blond

maya @ 10:09: Mēs staigājām pa jumtu korēm un katru brīdi varējām krist. Mēs nenokritām, norāpāmies lejā daudz maz veselas. Stiprākas, gudrākas un noslēgtākas.
Tās reizes, kad es palasu atpakaļ vecos ieraktsu vai pat iedomājos par tiem, atsviež mani ārkārtīgi ievainojamajā stāvoklī. Nekā patīkama tajā nav. Bet nevar noliegt, ka tikai esot tādā, ir iespējams satvert to apakš vai virstoni, kura skanējums svarīgs, lai iznāktu labs darbs.