Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Man, iespējams, ir kāds dziļš komplekss, kas pilnīgi pretējs VR kompleksiem, jebšu es ik uz soļa saskatu, cik liels ļaunums ir patriarhālais diskurss, un cik bezjēdzīgi tas sapisis cilvēku prātus, atņemot viņiem vismazākās izredzes uz laimi. Un tā nav tikai atsevišķu vīriešu nepamatotā pārākumapziņa (kas mēdz radīt viņos dziļas neirozes, jo šis iedomātais pārākums kaut kā jāattaisno un kaut kā tie sievišķi pie vietas jānoliek, sasodīts, cik negantu piepūli tas prasa), bet arī daudzu sieviešu iemācītā bezpalīdzība, vajadzība manipulēt, izmantojot savu seksualitāti, un pēc iespējas dārgāk pārdoties. Un pāri visam - abu dzimumu nemitīgās cīņas par emocionālo varu, abpusēja, postoša atkarība, vēlme izmantot un hroniska nespēja mīlēt.
  • Tu vienkārši esi ļoti labs cilvēks, ja jau reiz domā, ka pie tā visa ir vainīgs patriarhālais diskurss, nevis tas, ka cilvēki ir stulbi kretīni :)
    • Patriarhālais diskurss ģenerē vai vismaz veicina stulbumu un kretīnismu.:)
      • Nuja, tieši tā domā labi cilvēki.

        Ļauni un riebīgi cilvēki domā "paldiesdievam, ka ir tāds patriarhālais diskurss, ar kuru tiem kretīniem un stulbeņiem ņemties, tas vismaz ir zināms ļaunums - ko var zināt, kur viņi izliktu savu enerģiju, ja tā nebūtu".

        /es tiešām nezinu, kam ir taisnība, un necenšos tevi pārliecināt par savējo
        • Es defenetlī esmu ļauns cilvēks, jo neuzskatu, ka ļaut stulbeņiem ēst saujām zemi ir kas slikts. Tas laikam aiz tā, ka mazliet biedē doma, ka man kāds izdomās liegt manas stulbības.
    • this :D
  • Man jau šķiet, ka VR nav nekādu kompleksu ar matriarhālo vai patriarhālo diskursu, manuprāt, viņš vienmēr ir pieņēmis, ka matriarhāts ir tā kā pamatstāvoklis, kas bija, ir un būs. Kaut gan tiem "atsevišķajiem vīriešiem ar nepamatotu pārākumapziņu" tas, iespējams, varētu nepatikt.

    (Es gan VR īpaši nesekoju, bet reizēm gadās kaut ko nejauši padzirdēt vai uzzināt -- šis ir domāts kā disklaimeris, lai mani neņemtu pārāk nopietni.)
    • Man ir gadījies pasekot un ievērot, kā viņā virst un mutuļo neremdināma sāpju un ļaunuma pilna žults pret visu, kas saistās ar matriarhālo (pastarpināti - arī pret maternitāti un sievišķo kopumā) un glābjošā patriarhāta glorifikācija.:)
  • Arī šorīt izlasīji svaigāko VR bloga ierakstu? :)
    Katrs jau laikam rezonē uz sāpi (vai vismaz jautājumu) sevī pašā. Es pamanījos patriarhālo diskursu ieraudzīt visai piesardzīgi izteiktā Tīrona viedoklī par Pasternaka otro sievu (RL redaktora sleja, otrā rindkopa). Un nekas, bija iemesls pasmaidīt par sevi ;)
    • Nē, neizlasīju, vispār kādu laiku neesmu ieskatījusies. Viņš man tāds simboliskais tēls, arhetipiskais ļaunums.:D
      Tavas citētās rindkopas gadījumā es toties to nesaskatu (lai arī sirds dziļumos pāris reizes esmu Tīronam piedēvējusi neglābjamu šovinistisku seksismu). Tas man drīzāk liekas mūžīgais Martas-Marijas konfllikts, kas kopīgs abiem dzimumiem, un kura abām pozīcijām ir vienāds pazudināšanas un glābiņa potenciāls.
      • Nemaz neliegšos, šad tad ieskatos, ko nu atkal VR saprātuļojis, tas iecietīgi aizbildnieciskais tonis ikreiz sasmīdina, protams.
        • Es arī šad un tad ieskatos, iespējams, ar līdzīgu motivāciju, kā daudzi cibiņi lasīja jz. Kirkegoru. Tas ir, lai cik slimi un nepieņemami nešķistu paši uzskati, fascinē centieni tos racionalizēt un argumentēt. Turklāt starp visādām murgu idejām ik pa brīdim pavīd arī kāda visnotal interesanta atziņa.
          Tas tev nav vis kaut kāds Dimiters, eksdeputāts Šmits, vai tamlīdzīgi prastuļi.:)
          • Tie prastuļi, iespējams, nodara mazāku kaitējumu, tādi groteski un absurdi pūļa pikadori. VR dažkārt savā blogā netieši licis manīt, ka "apkalpo" sabiedrības pārtikušāko un izglītotāko slāni, tad nu mētāties ar primitīvām klišejām neklājas, nākas tās ietērpt mitoloģijas mežģīnēs. Ai nu, es viņu pašu kā tādu jocīgu zirnekli pētu :))
    • Es arī, starp citu. "Beidziet nabaga sievietīti apsaukāt par mietpilsoni, viņa ar savu uzdevumu - sakārtot Rakstnieka un Mīlētāja rakstāmgaldu - tika galā ļoti labi."
  • Lielā mērā jā.
    Iespējams, ka patriarhāls režīms noteiktā situācijā patiešām labi strādāja ģenētiskā materiāla un īpašuma saglabāšanai, sagādājot gan zināmus labumus gan ciešanas kā zeltenēm, tā arājiņiem, tikai gāja gadi un tūkstoši, un abi dzimumi nolēma paturēt no šī burvīgās iekārtas tikai rozītes no tortes, tobiš tiesības, bet ne pienākumus.
  • apšaubāmi ir piedēvēt tieši patriarhālismu hierarhiskiem attiecību modeļiem un individuālās eksistences stratēģijas šādās attiecībās kā nespēju mīlēt.
    mīlēšana ir cieši savijusies ar emocionālu un materiālu atkarību no vienas puses un resursu atvēlēšanu kā vēlīgu emociju izpausmes forma no otras puses.
  • Ak, man tā pati sāpe. Un nezinu, vai esmu īpatna un piekasos, vai kā. Vismaz esmu iemacijusies uztvert ar smaidu tādus žurnalus, ka Santa. Nopirku vienu Latvijā - apbrinojama pastaviba kultivejot mūžigo sievišķo - manupulatīvo. Vācija, tiesa arī gadijies sastapties ar dažiem interesantien sīkumiem. Piemēram, bibliotēkā man izraisa sajūsmu plaukti - vīriešu grāmatas un sieviešu grāmatas. Bet nupat meitas jaunajā skolā ievēroju, ka puikas sarakstā ir pirmie, tad nāk meitenes. Ak, varbūt tam ir kāds loģisks izskaidrojums.
  • Luk, luk.
    Un vel noteikti rituali, ar kuriem kompenset autentiskuma trukumu (pazit sevi)
  • Kas ir VR?
  • Imho visiem tiem dzimumlomu diskursiem nav nekāda sakara ar indivīda laimi, ibo indivīda laime ir kombinācija no veiksmes, personīgo īpašību kopumu, un apkārtējās vides ietekmes. Līdz ar to ir tādi, kas neveiksmīgi pielaiko dažādus attiecību modeļus, un turpina kaukt uz mēnesi, un citi, kas visai veiksmīgi iekļaujas tādos, par ko liela daļa var tikai pirkstu pie deniņiem pagrozīt.

    Bet tā dzimumu "svētā kara" tēma sen jau okultismā pārspēj iluminātus un žīdmasonus kopā ņemot. Kam tur rīta kafijā pimpis rēgojas, kas sev nodara miesas bojājumus, lai nesasirgtu ar kādu sievišķīgu prāta infekciju. Seksuālā dziņa ne vienu vien kapā un vājprātā ir novedusi, tas tā vienkārši ir.
  • Noformulēsim varbūt to tā. Dzimumu lomu stereotipi to patriarhālajos/matriarhālajos ģimeņu modeļos nereti rada kroplīgas ģimenes attiecības un ekspektācijas, kas strādā pāri paaudzēm. Un nav nekāds brīnums, ja vienas paaudzes patriarhālā kundzība nākošajā paaudzē rada augsni matriarhālajai un otrādi.
    • Manuprāt, tās nav tikai ģimenes attiecības, un tie nav tikai dzimumu lomu stereotipi. Tā ir visa tā saucamā "simboliskā pasaule", kurā mēs dzīvojam.
      Saprotu, ka šajā ierakstā esmu ieskicējusi tikai tos aspektus, kas pirmām kārtām izpaužas ģimenes attiecībās, bet noteikti nebiju gribējusi domu reducēt uz to.
      Tagad nav laika izplūst. Kaut kad iecibošu vairāk.
  • Vakar nesanāca pietiekami daudz laika uzturēt diskursu, bet toties šodien uzdūros šim: http://www.viestursr.ucoz.lv/blog/viriesu_darbi/2013-07-07-281 lūk, viņš šo stāsta kontekstā ar paša pārdomām par to, kā varēja izcelties tā sauktā "Ventspils traģēdija", ja. Teiksim tā, šis laikam ir koncentrētākais apkopojums, ko esmu lasījusi no Viestura apcirkņiem.
    • Jā, es arī šo lasīju. Mijiedarbībā ar franču feministēm-lakānistēm tas manī ģenerēja ļoti daudz pārdomu par fallokrātijas spožumu un postu.:)
Powered by Sviesta Ciba