es arī biju teicamniece un neviens nepalīdzēja. nevis tāpēc, ka man nevajadzēja, bet nebija kam to darīt, vecākiem vienkārši nebija laika ar tādām lietām nodarboties. pat ja viņi kādreiz pieķērās, tad drīz vien atmeta ar roku, jo "kad mēs mācījāmies, viss bija savādāk". tā nu es iemanījos pati ar visu tikt galā, bet brāļi vienkārši neizdarītu vispār, ja nevaktētu.