User Profile Friends Calendar

Below are 25 recent journal entries, after skipping 25

	2012.01.25  15.42 kūlenis vēl vakar biju skaidri pa 100% izdomājusi, vienalga ar kādiem līdzekļiem, bet es šodien uz darbu nenākšu (un man jau bija šādi tādi aizbildinājumi prātā), bet nu viss mainījies.... šodien man pat ir pat patīkama kņudoņa pakrūtē...

	2012.01.19  00.30 aik margarita un šventurys iedzerts :) druskinkinkai jeb dust-in-sky ir labi un ir labi, ka jāiet gulēt! (un es dažreiz atzīstu, ka par visu visvairāk darbā man patīk darba vīri,t.i. kolēģi)

	2011.12.04  19.53 vainīgā rekur rindas no MM Septembra numura (jāpieraksta, lai neaizmirstās) Tu neesi īsta, pilnasinīga sieviete, ja par kaut ko nejūties vainīga. "Mūsdienu sievietei ir visas iespējas nepārtraukti justies vainīgai, un viņa to parasti dāsni izmanto. Tas sakņojas sievietes nedrošībā par sevi, vēlmē nemitīgi būt perfektai.. Dažkārt vainas izjūta ir veids, kā sieviete sevi soda, baidoties rīkoties, meklēt risinājumu grūtām un neērtām situācijām," saka psiholoģe Jolanta Cihanoviča. Un vainas sajūta man ir bieži...

	2011.10.04  17.39 un dažreiz man patīk dienas kā šīs, kad darba dienu bagātinu, strādājot no Laimas kafeinīcas un ēdot šokolādes kūku Dīva :)

	2011.09.29  11.04 nav nav nav enerģijas

	2011.09.27  10.40 business as usual oj, sirmi mati mūsu vilku barā, t.i. pie pārdošanas džekiem. mums ir viens kolēga - balamute - liela mute, prātiņš īss. Izglītība - nekāda, laikam vidusskola. Ar savu balamutīgumu diezgan daudz sasniedzis, joprojām neaizmirstot, ka viņam prātiņš īss. nu re, šis pats kolēģis visu priekšā šodien caur puķēm pateica, ka man IQ zems. Aizgāju līdz savai darbavietai un pirmoreiz publiski paraudāju. hmzzz, ja mēs tā ar vēsu prātu padomājam, kā reaģēt šajā situācijā, kad esi starp aptuveni 10 čaļiem un Tevi publiski apšauba (ta par dajebko): - skaļi teikt, ka tā nav (ja vien nav mega argumentu, tad izklausās čaildiš) - pagriezt ieroci pret viņu pašu (nu riktīgs skorpions) - paraudāt (mans sievišķīgais vairants, atcerories, ko Elksne ir teikusi, ka sievietes liktenis ir ciest un mīlēt) - izlikties, ka Tevi tas neskar, kaut piebimbo pilnu spilvenu (aukstā maigā lēdija), - parunāt ar priekšniekiem, ka 'publiska pazemošana is just not acceptable - uzaudzēt ādu Any ideas?

	2011.08.22  12.41 K piektdien bijām bērēs tobrīd vēl neko nezinājām. Izvadīšana no mājas pagalma, zārciņš ciet. Bija traki skumji. Protams, traki skumji Pēcāk pārcilāju visas tās īpašās lietas. Un to lietu jau bija daudz. Mēs tak bijām jauni un daudz ko darījām pirmoreiz kopā. Un arī tagad spējām būt patīkami sarunu biedri viens otram. Vakar uzzināju, ka viņš pats bija tas, kurš noteica savu nāves datumu. Pakāries. Pateicis - man pietiek. Tikai - kāpēc? Pat tuvinieki nezina atbildes. Mēs viņa mūžā izdarījām visu ko varējām? Vai bija kaut kas tāds, ko nepamanījām? Kas ir tas iemesls, lai uzsietu cilpu mājas šķūnītī piektdien pirms darba un pa kluso izdarītu šo tik ļoti drosmīgo soli. Nu nebija viņš pilnīgi viens. Mēs tak te pat bijām...

	2011.08.17  13.03 mazumā klasesbiedrs nomiris, cilvēks, ar kuru kopā biju 2 gadus parāva iekšiņu un darba tualetē nopludoju kādu stundiņu pēdējo reizi satikāmies, kad uzaicināju uz teātra pirmizrādi 7 Fausti. Viņam uzlika teletūbija masku uz galvas (tāda izrādes performance) smukais Anmanis, viņš teica - nu vo, stulbi jutos ar to masku uz galvas, dikti sasvīdusi aj nē, tā nebija pēdējā reize. Pēdējā bija, kad aizbraucu pie viņa uz darbu, un viņš man iedeva 20 sveces par velti

	2011.07.22  23.53 ieves bieds principā visu "savējo" pēc vairākām dzīvesvietas maiņām no vecāku mājām esmu savākusi. tomēr ir vairākas lietas, ko negribu savā tagadnē. Pat pati nezinu - kāpēc. tās lietas saistītas ar manu pagātnes jūtu spoguļiem. Atceros, kā rakstīju dienasgrāmatu (klasika - rūtiņu klade), un domāju, ka nomiršu, ja kāds to kādreiz izlasītu. Tomēr tagad - es pat nezinu, kur tā ir! Un zināt gribētu tikai tāpēc, lai sadedzinātu! Vecāku mājas dzeltenajā istabā plaši iekārtojies arī mans lielākais bieds, ar ko nezinu, ko iesākt, tādēļ tas tā uz jautājumu zīmes tup 4 gadus. Tie ir 2 tīņu laika fotoalbumi. Man nepatīk tos skatīties un atminēties kā bija - tad. Traģikas gan nekādas. Un tad šodien - iegāju un paskatījos. Mammīt, mīļo! Vecākajā albumā - no vsk izlaiduma līdz 2.kursam esmu tāds kompleksains, pastāvīgi saraustīts un asarains (ak dies, jā! katrā otrā bildē!) cilvēciņš! Un vēl tas puisietis! Par kuru visu mūžu domāšu - kā būtu, ja būtu bijis kā sarunāts, bet tad - tās ir tikai fantāzijas utml. Un tad tās attiecības, kas bija tik ļoti nekādas, droši vien ir, lai novērtētu, kas man ir tagad, bet man, godīgi sakot, ir žēl skatīties uz to mani, kas nāk no tiem albumiem, ka gribas "Pažēlot to nelaimīti" un sadedzināt bildes un sajūtas, kas gan neizbēgami mani ir novedušas, kur esmu tagad - cilvēka, kas pašai patīk (bildēties gan joprojām ne pārāk).

	2011.07.04  23.21 mini bārs un maxi garšu kārpiņas komandējums uz Tallinu brīvprātīgi piespiedu kārtā pagarinās! Cēlos 4.50 no rīta, lai būtu laicīgi lidostā. Uhh puhhh... Diena aizlidoja viens divi. Tā tik vien ofisā pabeidzām visas lietas, lai paspētu uz lidojumu atpakaļ 17:45. Tad nu sakāpu lidmašīnā, pirms tam čaļiem duty free nopirku Anthon Berg plūmželej-marcipāna končas. No rīta bijām kādi 8 cilvēki, likās - lidoju ar private jet. Vakarā - gan jau kādi 60-70 bijām. Tad nu mēs tā draudzīgi STUNDU, STUNDU TRĪSDESMIT nosēdējām lidmašīnā, gaidot lidojumu!!! Eļļa tekot no turienes, kur nevajag. Beidzot arī pilots atzinās, ka ņifiga nekur nelidosim. Vēl kādas 30 min nācās gaidīt airbaltic rindā, lai biļetes pārliktu. Un ko es? Pateicu, lai kancelē - sazvanījām viesnīcu, paņēmu rīta busu un gāju uz Vana Tallinn dzert sarkanvīnu un paklenderēt pa ieliņām! Ah, kā man patīk mazās dzīves nejaušības (ar piebildi, ka zobubirste, kosmētikas noņēmējs un veļa jāņem līdzi pat ja domā tikai uz pāris stundām aizšaut uz kaimiņzemi...) Un maniem čaļiem tiks par vienu Anthon Berg plūmželejas-marcipāna konču mazāk :P

	2011.04.28  16.03 vakar pec fantastiska teatra izrades - Tas notika ar viņiem -, auklite izstastija, ka brauks prom - Vācija tver savu darba tirgu ari viņai... Un viņa gribētu būt brīva no 4. maija!!! Mēs viņu meklējām mēnesi!!! Kur lai es dabūju auklīti tagad? huhhhhh

	2011.03.21  09.07 mīlestība tikko dr izlasīju: Tu vari izdzīt čali no laukiem, bet laukus no čaļa nē! Tāpat mēs ar māsām uzskatījām, ka mums ir mazi pāķīši asinīs, kuri tur ir uz palikšanu. Un vispār labi, ka tā :) Bet mans šodienas posts ir skaļā runāšanās ar sevi. Jau kādu mēnesi man uznākusi traka ķermeņa mīlestība - pucēt, kopt, piedomāt un rūpēties. Bet nu ne tādā līmenī - vaksācija no galvas līdz papēžiem. Bet tāda - davai celulītu nost, davai tos ļuri pļuri ap vēderu arī nost. Vēl tagad atminos, ka M pirms pāris gadiem man pārjautāja - kas tas tāds - celulīts? Jēziņ, ņēmu vienu cisku, spiedu kopā un rādu - re, apelsīna miza - celulīts :D Tagad gribas spiest cisku un teikt - re, nekā nav! Ar diētas ievērošanu gan iet trakāk, regulāri uzraujos, ka nopērku veikalā kaut ko, ko nepārāk vajadzētu, tad mājās konstatēju - ja jau nopirku, tad jau jāēd... Un šoko vispār mani tur savās skavās. Šonedēļ beigās mana ofisa daļa pārvācas uz ļoti precīzu open office kopiju. Tā kā, ja vien blakussēdētājs (datoriķis) vai pretīsēdētāja (finansiste) arī starplaikos nevērs atvilknes un nevilks končiņas un barankas ar sēklām, tad es arī ne! Vismaz sākumā :D

	2011.02.04  15.41 ah, esmu kur biju... atkal piekabināja pie vadības kā asistentu... Un HR daļu ņems nost. Jo tā nebija loģiski. Nu nebija, bet man patika!!! Ah, nu nebūs tik ļoti slikti, bet piņķerīgi - kamēr saslīpēsies, pielāgosies jaunajam šefam... Un tas viss tikai tāpēc, ka man var uzticēties, bet tam otram cilvēkam nē... Un vispēr man liekas, ka jāpārmetas uz kādu nopietnāku sfēru...

	2011.01.28  09.37 ugunskristības 15. diena darbā un jāuzstājas 40 cilvēku priekšā, turklāt ļoti piekasīgai publikai - savam ofisam, latviešiem! ja būs labi - fiksi uz veikalu sevi lutināt ar k-ko glītu (savādāk kāds stimuls stresot? ) ja nē - uz mājām zem segas!

	2011.01.18  21.15 darbarūķa dzīve lai jau leišiem tiek budžeta papildinājums, - teica ieve un atrāva mazo čīlieti vaļā (klunk klunk)

	2011.01.02  00.08 jaunais gads jaunais gads atnācis ar mistisku vīrusu - temperatūru un plēsīgu kaķi kaklā. Kur es tādu dabūju? Vēl vecajā gadā paspējām aizčāpot līdz L&P (un viņu fantastiskajam muzejdzīvolim), uzspēlēt Rummy ar I&A, ietriekt šausmīgu Rīgas šampūnieti (kuru šodien izlējām ārā). Bērns arī nogulēja līdz pat saviem 6.52 ne reizi neprasoties pēc nakts uzmanības... Un te - no rīta pamostos salauzta. Visa diena nogulēta, tagad nenāk miegs... Toties ir arī labā lieta. Visu dienu novāļājoties pa gultu, bija lieliska iespēja pa durvju šķirbu (tiešā nozīmē) novērot dēla un tēva attiecības. Parasti jau es maisos pa vidu. Un ziniet - viņiem ir tik kolosālas attiecības! Tik labi saprotas - taisa torņus, spēlē ķeriņas, gāžas pufos... Ilgu laiku tētis nebija vajadzīgs, jo pienu nedod, lielāko daļu dienas ir prom, bet tagad mazais atklājis, ka tētis var būt labākais draugs :) Viņiem ir tik daudz īpašu lietiņu, ko dara divi vien - prieks vērot!

	2010.12.28  10.42 mammīt mīļā Tad nu tā, mīlīši, vārdadienā pateicu Kraukšķītim (tagad mēs viņu saucam par Rausīti :), ka tagadiņ mamma atpūtīsies, un piena kannu piegriezīs. Lūdzu, nenosodiet mani pārāk bargi, bet es laikam neesmu izcilniece Māte Barotāja. Barot bērnu ar krūti man reizumis sagādāja vairāk raižu kā prieku. Un man jau liekas, ka 10.5 mēn ir sasniegums. Ne citiem, bet man! Tad nu sakarā ar šo trakoti gribas iztrakoties Jauno gadu sagaidot! Bet vai... neviens neaicina :D Tas jau neliedz man iztrakoties :D Un šonedēļu es pasludinu par savējo - šodien iešu uz filmu, rīt satikšos ar Jauko sievieti un aiziešu uz Jarmarku (nopirkt kādu sūdiņu) un parīt iešu uz sejas procedūru. How does it sounds, huh? (kā no ķēdes norāvusies... :D ) Vēl es gribētu pie Lienes un Pēča 31.dec., ja vien viņi mūs ņems pretī... Un vēl... pirms precīzi gada šodien ar marcipāna sirsniņu uz balta šķīvja es tiku bildināta! Mood: aizgrābta

	2010.11.05  09.51 nākamā pietura šonedēļ tāda darba nedēļa - pirmdien meklēju aukli. Viena iepatikās. Nevis, ko rakstīja, bet kā rakstīja. Bet, ak Tavu neražu, neatbild jau pāris dienas. - otrdien satikos ar šefu. Ļoti jauki parunājām. Teica, ka gaidot mani atpakaļ, kas man jau liekas pašsaprotami. Tā kā dāmīte ies ātrāk prom, tad ar janvāri būtu labi nākt. Es piekritu. Lai arī sākotnēji biju stingri nolēmusi, ka ne ātrāk kā Kraukšķītim būs gads, tomēr jūtos jau gatava. Nu ja, tikai atrast labu aukli. - trešdien viesojos pie darba kolēģes, kurai ir 10 dienas jaunāks puisītis. Meitene riktīgs darba patriots, duracell zaķis un vienmēr radošais atbalsts, neformālais līderis. Un re - viņai esot tiešā tekstā pateikts, ka negaida viņu... Viņa to tik viegli pateica, ka es uzkurbulējos. Nu labi, mainījusies globāli viņas amats, bet potenciālu tak var izmantot - likt kaut ko citu darīt, utml. Nu, protams, jaunās māmiņas ir īpaša darba ņēmēju grupa, bet tomēr nav smuki teikt, ka gaidīs, ja negaida... - tā nu es božoties par darba devēju, kas labs pret mani, bet pret riktīgo darba rūķi ļauni pasmējies, sagaidu zvanu no darba personāla vadītājas, kas pajautā - vari bērnu uz 3 dienām atstāt (es tā kā vēl baroju Kraukšķiti ar krūti)? Mana amata cilvēkiem tiekot rīkota 3 dienu konference novembra beigās Barselonā. Vai es gribot vai varot? Man tāds rāmais - zdinkš, man likās, ka vilciens vēl nav pieturā, bet nu jau tas ir klāt. - šodien nākas atbildēt par konferenci. Bet tā jau neesmu es, ja kaut ko nesarežģīšu un neparaušu sedziņu. Nu tad - pašreizējais plāns ir braukt, bet ar aukli vārdā vīrs. Biļeti čaļiem dabūsim vēsi (ja tikai tiks uz borta) un palikt jau varēs kopā ar mani viesnīcā (par to DD neiebilstot). Kamēr es dīdīšos beņķos un klausīšos par nākamā gada plāniem un efektīvām metodēm, tikmēr čalis viens dzers Cerveza un čalis divi čilos ar tēti. Jā, vēl jau tikai vīram jādabū brīvdienas...

	2010.10.20  09.01 meklējot aukli tā, šī nakts tikai vēlreiz mani sapurināja - beidz gausties, meklē aukli tad nu kopīgi vārtoties no -pirms sešiem - domāju, ko tad es tajā auklē meklētu un kā tādu atrastu. Ko prasīt - mīlošu, gudru, atraktīvu? Principā jā, bet kā tas cilvēks man to tajā satikšanās un iztirzāšanās laikā parādīs? Vienīgais konkrētais, ko varu pieprasīt un tikpat precīzi pretī saņemt ir laiki - tagad vajag uz pāris h 3-4x nedēļā (lai mammīte var izskriet vai dažreiz vnk pagulēt), tempus kāpinot, ar janvāri vai februāri pilnu dienu (ļoti gribētos ar DD sarunāt, ka mana darba diena sāktos ap 10iem vai 11iem) - no rīta līdz vakaram. Par samaksu man ir aptuvenas nojausmas, bet tas arī - vienojoties. Kix, solījies palīdzēt, man vajag palīdzību!

	2010.10.18  10.40 zvana no darba: ko esmu izdomājusi, kad nākt - saku, neko jaunu neesmu izdomājusi, kad bērnam paliks gads (feb vidus) - nākšu. Bet es jau dzirdu, ka viņu pusē šis tas mainījies. Dāma, kas pieņemta daļēji manā vietā, sākusi ošņāties (viņai manis dēļ terminēts līgums) un iespējams, ka jau no janvāra ies prom (vispār prātīga meitene). Nu re -, iespējams, ka vajadzētu nākt ātrāk. Tagad sēdu tāda domīga. Jāmeklē aukle. Ar M mammu negāja tik raiti (viņai ir visas tiesības, bet... bet...) Esmu liela meitene, pati tikšu galā. Mammām mūžīgi jātiek ar visu galā. Pēc visiem nostāstiem, tieši tas, ka esi mamma, licis kalnus gāzt un nez kur dabūt superspēku. Man jau liekas, ka ar tētiem tā gluži nav. Dienas skaitītas, jāsāk meklēt veidus kā atķeksēt "līdz atgriešanās darbā izdarāmos darbus".

	2010.09.09  11.06 draugi un zini kā - blīkš pa pieri Rīgas klusajā centrā ir viena tāda biroja ēka, kurā strādā mana studiju laiku labākā draudzene un māsas draudzene. Studiju draudzene manu puiku ir redzējusi divreiz, tas bija jūnijs, tiešām, jūlijs? Nekas, neba visas pasaules laiks pieder man. Bet pat sazvanoties tās retās reizes (man jau liekas, ka pati viņa man sen nav piezvanījusi, vairāk man pirksti niez), es dzirdu frāzes, kuras neizsaka neko, liecinot, ka mūsu sarunas laikā tiek darītas citas lietas, kā smej, lieti tērēts laiks. Un ir tā - nu bāc, 15 min parunājies ar mani, pavelti man laiku! Kad esi paprasījusi par manu kāzu dienu, tad nesaki "Tā nu viņš ir!" vai k-ko... neko... Tad neprasi, ja nav laika klausīties. Nu ja, savukārt māsas draudzene mīļi dalās ar sava puika drēbītēm. Un man jau gribas viņu tā kā arī par savu draudzeni saukt. Ar viņu jauši un nejauši esam satikušās biežāk. Un pat tās nedaudzās minūtes es esmu pamanījusi, ka viņai ir tā lieliskā īpašība - klausīties.

	2010.09.05  11.33 bē mamma zvanīja, drusku pabimbāju - gribēju mazo atradināt no biežās nakts ēšanas, bet tā vietā viņš iemācījās piecelties stāvus gultiņā. Nu var jau DRUSKU saprast mazo - mājās auksti, divatā lielajā gultā siltāk! un pēc jaukas nakts ēšanas, kurš gan gribētu doties mazā aukstā redeļu gultiņā. sāku domāt par auklītes mazu palīdzību pa dienu. Es jau saprotu, ka šitie ir tikai "ziediņi"

	2010.08.30  11.41 tik tak mazais kraukšķītis jau rāpo un ēd avenes :)

	2010.08.06  10.05 pāris dienas atpakaļ aizgāju vakariņās ar priekšnieku. Plānā bija iet vienai, bet tā kā M sasirga, tad krāmēju E ratos un braucām, cerībā, ka mēs nevienu un mums neviens netraucēs. Ejot vien nodomāju, ka tā tagad noteikti būs - vispirms E labklājība, tad manējā - mūsējā. Iedomājos, cik bieži nāksies zvanīt uz darbu un teikt, ka jāpaliek mājās E dēļ. (tieši tāpēc darbā neviens neņem jaunās māmiņas). Tā viņš tagad būs. Tas nu tā, vakariņas izvērtās ļoti jaukas, jo mums jaukas attiecības un ļoti labi satiekam. Uzzināju lietas, ko citi uzzinās tikai vēlāk. Un vēl mēs esam pasākuši sabučoties satiekoties un atvadoties. Nu franči tā jau dara. Ir dīvaini, ka arī darbā tā citi dara. Kad vēl strādāju, tad gan tā nedarījām, jo likās tizli. Tagad tas ir kā satikt draugu. Nu, bet nākamā dienā, atceroties tikšanos, sapratu, ka gribu vēl pilnveidoties, iemācīties kaut ko jaunu pirms atgriežos darbā. Tagad es mokos - ko. Pirms E bija doma uzlabot krievu valodu, bet es īsti nezinu kā - ņemt privātskolotāju, iet uz kursiem, iet uz Centrāltirgu? Un vēl es varētu atjaunot franču valodu kaut cik lietojamā līmenī - darbā tas būtu kā staigāt ar nedaudz augstākiem papēžiem kā pārējie :) un turklāt tur varētu arī ar kādu pažļeberēt :) tātad - meklējam hobiju!

	2010.07.28  11.01 n>v un tātad :) nedēļas nogalē tiku pie jauna gredzena un uzvārda! Tā uzvārda maiņa vispār bija tāds baigi sāpīgais pasākums. Vislaik ignorēju, cerībā, ka visi aizmirsīs un nepiekasīsies :) Un tad es mocījos un mocījos, bet tad es kaut kur izlasīju, ka cilvēki vienmēr domā par to, ko zaudēs, nevis ko iegūs. Un tad es tā iedomājos, ka 25 gadus man bija ļoti jauks uzvārds, kas man dzīvē ir tikai labu darījis; tagad man būs cits uzvārds, un tas man arī tikai jaukus mirkļus sagādās (vajag tikai pierast). Šobrīd gan man ir sajūta, ka esmu in cognito. Ka es esmu, tikai man ir cits nosaukums (atbildīgais darbs, nomainīt uzvārdu sociālajos portālos šorīt svinīgi izdarīts )