barbala ([info]barbala) rakstīja,
@ 2016-09-28 11:25:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
kā iegūt draugus un iepatikties cilvēkiem, vol. III
Tad nu jā, kad trešo dienu mana bumbierkoka traumētā labā acs ir aizpampusi un šaura kā ķīniešu lāpāmadata, es krēslas stundā, ar koncetrētu domu spēku novēršot paziņu/kolēģu/klientu/ satikšanu tuvīnajos kvartālos, bez saulenēm devos uz aptieku pēc sejas krēma sausai un jutīgai ādai.

Šis projekts (sejas krēma iegāde) ilgst jau nedēļu, te aizmirstās, te "pagaidiet, rīt būs akcija" un tad nu smukajā Apothekā tvēru pēc nepieciešamā un kamēr meklēju BigPharma lojalitātes karti, aptiekāre pamanīja manu aci un klusi sacīja –
vaii, jūs laikam sita? vīrietis?

- eeee?
Nu kā, skatos uz jūsu aci, redzu traumu.
- eee, nē, šī ir darba trauma , paties. bet paldies.

Norēķinos.
Un tomēr aizdomājos. Empātija ir stipra lieta, bet personiskās projekcijas arī.


Kādos apstākļos Tu vaicātu svešam cilvēkam ar aizpampušu (ne zilu, ne asiņojošu) aci – mās/brāli, vai gadījumā nevēlies vērsties pēc palīdzības?

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]kihelkonna
2016-09-28 12:51 (saite)
ak vai, atcerējos, viena mana draudzene reiz mācījās jāt ar zirgu un viņai visas iekškājas bija zilumos, un nākamajā dienā viņa gāja uz pludmali un tur viņai izteica līdzjūtību. viņa bija jauna un gluži tikla, akvaiakvai!

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]barbala
2016-09-28 12:59 (saite)
nu jā, sporta traumas, kuras grūti paskaidrot un visiem asociējas ar baisiem erotiskiem piedzīvojumiem ir vēl cita kategorija.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]sirdna
2016-09-28 12:51 (saite)
Nekādos.

(Atbildēt uz šo)


[info]siltavieta
2016-09-28 12:52 (saite)
hmm, mani neviens nesit, bet es nodomātu to pašu. kaut gan, atkarīgs, kā cilvēks izskatās kopumā.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]barbala
2016-09-28 12:57 (saite)
jā, nu aptiekāre izmeta frāzi, ka visādi jau gadās un slēptā vardarbība ir dažāda. visā visumā, tas ir fakts, diemžēl: cik nav redzētas sievietes saulesbrillēs vai grimmā vai divas nedēļas izvairoties no jebkā publiska- tas ir skumji un traģiski un bēdīgi.

vienā ziņā viņas bažas mani aizkustināja un jā, paliku aizdomājusies par to, ko darītu es. vai esmu (ne)darījusi es.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]vilibaldis
2016-09-28 13:15 (saite)
lūk, man ir pastāsts šai sakarā par draudzeni, kas aizprecējusies uz laukiem kaut kā īsti netika pieņemta vietējā miesta sabiedrībā līdz reizei, kad "izgāja uz bodi saulesbrillēs"... Nu ja, kaut trauma patiesībā bija gūta gluži šķīstā veidā - uzskrienot slotas kātam, bet tautas acīs nu viņa bija savējā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]barbala
2016-09-28 13:15 (saite)
ainubāc, bāc.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]au
2016-09-28 13:03 (saite)
esmu zilumaina "pa žižņ", jo man aši ķer (pieskaries galda stūrim? zilums!) un es esmu piedzīvojusi traģēdiju gandrīz ģimenes ietvaros, kad man neticēja, ka mani nesit. manuprāt, daļa vētras taisītāju netic joprojām.

kaut kā vispār neliekas normāli pieņemt sliktāko. lai arī esmu stāvējusi blakus un glaudījusi draudzenei galvu, kad tā zilumainas raud pēc drauga sišanas ar pannu, ar koku, ar vāzi, ar dūri, ar visu, kas pagadās.

tas, ka viņi sit, nenotiek tikai sliktās sabiedrībās, taču es vienalga uzskatu, ka mans pienākums ir domāt tikai to labāko, jo, kamōn - zilumus var dabūt tūkstoš veidos!

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]barbala
2016-09-28 13:14 (saite)
jā, bet šis jaukais optimisms dažkārt liedz pamanīt vai vismaz atzīt problēmu un štrunts par manu bumbierzaru, tas tiešām ir bumbierzars. Ar neredzēšanas vai pozitīvo taktiku vien var palaist garām ķibeles gadījumos, kuros tiešām ir pamats satraukumam un mudinājumiem uz rīcību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]au
2016-09-28 13:43 (saite)
bet problēmsituācijas nolasās pēc citām pazīmēm, ne tieši zilumiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]barbala
2016-09-28 13:45 (saite)
jācer.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]rasbainieks
2016-09-28 13:48 (saite)
ne tikai, bet arī (mans mīļākais saiklis latviešu valodā)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]barbala
2016-09-28 13:57 (saite)
nēnujā (mans mīļākais šrēdingers).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

spēcīgi
[info]wiatryga
2016-09-28 14:46 (saite)
es domāju, ka tas ir spēcīgi, ka viņa pajautāja. Jo, ja tā būtu, varbūt gribētos pasūdzēties. varbūt iedotu uzticības tālruni, piedāvātu naktsmājas vai ko.. nezinu. es nodomātu, uztrauktos, bet nepajautātu, un nezinātu, kā palīdzēt, un man par to būtu kauns.

Katru reizi, kad mans bērns kaut kur iet ar baigo punu, es domāju, ka man tūlīt pajautās. Jo man liekas, ka dažos gadījumos ir jāpajautā. Vai var kaut kā līdzēt (pat ja liekas, ka ne).

Manas māsīcas bērns aci satraumēja 2x - un katru reizi vienīgais, ko varēja domāt sastaptie, ir milzīga veča dūre. Pirmoreiz bērns bija sev uzrāvis virsū mammas mēteļa siksnu no pakaramā; otro reizi suns, nesdams prāvu koku, uzskrēja viņai virsū, par laimi, acs palika. Man liktos tikai normāli, ja skolā/dārziņā par šito pajautātu. Drošs paliek nedrošs.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

Re: spēcīgi
[info]panacea
2016-09-28 16:53 (saite)
es ar piekrītu, ka spēcīgi. un iespaidīgi, ka nav vienaldzīgi. man ar liekas, ka baigi grūti vispār par tādām lietām sākt runāt. droška svarīgi, gan arī KĀ viņa to pajautāja, cerams, ka iejūtīgi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: spēcīgi
[info]barbala
2016-09-28 20:29 (saite)
ļoti iejūtīgi un klusi un ar tādu kā līdzcietošu balsi, sak, i know, i know.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Re: spēcīgi
[info]crescendo
2016-09-28 23:27 (saite)
Farmaceiti tomēr ir mazliet mediķi, viņiem tas darba pienākumos/ētikas kodeksos neietilpst?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: spēcīgi
[info]wiatryga
2016-09-29 22:16 (saite)
Vakar par šo turpināju domāt un uzzināju, ka ietilpst gan, nudien.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: spēcīgi
[info]barbala
2016-09-29 22:19 (saite)
jā. Es arī turpināju domāt un izdomāju – forši, ka viņa pajautāja. un vēl es pilnīgi svešai sievietei pie luksofora kas man blakus stāvēja NEEENORRRMĀĀĀLI skaistā un pārdomātā tērpā pateicu, ka viņai ir ļoti glīts tērps. sasmaidījāmies.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: spēcīgi
[info]bljanna
2016-09-30 13:15 (saite)
Šis man liekas pat grūtāk :), nekā rūpēs pajautāt, vai otram viss lāga. Komplimenti ir tāda dikti smalka padarīšana, lai gan beidzamā laikā piekopju arvien vairāk (cilvēki ir makten skaisti, kad viņi smaida). Forši, ka pateici.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ernuerna
2016-09-28 16:49 (saite)
kaut kādā 4. klasē manu māti izsauca uz skolu, jo neticēja, kad mēģināju skolotājas pārliecināt, ka fingālis tiešām ir nejaušība - māta cēla slauceni un es kaut kā parāvos sāņus un slaucenes apakšējā malā iemaucos ar seju :D nu bet man jau vispār ir raksturīgi visu laiku būt ar kādu traumu, zilumi ir norma, tie man metas arī no saskarsmes ar svaiga gaisa pūsmu

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]barbala
2016-09-28 20:29 (saite)
nu, Tavs traumatisms tiešām ir īpašs, man ir, ko teikt šajā sakarā un skaidrojumu pulciņā Tev zelta medaļa.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]starro
2016-09-28 23:11 (saite)
Man murgos rādās situācija, kad mani tur aizdomās par vardarbību pret bērnu. Par aktivitātēs iegūtu sasitumu. Ka man jātaisnojas, taču tas tikai aizdomas un neuzticību stiprina.
Daži vecāki jau proaktīvi to komunicē, ar humora piešprici - ja jau pats vērš uzmanību, tad nemēğina neko slēpt.
Ai, murgs

(Atbildēt uz šo)


[info]bljanna
2016-09-29 10:03 (saite)
Sensitīvs jautājums. Ja tikai aizpampusi, varbūt arī neko nejautātu - mazums kas. Ieberzējot gruzi acī, arī nākamajā dienā var pamosties ar tādu.
Bet, ja zila... tad, ļoti iespējams, ka pajautātu gan. Pašrocīgi dabūt zilu aci tomēr ir grūtāk, nekā zilu celi, roku utt. (Lai gan man ir bijusi arī stipri pārsista lūpa, un vainīgais toreiz bija egles zars mežā.)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]barbala
2016-09-29 13:01 (saite)
Uff. Mjā, trausli, viss ir trausli.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?