, ka kādu dienu tālu nākotnē viņi būs tik pat pieauguši un pieredzējuši, un, ja gribēs, lasīs, ja negribēs, nelasīs.