annuska ([info]annuska) rakstīja,
@ 2010-01-19 11:25:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Kad es gāju ceturtajā, un arī trešajā un otrajā klasē, nu varbūt vienīgi pirmajā ne, es vecākus ar savām mācībām praktiski neapgrūtināju. Visu izdarīju pati un biju teicamniece. Bet mans dēls tā nevar. Nerunājot par angļu valodu, kur viņam ir sūdīga skolotāja un mana palīdzība tiešām vajadzīga, arī pārējo mājasdarbu pildīšanā viņš gribētu maksimāli iesaistīt visus klātesošos. Ja esmu mājās, ļoti grūti izvairīties un darīt savas lietas. Savukārt, kad tiešām palīdzu, tad man viņu gribas piekaut jau pēc pirmajām 5 minūtēm. Neprasme loģiski (vismaz manuprāt loģiski) domāt savienojumā ar nepacietību un nepieklājību. Taču tas ir mans mīļais, jūtīgais, sirsnīgais un talantīgais dēls.

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]putnelis
2010-01-19 11:58 (saite)
vai Tu spēj saprast uzdoto skolā? Mums tachu bija citas programmas....

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]annuska
2010-01-19 12:06 (saite)
jā, es visu saprotu! ļoti labi!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Anonīms)
2010-01-19 12:29 (saite)
Varbūt tas ir pedagoģiskās prasmes trūkums? Man ir bēdīgi, apzinoties, cik ļoti nodarīju pāri saviem brāļiem, neprotot sakarīgi (galvenais pacietīgi!) pasēdēt pie viņu mājasdarbiem un izskaidrot, bet aurojot un krāmējot "jau pēc pirmajām 5 minūtēm". Tad sevi attaisnoju, ka pati biju bērns un dumja man tāpat nav pedagoģisko prasmju nekādu. Galu galā, visas šīs lietas prasa zināmas iemaņas, kā noturēt uzmanību, ļoti daudz pacietības un tamlīdzīgi, kas piemīt tikai nedaudz cilvēkiem (tāpēc jau labu skolotāju ir mazāk nekā sliktu).

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]annuska
2010-01-19 12:42 (saite)
protams, bet es jau cepos, ka man pašai tas nebija vajadzīgs, un grūti pieņemt, ka bērns lempīgāks. vai arī man bija labākas skolotājas skolā, nez. meitiņa man ir teicamniece, bet viņai arī subjektīvi iet ļoti grūti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2010-01-19 12:53 (saite)
es arī biju teicamniece un neviens nepalīdzēja. nevis tāpēc, ka man nevajadzēja, bet nebija kam to darīt, vecākiem vienkārši nebija laika ar tādām lietām nodarboties. pat ja viņi kādreiz pieķērās, tad drīz vien atmeta ar roku, jo "kad mēs mācījāmies, viss bija savādāk". tā nu es iemanījos pati ar visu tikt galā, bet brāļi vienkārši neizdarītu vispār, ja nevaktētu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]apriori
2010-01-19 12:52 (saite)
jā, es tieši ar to cīnos šobrīd. tajās retajās reizēs, kad satieku brāli, gribas, lai ir forši un mierīgi, bet tiklīdz runa ir par mājasdarbiem un skolu - vienkārši nevaru. pilnīgi viss, ko un kā viņš dara, nokaitina, un es nevis skaidroju, bet spiežu pareizās atbildes no viņa paša ārā, kas, protams, ir pilnīgi neproduktīvi. gribas bļaut, purināt, atmest ar roku. un pēc pāris stundām paliek slikti un bēdīgi, un mokos sirdsapziņas pārmetumos par savu attieksmi.

(Atbildēt uz šo)


[info]tipa75
2010-01-19 13:08 (saite)
Varbūt, ka atšķirība ir starp meitenēm un zēniem. Man Māmuķīte teica, ka ar mani nekad neesot bijušas problēmas ar mājas darbiem, jo es esot visu pati darījusi un tikusi galā. Toties ar brāļiem esot bijis mūžīgais negals. Man puikam pirmajās klasēs arī smagi gāja. Mana palīdzība gan izpaudās "tev neuzdod to, kas nav mācīts, pasēdi, padomā vairāk, gan tad saprastīsi", grūtākos gadījumos esmu pateikusi vienu otru uzvedinošu teikumu vai jautājumu. Tā konkrēti palīdzējusi esmu tikai ar informācijas savākšanu pēdējās pamatskolas klasēs, kad vēl pašam nebija mākas saprast, kā googlē saprast, kas ir graudi, kas sēnalas.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]murse
2010-01-19 19:13 (saite)
nē, man meitai ir tieši tāpat, ka jūs te rakstatpar puikam. vajag uzmanību, lai palīdz, lai paskaidro un uzslavē utt. Līdz tam, ka var stundu risināt vienu piemēru, un tikai kad nostajies aiz muguras, viņa pēksņi visu saprot.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]honeybee
2010-01-19 13:19 (saite)
Nez, es kaut kā parasti ar puiku visu daru vairākos piesēdienos
- vispirms lai viņš izdara to, ko saprot, nevis iestrēgst pie kaut kā, ko nesaprot,
- pēc tam es viņam uzdodu pāris muļķīgus jautājumus par to, ko viņš nesaprot (palīdzu sadalīt uzdevumu pa daļām utml),
- pēc tam piesēžos un kopā ar viņu izdara to, ko viņš točna nesaprot.
Tā kā puikam rakstāmais jāraksta pašam, man šis trešais posms nesatrauc (un, cik es saprotu, tas skaitās okei, vismaz pagaidām).

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]annuska
2010-01-19 16:19 (saite)
nu bet Tavs ir PIRMAJĀ klasē!!! es cepos, ka man ceturtklasniekam šitā pat jādara

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]murse
2010-01-19 19:16 (saite)
vovo. man pirmajā klasē neko gandrīz pati nedarīja.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Anonīms)
2010-01-19 13:37 (saite)
Man šķiet, ka tā rodas nevarīgie vīrieši, kuri arī turpmāk visu ģimeni iesaista sīku un vienam paveicamu darbu darīšanā.

(Atbildēt uz šo)


[info]vilibaldis
2010-01-19 15:15 (saite)
"mājasdarbu pildīšanā viņš gribētu maksimāli iesaistīt visus klātesošos."- precīzi, īstenība visu saprot un var izdarīt, bet vajag action... , kuram seko diezgan komisks noslēgums ar "Paldies māmiņ!"
Man arī pirmajā neviens pat neiedomājās palīdzēt, pati lieliski tiku galā.

(Atbildēt uz šo)


[info]diana
2010-01-19 16:45 (saite)
Es jau tagad skaidri zinu, ka man būs tieši tas pats.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]murse
2010-01-19 19:36 (saite)
ar kuru?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]diana
2010-01-19 19:39 (saite)
Ar jaunāko diezgan noteikti, bet tā nesavaldība un psihošana, kad bērns nesaprot, nav atkarīga no bērna, man tā ir ļoti raksturīga pret jebkuru.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]murse
2010-01-19 19:40 (saite)
:D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]annuska
2010-01-19 20:21 (saite)
man arī

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]murse
2010-01-19 19:36 (saite)
btw, saprotu, ka mums bērni viena gada. Tā gada "izlaiduma" b/d grupiņas audzinātāja un ari vēlak - klases audzinātaja - teica, ka bērni ļoti līdzīgi daudzās izpausmēs - ir talantīgi (īpaši zīm. un mūz.), nepacietīgi, grūti koncentrēties, kustīgi, un gudri, bet bieži tā gudrība aiziet pārsvarā uz to, kā veiksmīgāk no visa kā izvairīties un labi melot.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]murse
2010-01-19 19:40 (saite)
(Tu man za živoje šito.. es nupat atgriezos no meitas istabas, bezspēkā raudot :D)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]annuska
2010-01-19 20:21 (saite)
mans ir 98, novembris, palaidu vēlāk skolā, citādi būtu vēl sliktāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]optimiste
2010-01-20 10:54 (saite)
Nu, re, kāda aktuāla tēma :)
Mēs ģimenē augām divas māsas un abas kaut cik pašas tikām galā ar skolu un mājas darbiem. Cik atceros, tad es mammai un tētim varbūt kādā 5-6klasē pāris reizes prasīju paskaidrot matemātiku un viss. Mamma manus mājas darbus nekontrolēja un neparbaudīja.

Pašai man, kad vecākais dēls sāka iet skolā bija pilnīgs šoks (varbūt, ja man būtu bijis brālis tā nebūtu, bet nu sorry - man nav brāļa un nebija pieredzes puiku skolas gaitās). Kad prasīju - vai esi izmācījies, atbilde vienmēr bija viena - nekas nav uzdots. Un arī dienasgramatā nekas nebija rakstīts un es pieņēmu, ka viss tiek izdarīts klasē. Ha! To, ka mājās tomēr kaut ko uzdod atklāju kādā 4.? klasē...Varbūt būtu atklājusi ātrāk, bet biju stipri vien aizņemta ar abu jaunāko bērnu dzimšanu un ucināšanu.

Kad meita sāka iet skolā un visu darīja un mācījās pati pieņēmu, ka vecākajam dēlam vienkārši tāds raksturs - slinks un nemācās (un būtu man bijis vairāk laika un prāta iemācīt viņu regulāri mācīties pašam, gan jau būtu citādi) un es pieņēmu, ka man ir tāds bērns un viss..... līdz jaunākais dēls šogad sāka iet skolā.

Un tad man atausa gaisma - puikas ir atšķirīgi no meitenēm!!!!! Puikas viegli iet pa dzīvi un nesatraucas par sīkumiem (ja vien par tiem nesatraucas vecāki), bet meitenes var ļoti pārdzīvot par sliktu rokrakstu un nepilnīgi izlasītu gramatu un šo smagumu vilkt līdzi visu laiku.

Atziņas? Vnk ar puiku sakumā vairak japasēž pie mājas darbiem un pareisas rakstīšanas, lai veidojas ieradums pašam mācīties un apziņa, ka to vajag. Maitenes pašas ar šo visu lieliski tiek galā.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]krii
2010-01-20 20:22 (saite)
Nevispārināsim par tiem puikām un meitenēm. Es noteikti neesmu bijusi vienīgā mazā meitene, kurai ne prātā nav nācis pārdzīvot par sliktu rokrakstu vai vispār kādu nepadarītu darbiņu (vismaz kamēr tas nerezultējas sadošanā pa pakaļu). Un zinu vismaz vienu puisīti, kurš savos septiņos gados ir īsts perfekcionists. Individualitātei šajā ziņā ir daudz lielāka nozīme nekā dzimumam.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?