| |
[13. Feb 2012|07:46] |
Vakarvakaru noslēdzām ar absolūtu klasiku - The Last of the Mohicans. 1992. gads: Daniels Dejs-Luiss un Medelaina Stova, lieli mati, lieli kalni, lielas kaujas, lielas jūtas.
 |
|
|
| |
[12. Feb 2012|22:47] |
"Der pievērst uzmanību vēl vienam vērā ņemamam faktam. Abreni Latvija atdeva Krievijai par baltu velti premjera Aigara Kalvīša laikā. Bet kompensācijas tiem, kam tur piederēja īpašumi, maksā Latvija. Tātad ikviens nodokļu maksātājs. Toties Kalvītis cienīgi gozējas „Dinamo" izpildorgānos. Kā šādu samaksu sauca? Jūdasa graši, vai?"
http://www.ir.lv/2012/2/11/siers-slazda-vai-maiga-noznaugsana |
|
|
| Aleksandrs Vilnis Lauriņš - RL |
[13. Feb 2012|07:23] |
Ieķiķināju par Aleksandra Lauriņa interviiju iekš RL. Man pašam tā tīniski patīk, ka lietas sauc īstajos vārdos, nepiemeklējot ko no bagātīgā to leģitimitāti palielinošo maskvārdu krājuma. No otras puses patiesi jābūt miljonāram, lai uz pasauli raudzītos tādu, kāda tā ir, neizskaistinātu, un to mierīgi pieņemtu. Vai svētajam. Pārējiem, tā kā tie nav ne miljonāri, ne svētie, vieglāk realitāti pieņemt caur pasaciņas prizmu, turpinot spēles, kuras spēlē cilvēki. |
|
|
| |
[13. Feb 2012|06:42] |
I got elastic bands keepin my shoes on.
Got those swollen hand blues.
Got thirteen channels of shit on the T.V. to choose from.
I've got electric light.
And I've got second sight.
And amazing powers of observation.
And that is how I know
When I try to get through
On the telephone to you
There'll be nobody home.
"The Wall" ir filma, ko agrāk ik pa laikam skatījos, savas 10 reizes būs, un vienmēr jutos tā, ka tā ir par mani. Bet tikai tagad esmu patiešām tajā stāstā. Pazīstams šķiet ne gluži pats sižets, bet tas, kā mainās varonis un viņa sajūtas, kad viņš izraisa un piedzīvo vēl un vēl aplamības, bet neprot reaģēt - kas visu sarežģī vēl vairāk. Sava veida katarse, pēc kuras ceru piedzīvot, ka tas priekškars nolaižas un sākas Īstā Dzīve. Nevis turpinās šī smieklīgā ludziņa, ko režisē bērnības traumas un gadu garumā ielaistie kompleksi. Jūtos kā tāds produkts, un tas es arī visdrīzāk esmu, bet es gribu apzināties un izvēlēties to, kā rīkoties, nevis ļaut, lai kaut kādi instinkti mani stumj uz priekšu. Nē, tie jau nestumj uz priekšu, tie dzen zemē, zem zemes. |
|
|
| |
[13. Feb 2012|04:39] |
gogolim vai bulgākovam (viņi ir atšķirīgi, viens ir skazačnijs - nu tipō - gotisks, otrs tāds eksistenciāls) bija stāsts par ziemu un šineli, vispār man derētu beidzot izgulēties un kādu šineli piedevām, tikai ne armijas, uz to neparakstos.
vopšem noskatījos filmu par Dersu Uzalu, grāmatai, klasiski, nestāv blakām, bet fenomens kā tāds ir lielisks.
boļšije ļuģi - solnce, veķer, voda i ogoņ. |
|
|
| |
[13. Feb 2012|01:23] |
Agrāk ļoti bieži sapņoju savākt pirmās nepieciešamības lietas vienā mugursomā un braukt prom, kur deguns rāda. Jebkur, kur mani nepazīst. Tagad, kad lēnām sāku aptvert, kas un kāda esmu, saprotu, ka tāpat neviens mani nepazīst, nav pat nekur jābrauc. Un kā gan to varētu, ja es vienmēr esmu pūlējusies būt tāda vai vēl kaut kāda, lai tikai mani mīlētu, lai tikai nedusmotos un pieņemtu. Grūti, ņemot vērā, ka katram ir citas gaidas, kas bieži ir pretrunā, bet es tomēr nenogurstoši centos un kritu izmisumā ikreiz, kad man nebija izdevies nolasīt domas. Neizturamā vilšanās sajūta, kad pūles nebija atmaksājušās. Kad izdevās, atkal bija bēdas un bailes - vienmēr tā sajūta, ka ne jau es tam otram cilvēkam iepatikos, bet kaut kāds manis pašas izveidots tēls, vīzija. Tagad man nav skaidrs, kā dzīvot un reaģēt, jo šādi vairs negribu, bet citādi neesmu pieradusi un droši vien pagaidām arī ne pārāk protu. |
|
|
| |
[13. Feb 2012|01:24] |
Unbelievable - pabaroju vēl pusdesmitos pati un atstāju MV pudelīti ar tekstu, ka pēdējos vakarus ēd ik pa stundai, tad man ir varbūt divas stundiņas, ko pasnaust. Pamodos pēc vieniem naktī, no virtuves skan sirsnīgas zīšanas skaņas - izrādās bērns ar MV nosnauduši gandrīz 3h un šobrīd virtuvē ēd.
Vispār man pašai grūti atstāt bērnu - gandrīz jau ņēmu blakus gultā, bet sapratu, ka neba nu šī būs pēdējā stundiņa, ko viņa gulēs tik ļoti mīlīgi un aizgāju uz istabu viena pati.
Upd. no pudelītes izēda 60ml, drusku par maz kartīgam nakts miegam. |
|
|
| |
[13. Feb 2012|01:18] |
Sveiki, dārgie draugi,
ļoti pazaudēta man mīļā PK - 25 mūzika. Lūdzu, padalīties.
Pateicos : - ) |
|
|
| |
[13. Feb 2012|00:37] |
|
tik garas pendeles laikam nekad nebiju redzējusi
es vispār pendeles skatīties nevaru, nervi netur
zambija simpotjagas un čempioni! visiem bulciņas!
|
|
|
| |
[12. Feb 2012|22:10] |
| [ | Muzārs |
| | the crystal method - weapons of mass distortion | ] |
rums un pepsikōla..
Enter The Void
|
|
|
| |
[13. Feb 2012|00:07] |
Diez, Atēnu protestētāji saprot to, ka viņu degpudeļu postījumi būs jālabo no tiem pašiem samazinātajiem budžetiem? |
|
|
| vai ir dzīve ārpus |
[13. Feb 2012|00:01] |
kā arī mūsu mīļā cibas nelaiķe Pieniņi (alias ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) mlk) lūdza nodot sveicienus, kā arī pateikties par jūsu virtuālo klātbūtni, kas viņu priecējusi visus šos cibas gadus. ajajai, izskatās, ka viņa ir prom fo' real, līdzīgi kā Vitnija :( |
|
|
| Shall we drink to that! |
[12. Feb 2012|23:39] |
 |
|
|
| |
[12. Feb 2012|23:31] |
| [ | Muzārs |
| | Rome – To Teach Obedience | ] |
Pilnīgi reizēm brīnos par sava prāta spēju ģenerēt random character(us) kā dekorācijas sapņiem.
( Redzēju... )
Tā ir, ka pirms gulētiešanas lasa par Eirīnijām un apsmadzeņo šādas gleznas:
|
|
|
| Pati izdomāju |
[12. Feb 2012|23:10] |
|
Es visu sapratu - dzīvoklim ir piemeties Žaka Kusto poltergeists. Neilgi pirms šis viss sākās, es biju uz to Kusto dēla lekciju par ūdens deficītu pasaulē, un tagad man dēļ tā jācieš. Šodien ar lielu blīkšķi izkrita un saplīsa vannas istabas duvju logs, īsu brīdi pēc tam, kad biju izgājusi no turienes. Stikli visur. Būtu kritis mirkli iepriekš, es te tagad nesēdētu. Toties nelāgo aromātu tualetē kliedē svece ar nosaukumu Love Story. Drogās tādu atradu, tiešām palīdz. |
|
|
| saistības, sasaistības, sasaistīšanas |
[12. Feb 2012|23:12] |
| [ | Muzārs |
| | kimbra - settle down | ] |
vakar Old Spitalfields tirdziņā atradu savu ideālo mēteli, kā arī (ne vairs tirdziņā) pārstāju būt 'single'. |
|
|
| |
[12. Feb 2012|23:10] |
Jeij, es lecu!
Daži zilumi arī būs (no borderkrosa trases), bet tas viss pieder pie lietas. Visrēcīgāk ir tad, kad brauc un pēkšņi saproti, ka esi iebraucis biš stāvākā nogāzē, vai uz drusku par daudz gaisā metoša tramplīna, bet nu kad esi tādā situācijā, atliek vien samiegt acis un tikt sveikā cauri. |
|
|
| |
[12. Feb 2012|23:22] |
| [ | Muzārs |
| | islam warrior songs | ] |
 |
|
|
| Nobalsošanas prognožu konkurss |
[12. Feb 2012|23:10] |
Te. Var uzzināt manu prognozi; uzvarētājam — balva. |
|
|
| |
[12. Feb 2012|23:07] |
Skolas un studiju gados kaut kā izspruku no Merķeļa "Latviešu" lasīšanas. Baisi, ja ņem vērā, ka Rietumeiropā dzimtbūšana uz to brīdi jau bija beigusies kādus 2 gadsimtus atpakaļ. |
|
|
| |
[12. Feb 2012|23:04] |
es savu ķermeni, kas paliks pēc manas nāves, novēlu zolooģiskajam dārzam zvēriem par barību.
Inesīti gan vajagot norakt Gaujienā. |
|
|
| |
[12. Feb 2012|22:59] |
|
Šovakar bijām uz "Cantando y amando" operas mazajā zālē. Gāju bez ekspektācijām, Piazolla mani it kā neinteresē, K. video melnos materiālus jau biju redzējusi. Bet rezultāts izrādījās fantastiks, goda vārds. Ar azturētu elpu no pirmās minūtes līdz pēdējai. Reti kur gadījies redzēt tik organisku un smalkjūtīgu mūzikas un video simbiozi. |
|
|
| |
[12. Feb 2012|22:46] |
Sapnī noskaidrojās, ka Knutu Skujenieku plūdu laikā nevajag aicināt ciemos, jo viņam ir alerģija pret mitrumu. Nekas vairāk nav noskaidrojies. Priekškars joprojām neaizveras. Nomācoši. |
|
|
| |
[12. Feb 2012|20:30] |
 |
|
|
| |
[12. Feb 2012|22:04] |
|
Uzmodināja otrs dzīvnieks, kas bija pēkšņi kļuvis ļoti komunikabls, kā reztultātā tagad nevaru aizmigt :( |
|
|
| e-le-vation (mana dungādziesmiņa) |
[12. Feb 2012|21:32] |
Ura! Es noslēpoju Tartu maratona Open track, 31 km un pieveicu to 3:21:30. Finišā bija un vēl tagad ir tāda laimība, ka apskaut pasauli un bučoties, gavilēt un paslēpot vēl kādus desmit tikai tāpēc, lai atkal būtu finiša laimība. Šis bija mans pirmais maratoneksperiments mūžā, izdevās labāk, kā domāju (tas ir, es bij gk fokusējusies uz "beigt vispār un šampanieša vanna, ja zem 3:59."
Spīdēja saule, gurkstēja sniegs, slīdēja slēpes (dažos posmos slīdēja mazāk), starpfinišos gards melleņu ķīselis un tēja, špūres tik izcilas, tik izcilas, ka žēl, ka pēdējos 10 km bija mazāk izcilas, bet tas nekas. Iepatikās man tie slēpojumi, slēpošu vēl. Absolūts prieks, pašas kalts.
Zinātniekiem, mārketologiem, sportistiem un dizaineriem uzdevums atrisināt deguna šņaukšanas metodi on the go. Man ir versija: kaut kādas supergudrās šķiedras, kas uzsūc materiālu un nesasalst, nēzdodziņš. Tas ir plāns, uz gumijas piedurknē, kuru pie vajadzības izritināt. bet versijā ir nepilnības- ja plivinās, tad zūd dārgās sekundes :) un šķiedrai jābūt patiešām gudrai. Cimdu virskārtas neder- pirmkāt, latviešu tautas sakāmvārds par cimdā deguna likšanu, otrkārt, noberž padeguni. Papīra mutauti neder- tie nav pa rokai. Nūjas karbonā integrēt?
Vēl varēja starpfinišos sašņaukties antitecētāju "sausās zvaigznītes" izskatā, bet to atcerējos pašās beigās. Tātad, zinātnieki&co, gaidu pienesumu šādas problēmas risinājumam. |
|
|
| hiphip |
[12. Feb 2012|21:40] |
tas nu ir noticis. esmu sapratusi, ka manas mīļākās ballītes ir kulinārās ballītes. minimums alko un maksimums prieka, arī rezultāts parasti ir garšīgs un kunģi/dvēseli sildošs :)
bija ļoti jauki, visi pelmeņu veidi izdevās fanntastiski. kukurūzas nūjiņu/īrisu desa (paldies K.) bija brīnumbaršīga, bet tulpītes (paldies H.) ir iemājojušas zaļā podiņā un kādu laiku mūs priecēs :)
un liels paldies R. un R. gan par kompāniju, gan par atvesto un atkaliepildīto ūdeni. tas ir mūsu glābiņš uz kādu laiku :)
tagad, kad viesi aizgājuši, ienāca prātā, ka ļoti labprāt šeit būtu satikusi vēl dažus cilvēkus. bet reizēm vairs nepaliek spēka aicināt. n-tie atraidījumi vienkārši nogurdina. |
|
|
| d |
[12. Feb 2012|21:34] |
|
Man ar komentatoru šodien divu gadu jubileja. |
|
|
| |
[12. Feb 2012|21:12] |
"Pusmūža vīrieši" — tas ir, kad nav vairs trīsdesmit un vēl nav četrdesmit — kā man. Tad jau iznāk, ka arī es esmu pusmūža vīrietis. Es tikai izskatos jaunāks, jo nestaigāju pa pilsētu ar golfa nūjām un nevalkāju apģērbu, kurā izskatītos pēc klauna.
Fragments no Haruki Murakami "Skarbā brīnumzeme un pasaules gals", kurā veros kā atspulgā spogulī. |
|
|
| |
[12. Feb 2012|21:09] |
| [ | Muzārs |
| | ldr - video games | ] |
|
|
|
| |
[12. Feb 2012|21:02] |
Jā, nu, seksā nekas kaitinošāks par ar spēcīgas smaržas dušas želejas svaigi mazgātu ķermeni laikam nevar būt (ja nu vienīgi tās šausmīgās smieklu lēkmes, kas mēdz piezagties visnepiemērotākajos brīžos). It īpaši ar visādām lavandu, vaniļu un tamlīdzīgām ziepju smakām. Pāris stundu sviedriņi, tas jau ir seksīgi, bet ej nu princesēm izpatīc - viena varbūt pirms katra tuvības brīža vīrieti uz dušu sūta, citai labāk pēc vīrieša smaržojošu vīrieti vajag.
Hm. Jā, smieklu lēkmes laikam tomēr nedaudz kaitinošākas. |
|
|
| |
[12. Feb 2012|21:02] |
|
Nē, šitās brīvdienas ir bijušas apsolūti nepiepūlošas. Dažiem cilvēkiem viss ir tik easy, viņi vienkārši uzjautrinās par visu un dzīve viņus pašus aizved pareizajā virzienā. Bet tur kaut kāds spēks ir vajadzīgs, spēks, kas ir vienāds ar visiem citiem spēkiem. |
|
|
| Vecie hiti |
[12. Feb 2012|20:57] |
Šodien atcerējos šo:
"Сидя однажды на базаре и беседуя на отвлечённые темы, Кирилл и Мефодий увидели как мимо проходят кришнаиты, напевая «Харэ Кришна». А философы взяли, да присоеденились к ихней песне, таким образом показывая, что пой или не пой, ничего неменяеться. Мудрость не прибавляеться и не убавляеться." |
|
|
| |
[12. Feb 2012|20:46] |
Beidzot aizdomājos (paldies nastjai), ka ekstra laiku pagulēšanai varu iegūt vienu ēdienreizi atslaucot un atstājot MV. No K sanāca 100ml, domāju, ka būs vairāk, bet ar pumpīti grūti. Paskatījos kritisku aci spogulī un sapratu - kāda diēta, man ir jāēd 2x vairāk, citādi palikuši tikai kauli, āda un krūtis.
Bet ar gulēšanu draņķīgi, neizdodas aizmigt. Un bērns kā eņģelītis guļ vīram rokās, sēžu un skatos un nemaz negibas viņus atstāt, lai gulētu. |
|
|
| Nature mort |
[12. Feb 2012|20:47] |
 |
|
|
| |
[12. Feb 2012|20:41] |
Mēģinu sākt rakstīt citur: http://dzivenotiek.wordpress.com
Mīlestība ir daudz svarīgāka jeb kā iepazīties ar kaimiņiem
Piektdien bērnu nepalaidu uz b/d – alerģijas saasinājums: uz rokām nu jau vairākus gadus neredzētie pleķi un vaigi arī kā rozes Jutos atkal viegli izsamisusi par šo faktu, bet nu neko. Saldumus nost (rada saasinājumu), visus produktus, kuros ir gana daudz krāsvielu, konservantu un citu sū** nost (bērnībā meita bija kā barometrs – iedod tik viņai jogurtu vai ko citu, kurš nav organismam draudzīgs un pumpas uzreiz klāt). Protams, alerģijas iemesli ir jāskatās dziļāk un arī šī bilde man ir +/- skaidra, bet nekas nav risināms uzreiz un ātri.
Vārdu sakot, meita nebija b/d, bet tā vietā dienu pavadīja ar omi un bija sataisījusi daudz vēstules. Kā viņa man teica – tajās esot teikts, ka mīlestība ir daudz svarīgāka par dusmām, bet man to saturu nerādīja. Esot jāmet pastakstītēs, lai cilvēki arī to zinot un atceroties, citādi viņi esot to aizmirsuši un pārāk daudz dusmojas. Arī man tāda vēstule bija sagatavota.
Pilns teksts: dzivenotiek.wordpress.com |
|
|
