Mēģini saprast arī to, ka latviešu negativitāte ir viņu zemās pašapziņas dēļ. Nu iedomājies, pat bēgļi no reālas karadarbības, kam palaimējies iekļūt ES, lūdzas, sūtiet mani kur gribat, tikai ne uz Latviju. Latviešiem ir grūti pieņemt, ka tā ir tikai viņu pašu vaina, ka viņu algas un pabalsti ir tik zemi, bet vēl grūtāk ir pieņemt bēgļu retoriku – kāpēc, jūs, būdami ES valsts ar visām brīvajām iespējām, ne velna nedarat, lai uzlabotu savu ekonomisko situāciju? Jo caurmēra bēglis ir daudz uzņēmīgāks – tur vajag drosmi, lai riskētu šķērsot jūru, ierastos svešā kultūrā, kur, iespējams, nemaz viņus tik nemīl, mācītos jaunas valodas, paražas utt.

Taču daudz vieglāk ir nevis pieņemt šo faktu un kritiski paskatīties uz sevi, bet vienkārši vainot bēgļus – dīkdieņi, slaisti, pabalstu meklētāji.

Te daudzi liek saites par bēgļu radītajām nekārtībām. Es ielikšu citu saiti par to, cik cūcīgi latvieši paši izturas pret savējiem: http://viestursbundza.webs.com/apps/blog/

Īsumā: divreiz bankrotējis uzņēmējs saslimst ar mutes vēzi smagā stadijā. Vēzi gan izoperē (izgriež daļu mutes un mēles), un cilvēks ir kļuvis invalīds, nevar normāli ēst un runāt. Viņš turpina apņēmīgi cīnīties, vāc ziedojumus, noliek tiesības uz fūrēm ar visiem sertifikātiem, darbu Latvijā atrast nevar, jo nevienam tāds invalīds, kurš nevar parunāt, nav vajadzīgs. Tagad viņš ir atradis darbu Vācijā, un jau nupat drīz pārcelsies uz turieni.

Bet pēdējais viņa posts vienkārši spridzina. Cilvēks iet uz firmu iztulkot dokumentus vāciski, bet apsargs viņu nelaiž iekšā, jo izskatās pēc narkomāna.

Tā kā nemaz nevajag kļūt par bēgli, lai ar šausmām izturētos pret tevi, neatkarīgi no tā, cik tu esi centīgs.