barbala ([info]barbala) rakstīja,
@ 2016-09-28 11:25:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
kā iegūt draugus un iepatikties cilvēkiem, vol. III
Tad nu jā, kad trešo dienu mana bumbierkoka traumētā labā acs ir aizpampusi un šaura kā ķīniešu lāpāmadata, es krēslas stundā, ar koncetrētu domu spēku novēršot paziņu/kolēģu/klientu/ satikšanu tuvīnajos kvartālos, bez saulenēm devos uz aptieku pēc sejas krēma sausai un jutīgai ādai.

Šis projekts (sejas krēma iegāde) ilgst jau nedēļu, te aizmirstās, te "pagaidiet, rīt būs akcija" un tad nu smukajā Apothekā tvēru pēc nepieciešamā un kamēr meklēju BigPharma lojalitātes karti, aptiekāre pamanīja manu aci un klusi sacīja –
vaii, jūs laikam sita? vīrietis?

- eeee?
Nu kā, skatos uz jūsu aci, redzu traumu.
- eee, nē, šī ir darba trauma , paties. bet paldies.

Norēķinos.
Un tomēr aizdomājos. Empātija ir stipra lieta, bet personiskās projekcijas arī.


Kādos apstākļos Tu vaicātu svešam cilvēkam ar aizpampušu (ne zilu, ne asiņojošu) aci – mās/brāli, vai gadījumā nevēlies vērsties pēc palīdzības?


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ernuerna
2016-09-28 16:49 (saite)
kaut kādā 4. klasē manu māti izsauca uz skolu, jo neticēja, kad mēģināju skolotājas pārliecināt, ka fingālis tiešām ir nejaušība - māta cēla slauceni un es kaut kā parāvos sāņus un slaucenes apakšējā malā iemaucos ar seju :D nu bet man jau vispār ir raksturīgi visu laiku būt ar kādu traumu, zilumi ir norma, tie man metas arī no saskarsmes ar svaiga gaisa pūsmu

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]barbala
2016-09-28 20:29 (saite)
nu, Tavs traumatisms tiešām ir īpašs, man ir, ko teikt šajā sakarā un skaidrojumu pulciņā Tev zelta medaļa.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?