ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2017-10-22 18:51:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Memetic attack - sabotage alert
Braucu tātad gar strēlnieku laukumu, pretī okupācijas muzejam stāv liels plakāts uz kura ir rakstīts burtiski sekojošais

``pārāk liela gudrība nav laimes pazīme``

Vairāk nekas

Interesanti, kas šeit veic cilvēcei naidīgas psiholoģiskās operācijas? Kas ir ienaidnieks?

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]sirdna
2017-10-22 19:34 (saite)
Kas par daudz, tas par skādi.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2017-10-22 23:20 (saite)
tas nav universāli

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mansgan
2017-10-22 20:42 (saite)
homeopātija, rigvir, torsiju lauki, skābs ķermenis? nē, diezi. kas gan varētu būt tāds, kas sludina, ka būt dumjam ir būt laimīgam - galīgi nenāk prātā.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2017-10-22 21:04 (saite)
Kāds, kas varbūt lasīt nemāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2017-10-22 23:21 (saite)
/kas gan varētu būt tāds, kas sludina, ka būt dumjam ir būt laimīgam - galīgi nenāk prātā. /

kāds kas ir ienaidnieks.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]snauts
2017-10-24 10:34 (saite)
Vispār jau abstrahējoties no motīviem aiz šī izteikuma, un neņemot vērā cilvēku uztveres īpatnības, un paskatoties uz to tīri no loģikas viedokļa, tad no izteikuma, ka A (būt gudram) korelē ar ~B (nebūt laimīgam), tu tikko izlobīji, ka ~A (nebūt gudram) implicē B (būt laimīgam), kas no loģikas viedokļa nav pareizi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2017-10-24 12:06 (saite)
Tur ir citādi. Ja varbūtība mācoties kļūt laimīgam pazeminās, citi ceļi ( bez mācīšanās) kļūšanai laimīgam it kā dod lielāku varbūtību, šāda pārtēmēšana arī ir semantisks uzbrukums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]snauts
2017-10-24 12:20 (saite)
Nope, tur nav teikts, ka varbūtība mācoties kļūt laimīgam pazeminās. Citāts postā nav pretrunā ar apgalvojumu, ka gudrība, stulbība vai jebkāds inteliģences līmenis nav laimes pazīme.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2017-10-24 15:04 (saite)
tur nav teikts, bet implicīti tiek piedāvāta mācīšanās alternatīva, zinot autoru ir skaidrs kāda alternatīva - parastais opijs tautai.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2017-10-25 01:34 (saite)
Pat ja tā, tas vēl ar vien nepadara apgalvojumu nepatiesu, vairāk tizlu. Protams, ka gudrība vai muļķība nav 'pazīme' kādam emocionālam stāvoklim. Protams, ka aplis nav stūrains. etc

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]iive
2017-10-22 22:19 (saite)
Es domāju, ka atbide ir plakāta atrašanās vietā un vārdā "pārMĒRīga". Ja Domes tuvumā kāds ir gudrāks par Ušakovu, tad viņam nespīd laimē diet.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2017-10-22 23:20 (saite)
Nē, es ne tā atcerējos, plakātā ir rakstīts ``pārāk liela``

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]kjiimikjis
2017-10-23 09:52 (saite)
Varbūt tas ir neveikli noformulēts apgalvojums, ka tie ir ortogonāli lielumi.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2017-10-23 12:17 (saite)
Pat ja tā, nav skaidrs kāpēc montēt lielu plakātu, likt tur virsū šādu uzrakstu, tērēt elektrību tā apgaismošanai? Mākslas performance? Kas par to maksā?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kjiimikjis
2017-10-23 13:42 (saite)
Parasti tak ir kaut kādas norādes, saita adrese vai kas tamlīdzīgs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2017-10-23 13:44 (saite)
ok būs jāapskatās, garām braucot var redzēt tikai minēto uzrakstu

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kjiimikjis
2017-10-23 14:20 (saite)
Nu, var jau arī vienkārši iegūglēt. Kaut kāds mākslas pasākums, kā izrādās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2017-10-23 14:29 (saite)
ā, tas subačs kuram bija reliģiski zīmējumi kopā ar mācītāju rubeni, ok skaidrs tie ir šitie. Zināms ienaidnieks.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2017-10-23 14:45 (saite)
Man no izlasītā neradās iespaids, ka tur ir kas bīstams vai vispāri vērā ņemams.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2017-10-23 14:47 (saite)
neliela memētiska diversija, citādi jau nekas svarīgs

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2017-10-23 14:53 (saite)
Vobščem mums ir 2 veidi kā griezt kapitālismu.

a) sarežģīt piedāvājumu - sacensties jaunu lietu izdomāšanā un ar jaunām, interesantām lietām pelnīt - tas ir normālais ceļš, viens no veidiem kā nodrošināt progresu

b) vienkāršot adresātu - tas ir iedarboties tādā veidā uz cilvēkiem lai viņi ēd ko dod - lai viņu vēlmes vienkāršojas un atbilst piedāvājumam. Tas ir destruktīvs ceļs. Gala variants - cilvēki baterijas no matrix.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2017-10-23 15:15 (saite)
"Variants b" ir bijis sastopams pilnīgi visos politiski ekonomiskajos režīmos un daudz izteiktāk tajos, kur ražošana un patērēšana ir plānveida (jo tajos gadījumos, kad plāns nesakrīt ar pieprasījumu, preci nākas vai nu "iesmērēt", vai izmest).

Pie tam, domāju, ka ir ļoti daudz par vēlu sākt sūdzēties par sociālās inženierijas klātbūtni pieprasījuma-piedāvājuma ciklā, jo tā no turienes, domājams, nekad nepazudīs tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tā ir efektīvs rīks un efektivitāte nodrošina palikšanu. Cilvēkiem, kurus tas uztrauc, nāksies vien pašiem mācīties kritiski pieiet apkārtējai informācijai un memētisko higiēnu izveikt nevis servera, bet gan klienta pusē.

Also, nav skaidrs, kāds šai tēmai ir sakars ar kapitālismu. Plakāti (šajā gadījumā – par mākslas pasākumu) ir standarta veids vienkāršai informācijas izplatīšanai neatkarīgi no politiskās vai ekonomiskās sistēmas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2017-10-23 15:31 (saite)
Kapitālisms vnk kā piemērs un analoģija, šajā gadījumā pretinieks mēģina iedarboties ar destruktīvu ideju kura atvieglotu citu destruktīvu ideju translēšanu un nodrošinātu pretiniekam lietojamu kontingentu jeb substrātu.

šitas viss protams ir drusku paranoja bet nu tā tas izskatās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2017-10-23 15:34 (saite)
/ka tā ir efektīvs rīks un efektivitāte nodrošina palikšanu./

nu vispār ir daudzi efektīvi rīki kuru lietošanu mēs esam sarunājuši regulēt, vienkārši tāpēc, ka a) ir blakusefekti b) ir riski ja nepareizi lieto

also par memetiskās higiēnas ievērošanu/ imunitātes trenēšanu klienta galā - jā, protams.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2017-10-23 15:38 (saite)
Labāks jautājums varētu būt tas, kādi efektīvi rīki netiek izmantoti tādēļ, ka ir ticis sarunāts. Vienīgais, kas nāk prātā, ir kodolieroči, un arī tad tikai tādēļ, ka visas iesaistītās puses saprot, kādi blakusefekti ir sagaidāmi to lietošanai.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2017-10-23 15:41 (saite)
Nu vēl parasti ir regulējumi attiecībā uz ieročiem vispār, sākot ar šaujamieročiem, bruņutehniku, kaujas aviāciju utt.

Tad ir virkne regulējumu attiecībā uz stipri iedarbīgām vielām, protams tiek debatēts kur un kādus vajag.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2017-10-23 15:54 (saite)
Bruņutehniku, kas ir smagāka par apšūtu vieglo automobili ar uzstādītu automātu (ko vismaz Štatos, ja nemaldos, nokomplektēt varētu būt diezgan viegli un legāli, paliekot zināmos skaitliskos ierobežojumos), privātpersonai varētu būt diezgan grūti uzturēt un lietot, nemaz nerunājot par kaujas aviāciju.

Privātpersonu līmenī destrukcijai pilnīgi pietiek ar sprāgstvielām un maza līdz vidēja kalibra šaujamieročiem, ko, par spīti regulām un aizliegumiem, iegūst un lieto visi, kam tikai ir radusies tāda vēlēšanās. Kā efektīvi risināt šo problēmu, es, protams, nezinu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2017-10-23 15:56 (saite)
Kā tev šķiet - vai lielāks uzsvars jāliek uz izglītošanos par ieročiem un viņu iepazīšanu vai uz centralizētiem regulējumiem par ieroču tēmu?

[un pēc tam tas pats jautājums par sociāli memētisko inženieriju]

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2017-10-23 15:59 (saite)
Es nezinu. Man ir aizdomas, ka ne viens, ne otrs risinājums nebūs īpaši efektīvs gadījumā, kad indivīda mērķis būs tikt pie ieroča un ar to uzbrukt.

Kas attiecas uz sociāli memētisko inženieriju, tad visa komunikācija ļoti ne-metaforiskā veidā ir šāda inženierija. Kur un kādā veidā novilkt robežu starp "normālu komunikāciju" un "regulējamu komunikāciju", es nezinu vēl vairāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2017-10-23 15:35 (saite)
/ir standarta veids vienkāršai informācijas izplatīšanai/

Nu jā, vienkāršs veids un toksisks saturs [šajā gadījumā]

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2017-10-23 15:38 (saite)
Taisnību sakot, personīgi es neuzskatu, ka šis konkrētais piemērs satur kaut ko "toksisku".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2017-10-23 15:42 (saite)
Nu man [zinot kontekstu un autoru] viņšd izlasās tā: Gribiet būt laimīgi? Tad nevis mācieties bet salieniet jahvem [lasi - melnsvārčiem] pakaļā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2017-10-23 15:50 (saite)
Es neizslēdzu, ka salīšana komfortablā naratīvā daudziem cilvēkiem laimīgumu tiešām nodrošina robustāk (ar augstāku varbūtību rasties un saglabāties) par, teiksim, sēdēšanu un mācīšanos. No otras puses, ja cilvēka pirmā prioriāte ir dzīve ar pēc iespējas mazāku mentālo diskomfortu, tad domājams, ka kaut kādus (reālus vai metaforiskus) opiātus viņš atradīs tik un tā, ar plakātu palīdzību vai bez.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2017-10-23 15:51 (saite)
Nu jā bet es šaubos vai tas ceļš kurš būtu aktīvi jāreklamē, nu tas būtu līdzīgi kā uzkrītošs aicinājums nodzerties un tml.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2017-10-23 15:54 (saite)
Tas ko es redzu - es redzu ka atrodas resursi lai reklamētu pašierobežošanos, ja šitāda figņa būtu uzrakstīta uz tā subača personiskās mājas vai personīgajā žurnālā, tad viss kedā katram savi tarakāni bet te izkatās ka viņu atbalsta.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2017-10-23 15:56 (saite)
Šajā gadījumā tā ir mākslas pasākuma (personālizstādes) reklāma, kādas publiskajā telpā var atrast visur. Šaubos, ka būtu konstruktīvi ierosināt šādu materiālu neizvietošanu uz personīgo preferenču bāzes.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2017-10-23 15:58 (saite)
Nu un ja viņš savu personālizstādi reklamētu ar plakātu uz kura ir antisemītisks vai rasistisks teksts? Tb cita veida destruktīvi teksti?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2017-10-23 16:01 (saite)
Ja noteikšana tādos jautājumos būtu man (nevis esošajai likumdošanai), tad izlikt varētu arī tādus. Plakāti nevienam neuzbrūk, savukārt uzbrukumus var un mēdz izplānot arī bez publiskiem plakātiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2017-10-23 16:06 (saite)
OK, tas arī ir risinājums, tad infotelpa vnk būtu pilna ar visdažādākajiem inženierijas mēģinājumiem, cilvēki mācītos atpazīt un pretējie mēģinājumi kompensētos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2017-10-23 16:08 (saite)
Infotelpa jau tāpat ir pilna ar visdažādākajiem inženierijas mēģinājumiem, līdz ar to tie daži procenti, kas tur parādītos klāt, lielākajai daļai cilvēku, visticamāk, vienkārši paslīdētu garām, pat nereģistrējušies.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2017-10-23 16:07 (saite)
tas ir analogs absolūti pro-gun pozīcijai tikai ja ieroči ir memētiski

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2017-10-23 16:10 (saite)
Būtiskā atšķirība ir tajā, ka plakāti un citi informācijas fragmenti nav destruktīvi, katrā ziņā salīdzinājumā ar ieročiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2017-10-23 16:08 (saite)
Nu un narkotiku legalizēšanai attiecīgi

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2017-10-23 16:14 (saite)
Atkal tas pats – absolūtais vairākums informācijas neizraisa neko līdzīgu atkarībai vai smadzeņu bojājumiem un tie daži izņēmumi, kas potenciāli varētu ko tādu izraisīt (ekstensīvas "smadzeņu skalošanas" kampaņas kultos, politiskā ekstrēmisma grupās vai tamlīdzīgi), nav sakompresējami līdz plakātam uz ielas stūra.

Tavs arguments prezumē pasauli, kur eksistē baziliska grāda informācijas paketes. Cik zināms, šī nav tāda pasaule, vismaz pagaidām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2017-10-23 16:00 (saite)
Tb protams variants kur katrie tiešām izliek publiski visu ko grib bet publika ir kompetenta atpazīt destruktīvus tekstus arī būtu OK variants.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]summoned
2017-10-23 11:17 (saite)
Ņemot vērā, ka daudzi cilvēki lietas iemācās tikai tad, kad uz grābekļa jau uzkāpt un pa pieri dabūts, viegli saprast, kā ko tādu var izsecināt :D Ja uzskata, ka liela gudrība nāk no tā, ka bijis daudz problēmu, nav brīnums, ka tā izskatās kā nelaimīguma pazīme.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2017-10-23 11:46 (saite)
Kā jums visiem izdodas ielasiit shajaa tekstā tik daudz dažāda bullshita?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]axsys
2017-10-23 12:50 (saite)
Ko tu tur izlasi?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2017-10-23 18:59 (saite)
Ja Ctulhu citētais ir burtiski pareizs, tad teikums ir no ''not even wrong'' lauciņa. Protams, ka gudrība, nedz ''pārāk liela'' (lai ko tas nenozīmētu) nedz pārāk maza vai vidēja vai, piemēram, garš deguns, vai asinizatora sertifikāts, nav laimes pazīme. Vai nu cilvēks neprot izteikt savas domas saprotamā valodā vai Ctulhu atkal nav pratis izlasīt rakstīto (kas ar viņu gadās nereti).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]summoned
2017-10-24 00:31 (saite)
Doma, ka gudrība var būt pārāk liela, pati par sevi ir visai absurda.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2017-10-24 00:36 (saite)
+1

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]axsys
2017-10-24 04:55 (saite)
+1

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]gnidrologs
2017-10-24 06:37 (saite)
Doma, ka gudrību var kvantitatīvi asessēt drīzāk ir absurda. Gudrība drīzāk vai nu ir vai nav.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]axsys
2017-10-24 10:37 (saite)
Drīzāk absurda ir doma ka ir lietas, ko kkāda pārbīļa pēc nevar kvantitatīvi "asessēt". Cita lieta ka gudrība nav kkas viens monolīts, tur ietilpst dažādas lietas (iq, zināšanas, pieredze utt).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2017-10-24 18:20 (saite)
Ja grib, visu var izmērīt papagaiļos, bet jēga kāda? Parādi man meaningful mērauklu. Un runājot par nemonolītumu, ir pat vēl sarežģītāk. Nav nekā kopīga 180 IQ baņķierim-biljonāram, kas ar savu intelektu sasniedzis savus biljonus un Baham vai Ņūtonam, kas sasnieguši kaut ko pavisam citu. Daudzi cilvēces ģēniji pēc post-mortem aplēsēm, nebija nekas īpašs no IQ viedokļa, kas ir p. much vienīgais intelekta puslīdz kvantitatīvais parametrs (un arī visai nosacīts).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2017-10-24 18:28 (saite)
Ar IQ testiem mēra skillus, kuri ir nepieciešami lai atrisinātu IQ testus. Tam ir sakars ar smadzeņu attīstību bet parciāls un neviennozīmīgs.

Tur ir jāņem vērā tādi blakusfaktori kā temperaments un iespaidojamība un fobijas un kā jau nu vēl visas tās psiholoģiskās figņas sauc, piemēram ir cilvēki kuriem specifisku stresu izraisa testi un eksāmeni (baidās nenokārtot, uztraucas etc) un attiecīgi testu rezultāti viņiem vienmēr būs zemi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2017-10-24 22:19 (saite)
Mans points vispār nav tik daudz par iq testiem kā par to, ka biznesa haizvis vai ūberķirzakbaņķieris biljonārsd pielieto pavisam cita veida inteliģenci saviem mērķiem ņežeļi Bahs vai pat Einšteins, tāpēc universālu, standartizētu inteliģences asesēšanu es neredzu iespējamu. Jēdziens "ģēnijs" tad jau ir daudz saprotamāks.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2017-10-24 22:59 (saite)
Bet tad var būt biznesa ģēnijs un mūzikas ģēnijs un tam būs tikai tik daudz kopīga, ka noteiktos veidos izcilas smadzenes.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2017-10-24 23:24 (saite)
Tas ir tukšs džiberiš.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2017-10-24 23:37 (saite)
Jeb, tas ir kā teikt, ka visiem labiem sportistiem ir veselīga miesa.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2017-10-24 23:41 (saite)
Nav jau :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2017-10-25 01:30 (saite)
Matu skaldīšana.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mindbound
2017-10-24 23:14 (saite)
> "Ar IQ testiem mēra skillus, kuri ir nepieciešami lai atrisinātu IQ testus."

Tā nav taisnība. No IQ testu rezultātiem var iegūt t.s. g jeb vispārīgā intelekta faktoru, kas ir stiprs prediktors ļoti dažādu rādītāju lielumiem. Tas nav viss, kas sastāda indivīda kognitīvo kapacitāti, bet tas ir būtisks, vispārīgs un eksplicīti kvantitatīvs mainīgais.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2017-10-24 23:30 (saite)
Nu jā tāpēc var teikt ka tiem testiem ir sakars ar smadzeņu īpašību novērtēšanu, bet jautājums paliek - kā nofiltrēt kļūdas kuras rodas no cilvēku negatīvas attieksmes pret testiem/ pārbaudīšanu?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2017-10-24 23:39 (saite)
Neesmu lasījis par tāda veida kļūdām. Kāda ir evidence? Also, cilvēki, kam nepatīk IQ testi, parasti neveic IQ testus, turklāt īsti nestādos priekšā to, kā attieksme varētu iespaidot šo testu rezultātus. Pat, ja kāds tajos tīši nokļūdās un tiek pie zemākiem rezultātiem, nekā tie objektīvi būtu bijuši, tad tie ir reti izņēmumi, kam ir margināls iespaids uz kopējo statistiku.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2017-10-24 23:41 (saite)
ekstrapolēšana no evidences par eksāmeniem/ darbu aizstāvēšanām un tml, parādība kad stresa dēļ indivīds uzrāda stipri mazāk kognitīvo spēju nekā viņam ir normāli.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2017-10-24 23:46 (saite)
Prognozēju, ka pat pie kroseksaminācijas ar neatkarīgām testu baterijām un ierēķinātiem stresa mainīgajiem pietiekami lielai kohortai rezultāti statistiskās kļūdas robežās būtu tādi paši. Šis ir savas metodoloģiskās vienkāršības un neatkarīgu mainīgo nelielā skaita dēļ samērā robusts pasākums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2017-10-24 23:43 (saite)
piemēram mums ija gadījums kad cilvēks aizstāvot bsc ``aizgāja ciet`` un dabūja viņam aizstāvēšanos pārcelt, a citādi normāls kex nu vrb drusku nervozs

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2017-10-23 13:40 (saite)
Kas ir - to izlasa

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?