moi!
baigi mikserējos savās domās par jaunajiem darba apvāršņiem. No - ir tik forši satikt tik daudz interesantu cilvēku un darīt LIELAS lietas - līdz pilnīgam izmisumam, kad mēģinu atcerēties kādu pavisam parastu vārdu angļu valodā un es saprotu, ka tas ir izaicinājums!
tad nu es nopūšos un nodomāju - Parīzē jau teju bija līdzīgi - darbs melnu muti non-stop, bet tie cilvēki, tie cilvēki... Labi, ka piedzīvoto nevar atņemt :) Noder grūtos momentos.
Pirmo reizi man gan pagadījies tāds priekšnieks - Ideju Mutulis un excellents Orators, bet, kad nonākam līdz reāliem darbiem... Pirms tam bija tādi, kas tuvu visām operacionālām lietām stāvēja. Kā es smejos - mums ar priekšnieku medusmēnesis pagājis un tagad, kad reizēm tam vērsim ķeramies katrs pie sava raga, tad no medus tur nav nekā :)Jā, man ir viedoklis!
Un viņš ir impulsīvs un emocionāls! Vai tad tā nav mana priekšrocība kā sievietei? Vai man ir jābūt tai racionālai?
Sev jau esmu nodefinējusi, ka lai vai kā man te ies (jā, skaitīju dienas, kad notiks kārtējā vadītāju rotācija - blin 1-2 gadi toč jāgaida) es noteikti ļoti daudz iemācīšos - par biznesu, organizāciju, impulsīviem vīriešiem un viņu reizēm ļoti dedzinošiem skatieniem.
Laikam tā problēma ir tāda, ka vai nu mans priekšnieks uzskata, vai kāds viņam ir iestāstījis, ka es baigais talants. Un tad uzreiz ir priekšstats - talants dara tā un šitā un vispār spīd un laistās. Bet es neko par talantiem nezinu, just do my thing. Un es kategoriski atsakos ietilpināties kādā rāmī. Tas laikam tāds skorpionu niķis.
Izlasīju #user_str ierakstu un tas par mani: Kad sievietei salauž spārnus, viņa pārsēžas uz slotas!