Pirmo reizi mūžā biju pie psihologa. Tipāžs klasisks ( brālis prasīja un es apstiprināju - bija ne segā, bet lielā šallē satinusies). Gāja kā jau zināju - novārījos visu laiku un pat vairāk. Man tik nepatika, ka viņa mani par tādu kristāliņu taisīja. Un vēl dīvainākas sajūtas bija mājās nākot - drebējuši kā nosalusi vai kā no milzīgas pārpūles. Bet man to vajadzēja!