no kara bēg ne tikai dienaszagļi
Man kā iebraucējai no bijušās padomju savienības arī nereti nākas saskarties ar stereotipisku domāšanu.
Tie jautājumi un iedomas par to kādos apstākļos es esmu augusi ir diezgan fantastiski. Piemēram, man ir ticis jautāts vai es nodarbojos ar prostitūciju, jo Baltijas prostitūtas ir taču slavenas. Studentītes, kas piepelnās, lai izdzīvotu un tiktu uz zaļa zara. Man ir ticis jautāts vai bija grūti apgūt sadzīves tehniku - ledusskapi, veļas mašīnu etc. Un to jautāja izglītoti cilvēki. Izglītoti cilvēki, kas vadījās pēc stereotipiem.

Man liekas, ka jebkurš, kurš ar ko tādu ir saskāries ātri saprat, ka pēc viņa paša izpausmēm arī spriedīs par visu nāciju. Es iespējams būšu vienīgā latviete, ko mani līdzcilvēki sastaps un tas kā es prezentēšu savu valsti vai arī vienkārši ikdienā uzvedīšos, radīs viņiem priekšstatu par visiem latviešiem kā tādiem.

Tieši tāpēc es atsakos visus musulmaņus uztvert kā radikāļus un visus šobrīd Vācijā esošos bēgļus - kā pabalstu meklētājus. No kara bēg ne tikai dienas zagļi. 2PK laikā caur Vāciju izgāja bēgļu bari. Daži palika šeit, bet daļa labākas dzīves meklējumos devās uz ASV, Kanādu utt.

Tas nav nekas slikts vēlēties izdzīvot un vēlēties savai ģimenei nodrošināt maksimālu labumu. Tas ir normāli! Nu palasiet kaut to pašu Anšlavu Eglīti!

Vācijā ir tāda lieta kā Hartz IV. Te ieskats: https://en.wikipedia.org/wiki/Hartz_concept. Bieži presē parādās saistīti raksti. Saiedrība šūmējas. Ir vācieši, kas dzīvo uz šiem pabalstiem un ir lepni, ka jau 2 paaudzēs neviens nav strādājis. Ir cilvēki, kas dara visu, lai tikai nekad, nekad nenonāktu šajā kategorijā. Tas ir absurds, ja darbinieks, kurš uzraksta atlūgumu un pēc tam ir bezdarbnieks, 3 mēnešus nesaņem ne centa pabalstos, bet cits, kurš savā mūžā nevienu dienu nav strādājis, dzīvo uz pabalstiem svilpodams. Absurds, bet es par to nesatraucos un nešokējos, jo tas nav man. Es piederu pie tiem, kas drīzāk podus berzīs, nevis dzīvošu uz pabalstiem. un vienalga vai tas ir pabalsts no valsts, tēva vai vīra.

Es tiešām nesaprotu jūs visus, kas apskauž bēgļus un saka, ka par 2000 Eiro arī ietu sporta zālē dzīvot. Maksājiet man kaut 20 000, es nepiekritīšu! Man vērtība ir pašas sarūpētais. Man nav bagātu vecāku un ietekmīgu onkuļu, kas palīdzētu izkārtot šo vai to. Es uzņemos atbildību par savu dzīvi un par saviem lēmumiem. Ja mani lēmumi noved pie 359 eiro lielas mēnešalgas, tad nevis šūmēšos par to, cik bēgļiem dzīve salda dzīvojot uz pabalstiem, bet domāšu kā es tādā situācijā varēju nokļūt, kur es pieļāvu kļūdu un kā to visu mainīt. Protams ir ārēji aspekti kā finansu krīze, pēkšņs sfēras uzplaukums vai noriets, politiskās situācijas maiņa vai karš, bet būtībā manu dzīvi veidot un mainīt varu tikai es pati.


upd.: pārlasīju vēlreiz pēc komentāru saņemšanas. Es daļēji/pilnībā piekrītu, ka lēmums ielaist to nenormālo bēgļu skaitu ir pielīdzināms ES pašnāvības mēģinājumam. Pat ja tagad aiztaisa robežas ciet, tad esošo bēgļu skaits Eiropā ir pārāk liels. un tas ir tas, ko es apzīmēju ar tornado. Kad tas viss beigsies, tad varēs sākt uzskaitīt zaudējumus.

Bet te nu viņi ir un ar naidu, stereotipiem un aizspriedumiem, mēs varam panākt tikai to, ka pašnāvības mēģinājums beidzas ar nāvi. Bēgļu decentralizācija un integrācija savukārt var Eiropu paglābt. Un tāpēc Latvijai & Co vajag piedalīties un uzņemt bēgļus. Lai nesašķeltu Eiropu, lai nepieļautu geto rajonu izveidi, lai nepieļautu, ka pelēko masu savervē radikāļi. Ja vienā svaru kausā ir šis melnais scenārijs, bet otrā bēgļi sporta hallē un 359 eiro, ko es kā nodokļu maksātājs līdzfinansēju. Tad es viennozīmīgi balsoju par otro variantu un tas ir tas, ko es visu laiku mēģinu pateikt.