Es neizslēdzu, ka salīšana komfortablā naratīvā daudziem cilvēkiem laimīgumu tiešām nodrošina robustāk (ar augstāku varbūtību rasties un saglabāties) par, teiksim, sēdēšanu un mācīšanos. No otras puses, ja cilvēka pirmā prioriāte ir dzīve ar pēc iespējas mazāku mentālo diskomfortu, tad domājams, ka kaut kādus (reālus vai metaforiskus) opiātus viņš atradīs tik un tā, ar plakātu palīdzību vai bez.