blond

Es jau faktiski esmu iznīcinājsi, palikušas tikai dažas paviršas atsauksmes.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet kaut kas mierinošs ir tajā, ka kaut kādas pieredzes ir palikušas taustāmā/lasāmā veidā - tas piedod kaut kādu īstenības sajūtu. Tāds kā pierādījums, ka tiešām esi bijis arī pirms šī brīža.

(Reply to this) (Parent)

bet kāpēc iznīcināt, tas viss taču nepaliek nebijis. man liekas tik vērtīgi, ka vari tik tuvu tikt atpakaļ atminās, un ja tās grūti lasīt, vnk aizvērt ciet.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tasinība, bet man bija uznācis tāds iznīcināšanas drudzis. Domāju, kurš to lasīs - negribēju, ka bērni redz manu muļķību. Nu, sviests, vispār - tagad redzu, ka nevajadzēja.
Un tas ir tiesa, ka daudzas lietas es vispār vairs neatsceros - ja nebūtu dienasgramatu, nekas nespētu tās atsaukt atmiņā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ja nebūtu dienasgrāmatu, mēs visi būtu tādi "manā jaunībā jau nu gan tā nebija", bet tā var paskatīties un konstatēt, ka bija gan.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

dienasgrāmatas ir reāli vajadzīgas sev pašam, jautājums tikai - kurā brīdī ko izdzēst. jo es neesmu droša, ka gribu lai visu to lasa Katrīna un Aleksis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es iedomājos, ka kādu dienu tālu nākotnē viņi būs tik pat pieauguši un pieredzējuši, un, ja gribēs, lasīs, ja negribēs, nelasīs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, varbūt. Un, ja lasīs pirms pieaugšanas - nu, tāda ir dzīve.

(Reply to this) (Parent)