User Profile Friends Calendar

Below are the 25 most recent journal entries.

	2015.03.19  12.00 aprīlī Mans iekšējais uzstādījums - OK paskatīsimies, kas mainīsies līdz Aprīlim, ir bijis ļoti precīzs pulkstenis! Zvans šorīt ļoti agri no rīta no šefa labā omā un paziņojumiem par lielajām strukturālām izmaiņām. Mani tas skars ļoti lielā mērā - Somijas durvis man lēni veras ciet. Bet es par to īīīīī priecājos. Vispār jau ar somiem viss OK, tā viņu noslēgtības sajūta un veids kā viņi strādā patiešām gan ir stipri citāds kā citās valstīs, kur esmu strādājusi. Bet viņi jau tāpat kā LV - kokosrieksti - cieti no āras, bet iekšā ļoti jauki. It kā pat ar Lielo Bosu viss OK, bet kopā tas viss galīgi nelīgo kopā. tagad par durvīm, kas vērsies vaļā... to es uzzināšu pēcpusdienā. Ļoti ceru, ka no vilka bēgot dabūšu draudzīgu suni, ar ko kopā doties medībām un nogāzt lielos lāčus gar zem. Lai cik es liels indiduālists, es tomēr nāku no lielas ģimenes un ticība labai komandai un tas spēks, ko tas dod, man ir lielāka! Kaut kad būs jāpiesēž un jāapdomā, ko tieši caur šito puņk/asar/nospiestības laiku esmu sapratusi un ko spējusi izmantot.

	2015.02.20  11.06 deloveja es kā Delovejas kundze: pošu un pucējos Ernesta svētkiem, kārtoju ziedus vāzēs un skaitļoju uzkodas, bet nojauta - prieku vietā būs lielas bēdas. Oma tik švaka, ka grūti skatīties. Daktere teica, ka šis ir tas gadījums, kad eitanāzija būtu vislabākais risinājums.

	2015.02.09  14.16 ceturtdien psihodrāmā beidzot visu mācēju un varēju - nokratīju nost savus putekļus un ļāvos pilnīgi visam. Man ļoti patika - no garšīgiem smiekliem, sajūtu akmeņiem un asarana paldies teikšanas mammai. Izrādās mans mammas stāsts vienai citai ļāva atvērt durtiņas uz sāpīgajiem šī brīža notikumiem. Bija jāizdomā, vai turpināsim nodarbības šogad un, lai arī ar to, kāpēc es sāku iet, esmu tikusi galā, tomēr man ir ļoti iepaticies rakņāties un testēt sevi uz dažādām sajūtām. Jāpieraksta, lai neaizmirstās: # jātrenē spontanitāte. Man likās, ka man tieši no tās jātiek vaļā, bet nekā - spontanitāte ir līdzvērtīga dzīvespriekam, tāpēc jo īpaši uzteicama. Vislabāk spontanitātei nodoties ar bērniem, jo viņiem tas ir dabiski. # (šis no žurnāla, bet iederas :) bieži uz priekšu mūs dzen mūsu kompleksi. Un kāds tur brīnums, ka tieši lietām, kuras nekad neesmu darījusi, pievēršu vislielāko uzmanību. Tieši tas arī raksturo manus panākumus - iebāzt degunu nezināmā un sākt kapāt. # sajūtu spēle - viens pasaka kādu vārdu - otrs sajūtu par to un tā tik dod uz priekšu - varētu būt labs aisbreikers kādam pasākumam.

	2015.01.07  11.29 Kad man vajā neveiksmes, Kā seskam slazdā, kad man klājas, Tad paciešos,jo zinu es, ka tas Kungs ar mani rotaļājas.

	2014.12.23  09.38 tad nu tā - citi iet uz sportiem un velnsviņzinkur, lai dabūtu adrenalīnu. Es eju uz darbu! Termins - Lielais Boss - galīgi vairs neder, jo nupat saņēmu personalizētu e-pastu no Lielā Bosa Bosa, lai beidzu sprindzināt un ignorēju grupas uzstādījumus... Un tad mēs esam atkal otrā grāvī. Ar ko tas viss beigsies - nav nejausmas. Tas kas man pārsteidza - mani šī vēstule īpaši nesatrauca (nu labi, auss sāpēšana laikam ir tas kā satraukums nāca ārā)... Drusciņ no Parīzes laikiem zinot virtuvi, tās lietas nevienmēr notiek kā vajadzētos un gribētos. Un tad parunājos ar vēl dažiem kolēģiem - visi pie kaut kādiem psihoterapeitiem, koučiem, jogiem iet... Kas to būtu domājis, ka mēs tik kaitīgā darbā strādājam! Varbūt tiešām nodarboties ar sportu?

	2014.12.22  21.36 Neko nedzirdu Cik simboliski- sāp auss!

	2014.11.27  23.53 mī par to ventilēšanās un gudruma tēmu turpinot (pēc neatslābtošas auditorijas pieprasījuma!) patiesi vienīgais vērtīgais, par ko ir vērts pilnvērtīgi small talkot, ir mīlestība. Kā tajā slavenājā Bītlu dziesmā - ALL YOU NEED IS LOVE! Un man kā patiesam un īstenam cilvēkmīlim ir dikti interesanti ķidāt, ko gan cilvēkiem nozīmē mīlestība un kā tādam viedajam smaidīt ūsās, lai vai kas mēs esam un vienalga, kāda ir mūsu pagātne, mēs gribam būt mīlēti un gribam atstāt kaut ko paliekošu aiz sevis. Ideālā gadījumā mūsu pilnīgo mīlestību ( kas par lielu patiku vai nožēlu citiem var nelikties mīlestības pilnīgākā nokrāsa) katrā skarbākajā kareivī ir viņa maigā puse un tā ir mīlestība. Un tā ir skaista whatSoEver!

	2014.11.27  23.44 hel-sink-īīīīīī velti domāt, ka, strādājot milzu korporācijā, ir sūdi dziļa vagā. Šovakar parakstīju līgumu bārā ar savu nākamo darbinieci ( mēs bīdīsim lielas lietas un es viņai liku maigi, bet pamatīgi to nojaust :) un iztukšojām divatā vīna pudeli ar lielo HR un izventilējāmies par priekšnieku. Vakars īss un pielilājāmies Helsinku auGstākāja bārā = aveņu mohito un pāris "asie karstie". Es pat pamanījos viņai dot padomus mīlas jomā, pēc kuriem viņa noelsa - jā, Tu patiešām esi gudra! (psssss, tas ir drusciņ mazs noslēpums :D) darbiņš rīt jau agri no rīta, bet ēh, tas ir mazākais par ko satraukties ;)

	2014.11.21  11.33 vakardienas drāmas atziņa ir, ka es nemāku nomierināties! Šoreiz bija traki, jo tieši manai psihodrāmai gājām cauri. Pametās tādi jautājumi gaisā, ka nu tikai! Šorīt acis aizpampušas...

	2014.09.30  14.07 personu vadība vakar pēc mēneša portretējuma Baltijas personāldaļas vadītājai, tuvai uzticības personai un vienkārši labam cilvēkam, par manu sadarbību ar Lielo bosu viņa man pajautāja - Pag, ko Tu gribi teikt, ka Tu meklē jau piedāvājumus ārpus SE? Es sapratu, ka mana emocionālā nenoturība ir ļoti loģiska! Tas pat no viņas izklausījās pēc draudzīga piedāvājuma (sak, mocīties, ja negribas, nevajag). Nu nav nekā iedvesmojoša strādāt ar cilvēku, kurš nemitīgi izrāda pārākumu, noliec atgrezinisko saitni, bet vienmēr izmantos izdevību iebakstīt par neizdarīto ne padarīto. Huh. Bet wait a second! Es esmu skorpions! Neviens (izņemot mani pašu) mani nevar tā vienkārši nospiest! Šī ir cīņa, kurā es piedalos!

	2014.08.19  16.32 vakar ar kolēģi izdomājām jaunu terminu emocionālai nestabilitātei - zemes plātņu pārbīdīšanās. Tu cilvēks stāvi taisni, turi buru, bet tad pēkšņī zem Tava brašā stāva pārbīdās viena zemes plātne, kuru Tu ticēji ir uz mūžiem. Tu stāvi virszemē un tik vien atliek kā nodrebināties vai pamatīgi kratīties līdzi. Protams, pastāv variants pārvietoties uz stabilāku vietu, tātad - citur. Bet tas nozīmē atzīt to, ka Tavi stabilie pamati nez cik stabili tomēr nav. Un kurš ir tik drosmīgs, lai to darītu? Šogad daudz krupjus nācies rīt, jo esmu palikusi uz savas zemes plātnes. Strātēģija - palikt vai doties vēl nav līdz galam izdomāta. Kamēr kasu pakausi, aizbraucu sev un savai Zemes plātņu pārbīdīšanās termina radītājai nopirku ziedus - dālijas un mazās saulespuķes. Drausmīgi naivi, bet man patiešām liekas, ka mīlestība ir vienīgais ierocis/zāles - pret jebko. Pārfrāzējot citu teicienu - Love, it confuses people :)

	2014.08.13  13.41 lai un tad es stāvēju uz kāda Valdemārielas nama durvju sliekšņa, slēpdamies no vētrlietus, un man atnāca mīļa un sirdsilta sajūta - ES ESMU LAIMĪGA! Just like that. Man nav viss, bet man ir tas, kas mani dara piepildītu!

	2014.05.20  23.30 moi! baigi mikserējos savās domās par jaunajiem darba apvāršņiem. No - ir tik forši satikt tik daudz interesantu cilvēku un darīt LIELAS lietas - līdz pilnīgam izmisumam, kad mēģinu atcerēties kādu pavisam parastu vārdu angļu valodā un es saprotu, ka tas ir izaicinājums! tad nu es nopūšos un nodomāju - Parīzē jau teju bija līdzīgi - darbs melnu muti non-stop, bet tie cilvēki, tie cilvēki... Labi, ka piedzīvoto nevar atņemt :) Noder grūtos momentos. Pirmo reizi man gan pagadījies tāds priekšnieks - Ideju Mutulis un excellents Orators, bet, kad nonākam līdz reāliem darbiem... Pirms tam bija tādi, kas tuvu visām operacionālām lietām stāvēja. Kā es smejos - mums ar priekšnieku medusmēnesis pagājis un tagad, kad reizēm tam vērsim ķeramies katrs pie sava raga, tad no medus tur nav nekā :)Jā, man ir viedoklis! Un viņš ir impulsīvs un emocionāls! Vai tad tā nav mana priekšrocība kā sievietei? Vai man ir jābūt tai racionālai? Sev jau esmu nodefinējusi, ka lai vai kā man te ies (jā, skaitīju dienas, kad notiks kārtējā vadītāju rotācija - blin 1-2 gadi toč jāgaida) es noteikti ļoti daudz iemācīšos - par biznesu, organizāciju, impulsīviem vīriešiem un viņu reizēm ļoti dedzinošiem skatieniem. Laikam tā problēma ir tāda, ka vai nu mans priekšnieks uzskata, vai kāds viņam ir iestāstījis, ka es baigais talants. Un tad uzreiz ir priekšstats - talants dara tā un šitā un vispār spīd un laistās. Bet es neko par talantiem nezinu, just do my thing. Un es kategoriski atsakos ietilpināties kādā rāmī. Tas laikam tāds skorpionu niķis. Izlasīju #user_str ierakstu un tas par mani: Kad sievietei salauž spārnus, viņa pārsēžas uz slotas!

	2014.02.05  16.31 Pirmo reizi mūžā biju pie psihologa. Tipāžs klasisks ( brālis prasīja un es apstiprināju - bija ne segā, bet lielā šallē satinusies). Gāja kā jau zināju - novārījos visu laiku un pat vairāk. Man tik nepatika, ka viņa mani par tādu kristāliņu taisīja. Un vēl dīvainākas sajūtas bija mājās nākot - drebējuši kā nosalusi vai kā no milzīgas pārpūles. Bet man to vajadzēja!

	2013.10.26  12.00 Vēlme VS. Intuīcija Jaunajā Santā bija raxts tieši priekš manis - par šaubām. Nu nav jau tā, ka es nemitīgi šaubītos, tieši otrādi! Bet ir labi, ka kāds tā vienkārši sieviešu žurnālā pasaka - it's OK! Nu ja, un tad Tur arī bija par intuīciju, kā to sadzirdēt! Atzīšos, ka es nešķiroju - emocionālos, racionālos, intuitīvos - lēmumos un iegribās. Cenšos loģiski saprast un sevi iepriecināt :) nu ja, tur bija par to, ka intuīcija ir tad, kad Tu ej pa ielu un zdinkš - ir tāda doma. Nevis iedomājies par kaut ko, bet pilnīgi - out of blue - ir doma. Man šis vienkāršais intuīcijas raksturojums ir liels jaunums, jo nekad to neesmu izpratusi. Vēl jo vairāk, ka pēdējā laikā tādi zdinkš ir bijuši vairāki! Mood: Smarter me

	2013.10.02  12.59 vecums Vakar zvanīju draudzenei, lai apsveiktu ar tiem apaļajiem 30. Šī pat bez liekas tielēšanās saka - depresivņiks. Man atkal vecums tuvojas ar atmiņu atkārtojumiem (nākamgad tricārs). Pa otram lāgam skatos savas mīļās-acu-atverošās filmas. Noskatījos The Hours. 11 gadus veca filma! Skatījos kā no jauna! Atmiņas ar šī brīža pārdzīvojumiem krietni atšķīrās. Bet Kidmena izcila! Biju jau izdomājusi, ko skatīšos nākamo, bet aizmirsu :)

	2013.07.29  00.15 dīvainais gads šis ir ļoti dīvains gads. Ar krampi! Tikpat lielu kā manu spītu! Smacē, plosa, rauj iekšiņas un lauž, salauž un atkal lauž. Un skrāpē - arvien lielākus un dziļākus laukumus. Bet es tā - paraudu, skaidru prātu padomāju un ierādu tam gadam ar ko viņam darīšana. Bet šis atrod vēl kādu manu Ahileja papēdi... Un tā mēs mērojamies jau... 7-8 mēnešus. Trakākais, ka uz to dīvaino gadu nevar dusmoties un citādāk kā par dīvaino saukt - meitas dēļ.

	2013.06.19  13.53 help Man tāds neklasisks bērns iedalīts - kā daktere saka - karaliene! Saprotiet, bērnam ratos nepatīk. Paēdis, tīru dibenu, saģērbts, bet ratos met tiltiņus un kauc nebalsī. a ko nu? baigi traki šo nelaužam, bet ik pa laikam tomēr ratos sēdinām - a, ja nu niķis, kas pāriet? vakar apņēmības pilna ieliku meitu ratos un devos uz veikalu pirkt māsai dāvanu vārddienā. Ka Tevi devis! Vērmaņdārzā mīļā miera labad atkailinājos un iedevu paēst. Lieku ratos - weeeeeeeee. Izmetu lociņu, iedevu vēldrusiņ, jo ne uz priekšu, ne atpakaļ netieku. Līdz veikalam tikām, bet meklēto neatradām :( Un tad vislaik tā doma, kad mazā pamodīsies - labi nebūs... Paldies Dievam, ka ir laba gulētāja, tā nezinu, kur liktos. Mazā ārā pamodās un tik sirsnīgi raud, nē, laikam jāsaka kā ir - nebalsī bļauj, ka fiksi, fiksi, laižam uz parku. Parkā mazo pabaroju (viņa vēlaizvien man ik pa 1.5 - 2 h ēd), bet atkal ratu problēma - kā iekšā, tā bļauj. Gājām brālim pakaļ - lielais pie rokas, mazā atkal ratos kārtīgi bļauj. Mājās konstatēju, ka priekšā 2 sirmi mati... Kaut kāda neraža! Tas viss noved pie tā, ka karstā jaukā vasaras dienā sēžam Rīgas dzīvoklī :( ik pa laikam aizbraucam uz laukiem, bet tad atkal esam prom no tēta... aj... kāds brīnums, ka šokolādi prasās diendienā, mazā un viņas raksturiņš paņem visu enerģiju!

	2013.03.18  22.51 laiciņš Atstājām mazo-lielo pie vecmāmiņas šonedēļ, lai var paspēt visu sadarīt pirms welcome mazo-mazo. Braucam uz Rīgu, pēķšni tādas dīvainas sajūtas pārņem - vairākas dienas būsim 2 vien - nosaucām par "pēdējo brīvības nedēļu" - varam darīt visu, ko gribam :) smējāmies, ka ēdīsim šoko brokastīs (jo nebūs jārāda labā priekšzīme) un pa vakariem blandīsimies uz kino un teātri :) un tad manī ielija tāda silta sajūta - aj, kā man paveicies ar tādu feinu vīru! Īsts dārgumiņš :) vispār gaidu to lielo mirkli, kad vēders noies un būšu atkal lunkana un sprigana, pat ar visām piena kannām :)

	2013.03.10  17.02 dzīv dzīves vietas meklēšana nudien nav tik sapņains darbs kā man likās! Nekas nekust no vietas un sajūtas - wowī abiem mums nav vienlaicīgi! Jāatzīst, ka man bija, bet racionāla izskaidrojuma tam nav - jo sajūsmināties par dārgu un skaistu dzīvokli, es pieļauju, nav liela māksla! Tagad esam atraduši vienu variantu, kuru pat varētu jemt, bet... tur remonts prasās - vannasistabā un virtuvē toč, tad vēl griibas izjaukt 1 sienu un karoč - visā dzīvoklī ir jāpieliek mazie un lielie pirkstiņi! Un tad es atceros, ka ar M mums pirmās lielās domstarpības bija, kad līmējām tapetes savā mazajā istabā! Un tagad = voila - kapitālais remonts! Tas taču vispār nav prātīgi! Un mēs neesam saimnieciskie čaļi - taču palīgos būtu jāņem visādi cilvēki - arhitekti, dizaineri un darītāji! N E P R Ā T S!

	2012.10.17  18.09 opā nekad nebiju iedomājosies, ka pēc tam, kad paziņošu, ka esmu stāvoklī, man tiks piedāvāts darbs!! Un es pat sāku domāt - kā tas ir iespējams darīt abus - bērnus un darbus radīt :) hihihihi p.s. šodien skaisti mākoņi

	2012.10.05  00.00 spice - lielā Everesta mazās virsotnes Ah, kas par dieniņu!!! Dienas beigās tāds murrājošs apmierinājums atnācis, ka paliek silti :) - Mani 4 video, praktiski mazas reklāmiņas - ir ļoooti tuvu beigām! Rīt no rīta finalizēšu un būšu vienkārši ļoti laimīga! Ieskatam - es nekad mūžā līdz septembrim nebiju uztaisījusi nevienu video - bet es ņēmu un uztaisīju 4! Vienlaicīgi! Priekšniece mani aplaudēja! Viņa saka, ka esmu izdarījusi neticamo - jo sākums nebūt nebija daudzsološs un materiāls ar! Viņa arī saka, ka sarežģītība bija maksimālā un pat pieredzējušam ekspertam tas būtu izaicinājums! Viņa arī murrā, kad ierauga manus video. Otrs mans priekšnieks vēl nemurrā, bet murrās - es zinu! - No rīta bija atbildīga žūrijas sapulce, par to kā sauksim visam globālam milzim domāto iekšējo mājaslapu (Intranetu un iekšējo twitteri). No konkursa iesūtītajiem (ap 150) vajadzēja izvēlēties top 3. Izvēlējāmies. Es vienīgā biju to vārdu izvēlējusies - pamatoju savu izvēli un pārējie sāka kasīt bārdas. Pēcāk mums bija tikai 5 vārdi palikuši. Balsojām. Un ziniet, kurš vārds uzvarēja? Mans! Mazais ievī būs izvēlējies vārdu 130 000 darbinieku iekšējai lapai :) iPadu gan dabūs tas, kurš pieteica konkursam. Bet es zinu - nebūtu mans lobijs, tā vārda nebūtu! Aj, es jūtos lepna, ka kaut kas tāds būs palicis uz gadiem! - Un es priekšniekiem - abiem saviem - pateicu par savu priecīgo notikumu. Kima smējās un apsveica. Smējās, jo viņai regulāri kāda ir stāvoklī, teica - nu re atradās vēl viena (viena jau esot pieteikusies :) Herve bija samulsis. Vismaz man tā likās, ka priecājas, bet iekšā kaut ko ņemās. 15 minūtes pirms es viņam pateicu, viņš man teica, ka manis dēļ atliek svarīgas sapulces, because I really enjoy working with you and that I am saying that from my heart... Man likās, ka viņam bija labs plāns, ko ar mani darīt pēc janvāra... Šito ierakstu jāatcerās pārlasīt draņķīgās dienās!

	2012.05.28  20.26 paris parīze ir vientuļa, ja esi viens un mīļoto vietas aizpildītas (ar mājāspalicējiem). Tik skaisti, ka riebjas ar to nedalīties un brīnīties vienam pašam... bet oficālā atbilde - viss ir labi :)

	2012.03.26  17.28 vakardienas mācība neieredzu laika mainīšanu! izsit nemierīgo harmoniju! un tad nu es vakar, nespēdama aizmigt, izdomāju, ka man gribas rakstīt! dienasgrāmatu skaistā blociņā! Atkal! Pēc Amerikas! Meklēju pa visām maliņām, vai nav kāda kladīte, nekā, tad nu guvu mācību - vienai liekai kladītei mājās vienmēr jābūt! Vajag izrakstīties! Lai iet ārā pastaigāties! Bet dalīties ar visiem negribas...

	2012.02.17  11.35 aizmirsu pateikt (jo i-nets nestrādāja), ka pirmā lieta, ko P. izdarīju ir uzkrāsoju sarkanas lūpas, lai asimilētos! Vilcienā onka palīdzēja saprast, kur jākāpj ārā, un prasīja - vai tad es neesot vietējā??? :) hihihi nu labi, onka smirdēja pēc dvingas, tā kā nav ko sapriecāties ;) bet vispār man liekas, ka bija ļoooti labi! man gan ieteica nesasapņoties, bet, kurš saka, ka man jāklausa??? :D kosmosam jau vizuālizācija nosūtīta, tagad jāgaida kosmosa atbilde ;)