ieve ([info]ieve) rakstīja,
@ 2011-08-22 12:41:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
K
piektdien bijām bērēs

tobrīd vēl neko nezinājām. Izvadīšana no mājas pagalma, zārciņš ciet.
Bija traki skumji. Protams, traki skumji

Pēcāk pārcilāju visas tās īpašās lietas. Un to lietu jau bija daudz. Mēs tak bijām jauni un daudz ko darījām pirmoreiz kopā. Un arī tagad spējām būt patīkami sarunu biedri viens otram.

Vakar uzzināju, ka viņš pats bija tas, kurš noteica savu nāves datumu. Pakāries. Pateicis - man pietiek.
Tikai - kāpēc? Pat tuvinieki nezina atbildes.

Mēs viņa mūžā izdarījām visu ko varējām? Vai bija kaut kas tāds, ko nepamanījām? Kas ir tas iemesls, lai uzsietu cilpu mājas šķūnītī piektdien pirms darba un pa kluso izdarītu šo tik ļoti drosmīgo soli.

Nu nebija viņš pilnīgi viens. Mēs tak te pat bijām...

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]peggija
2011-08-22 13:41 (saite)
Ak šausmas, kas par traģēdijām visu laiku notiek. sviests. Nesen viena pazīstama meitene pakārās, kas man bija nenormāls šoks. Un arī vecākiem nav ne jausmas, kas meiteni tā bija sāpinājis... Aj, briesmīgi.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ieve
2011-08-22 17:24 (saite)
visādas šausmas notiek. Bet šitādas un ar tik tuvu cilvēku - pirmoreiz.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ld
2011-08-22 14:27 (saite)
varbūt tiešām viņam pietika tās steigas un savādāk nemācēja, negribēja?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ieve
2011-08-22 17:27 (saite)
var jau būt bija kādas finansiālas problēmas? man jau liekas tās emocionālās ir atrisināmas...

ar Maiju runājām pirms vēl uzzinājām iemeslu. Es saku - viena toč lieta, pašnāvība tā nevar būt. Tāpēc arī šoks...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ld
2011-08-22 17:34 (saite)
cik patiesībā labi mēs pazīstam cilvēkus, kas mums ir blakus?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ieve
2011-08-22 17:36 (saite)
nu ja, nu ja

šī pārdoma ir viena no miljons lietām, kura par galvu maisās...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ld
2011-08-22 17:39 (saite)
mēs skaitāmies tuvas, bet es šobrīd neņemos izteikt prognozes kā Tu vienā vai otrā situācijā rīkotos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]karuna
2011-08-22 16:41 (saite)
Visdrīzāk tuvinieki jau tāpat ne ar ko palīdzēt tāpat nevarētu. Diez vai tev būtu labāk, ja zinātu, ka cilvēks ir pakāries, piemēram, klīniskas depresijas vai neatbildētas mīlestības nomākts.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ieve
2011-08-22 17:29 (saite)
viņam bija viens ļooooti tuvs brālis. Tik tuvus brāļus nav nācies vēl līdz šim satikt. Pašam sīkais bija... pirms 2 nedēļām satiktais draugs neko neparastu viņā nebija redzējis...

Gribas saprast un mācīties no šī traģiskā notikuma.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2011-08-22 18:00 (saite)
Mēs pat nezinām, kas mūsu pašu galvās darās, kur nu vēl zināt, kas tajās notiek citiem.

>> man jau liekas tās emocionālās ir atrisināmas...

Depresija ir ārkārtīgi grūti ārstējama, ja vispār ir. Dažreiz tā uznāk un aiziet pati no sevis, bet dažreiz velkas līdzi visu mūžu.

Bet sabiedrība un kultūra tomēr atstāj zināmu iespaidu, citādi jau dažādās valstīs nebūtu atšķirīgs pašnāvības līmenis.

Pamēģini izdarīt kaut ko ļoti netradicionālu, piemēram, apprecēt musulmani un pieņemt islāmu, un pēc tam pavērot, vai apkārtēji tevi saprot vai nē. Varu garantēt, ka lielākajā daļā gadījumu, pat ja tiešu uzbraucienu nebūs, nebūs arī atbalsta un izpratnes, kāpēc tu tā darīji. Lai gan tev pašai tas varbūt liksies ļoti saprātīgi un vajadzīgi.

Tā arī ir problēma ar "tuvajām attiecīgām", jo tās vairāk balstās uz pielāgošanos viens otram, nevis savas personības izpaušanu un citu individualitātes novērtēšanu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?