annuska ([info]annuska) rakstīja,
@ 2010-01-19 11:25:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Kad es gāju ceturtajā, un arī trešajā un otrajā klasē, nu varbūt vienīgi pirmajā ne, es vecākus ar savām mācībām praktiski neapgrūtināju. Visu izdarīju pati un biju teicamniece. Bet mans dēls tā nevar. Nerunājot par angļu valodu, kur viņam ir sūdīga skolotāja un mana palīdzība tiešām vajadzīga, arī pārējo mājasdarbu pildīšanā viņš gribētu maksimāli iesaistīt visus klātesošos. Ja esmu mājās, ļoti grūti izvairīties un darīt savas lietas. Savukārt, kad tiešām palīdzu, tad man viņu gribas piekaut jau pēc pirmajām 5 minūtēm. Neprasme loģiski (vismaz manuprāt loģiski) domāt savienojumā ar nepacietību un nepieklājību. Taču tas ir mans mīļais, jūtīgais, sirsnīgais un talantīgais dēls.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]optimiste
2010-01-20 10:54 (saite)
Nu, re, kāda aktuāla tēma :)
Mēs ģimenē augām divas māsas un abas kaut cik pašas tikām galā ar skolu un mājas darbiem. Cik atceros, tad es mammai un tētim varbūt kādā 5-6klasē pāris reizes prasīju paskaidrot matemātiku un viss. Mamma manus mājas darbus nekontrolēja un neparbaudīja.

Pašai man, kad vecākais dēls sāka iet skolā bija pilnīgs šoks (varbūt, ja man būtu bijis brālis tā nebūtu, bet nu sorry - man nav brāļa un nebija pieredzes puiku skolas gaitās). Kad prasīju - vai esi izmācījies, atbilde vienmēr bija viena - nekas nav uzdots. Un arī dienasgramatā nekas nebija rakstīts un es pieņēmu, ka viss tiek izdarīts klasē. Ha! To, ka mājās tomēr kaut ko uzdod atklāju kādā 4.? klasē...Varbūt būtu atklājusi ātrāk, bet biju stipri vien aizņemta ar abu jaunāko bērnu dzimšanu un ucināšanu.

Kad meita sāka iet skolā un visu darīja un mācījās pati pieņēmu, ka vecākajam dēlam vienkārši tāds raksturs - slinks un nemācās (un būtu man bijis vairāk laika un prāta iemācīt viņu regulāri mācīties pašam, gan jau būtu citādi) un es pieņēmu, ka man ir tāds bērns un viss..... līdz jaunākais dēls šogad sāka iet skolā.

Un tad man atausa gaisma - puikas ir atšķirīgi no meitenēm!!!!! Puikas viegli iet pa dzīvi un nesatraucas par sīkumiem (ja vien par tiem nesatraucas vecāki), bet meitenes var ļoti pārdzīvot par sliktu rokrakstu un nepilnīgi izlasītu gramatu un šo smagumu vilkt līdzi visu laiku.

Atziņas? Vnk ar puiku sakumā vairak japasēž pie mājas darbiem un pareisas rakstīšanas, lai veidojas ieradums pašam mācīties un apziņa, ka to vajag. Maitenes pašas ar šo visu lieliski tiek galā.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]krii
2010-01-20 20:22 (saite)
Nevispārināsim par tiem puikām un meitenēm. Es noteikti neesmu bijusi vienīgā mazā meitene, kurai ne prātā nav nācis pārdzīvot par sliktu rokrakstu vai vispār kādu nepadarītu darbiņu (vismaz kamēr tas nerezultējas sadošanā pa pakaļu). Un zinu vismaz vienu puisīti, kurš savos septiņos gados ir īsts perfekcionists. Individualitātei šajā ziņā ir daudz lielāka nozīme nekā dzimumam.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?