Mēs pat nezinām, kas mūsu pašu galvās darās, kur nu vēl zināt, kas tajās notiek citiem.

>> man jau liekas tās emocionālās ir atrisināmas...

Depresija ir ārkārtīgi grūti ārstējama, ja vispār ir. Dažreiz tā uznāk un aiziet pati no sevis, bet dažreiz velkas līdzi visu mūžu.

Bet sabiedrība un kultūra tomēr atstāj zināmu iespaidu, citādi jau dažādās valstīs nebūtu atšķirīgs pašnāvības līmenis.

Pamēģini izdarīt kaut ko ļoti netradicionālu, piemēram, apprecēt musulmani un pieņemt islāmu, un pēc tam pavērot, vai apkārtēji tevi saprot vai nē. Varu garantēt, ka lielākajā daļā gadījumu, pat ja tiešu uzbraucienu nebūs, nebūs arī atbalsta un izpratnes, kāpēc tu tā darīji. Lai gan tev pašai tas varbūt liksies ļoti saprātīgi un vajadzīgi.

Tā arī ir problēma ar "tuvajām attiecīgām", jo tās vairāk balstās uz pielāgošanos viens otram, nevis savas personības izpaušanu un citu individualitātes novērtēšanu.