Sviesta Ciba |

ctulhu (

ctulhu) rakstīja,
@ 2017-10-22 18:51:00

Memetic attack - sabotage alert
Braucu tātad gar strēlnieku laukumu, pretī okupācijas muzejam stāv liels plakāts uz kura ir rakstīts burtiski sekojošais

``pārāk liela gudrība nav laimes pazīme``

Vairāk nekas

Interesanti, kas šeit veic cilvēcei naidīgas psiholoģiskās operācijas? Kas ir ienaidnieks?

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

	axsys 2017-10-23 12:50 (saite)
	Ko tu tur izlasi? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

gnidrologs
2017-10-23 18:59 (saite)

Ja Ctulhu citētais ir burtiski pareizs, tad teikums ir no ''not even wrong'' lauciņa. Protams, ka gudrība, nedz ''pārāk liela'' (lai ko tas nenozīmētu) nedz pārāk maza vai vidēja vai, piemēram, garš deguns, vai asinizatora sertifikāts, nav laimes pazīme. Vai nu cilvēks neprot izteikt savas domas saprotamā valodā vai Ctulhu atkal nav pratis izlasīt rakstīto (kas ar viņu gadās nereti).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	summoned 2017-10-24 00:31 (saite)
	Doma, ka gudrība var būt pārāk liela, pati par sevi ir visai absurda. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2017-10-24 00:36 (saite)
	+1 (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	axsys 2017-10-24 04:55 (saite)
	+1 (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	gnidrologs 2017-10-24 06:37 (saite)
	Doma, ka gudrību var kvantitatīvi asessēt drīzāk ir absurda. Gudrība drīzāk vai nu ir vai nav. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	axsys 2017-10-24 10:37 (saite)
	Drīzāk absurda ir doma ka ir lietas, ko kkāda pārbīļa pēc nevar kvantitatīvi "asessēt". Cita lieta ka gudrība nav kkas viens monolīts, tur ietilpst dažādas lietas (iq, zināšanas, pieredze utt). (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

gnidrologs
2017-10-24 18:20 (saite)

Ja grib, visu var izmērīt papagaiļos, bet jēga kāda? Parādi man meaningful mērauklu. Un runājot par nemonolītumu, ir pat vēl sarežģītāk. Nav nekā kopīga 180 IQ baņķierim-biljonāram, kas ar savu intelektu sasniedzis savus biljonus un Baham vai Ņūtonam, kas sasnieguši kaut ko pavisam citu. Daudzi cilvēces ģēniji pēc post-mortem aplēsēm, nebija nekas īpašs no IQ viedokļa, kas ir p. much vienīgais intelekta puslīdz kvantitatīvais parametrs (un arī visai nosacīts).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

ctulhu
2017-10-24 18:28 (saite)

Ar IQ testiem mēra skillus, kuri ir nepieciešami lai atrisinātu IQ testus. Tam ir sakars ar smadzeņu attīstību bet parciāls un neviennozīmīgs.

Tur ir jāņem vērā tādi blakusfaktori kā temperaments un iespaidojamība un fobijas un kā jau nu vēl visas tās psiholoģiskās figņas sauc, piemēram ir cilvēki kuriem specifisku stresu izraisa testi un eksāmeni (baidās nenokārtot, uztraucas etc) un attiecīgi testu rezultāti viņiem vienmēr būs zemi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2017-10-24 22:19 (saite)
	Mans points vispār nav tik daudz par iq testiem kā par to, ka biznesa haizvis vai ūberķirzakbaņķieris biljonārsd pielieto pavisam cita veida inteliģenci saviem mērķiem ņežeļi Bahs vai pat Einšteins, tāpēc universālu, standartizētu inteliģences asesēšanu es neredzu iespējamu. Jēdziens "ģēnijs" tad jau ir daudz saprotamāks. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2017-10-24 22:59 (saite)
	Bet tad var būt biznesa ģēnijs un mūzikas ģēnijs un tam būs tikai tik daudz kopīga, ka noteiktos veidos izcilas smadzenes. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2017-10-24 23:24 (saite)
	Tas ir tukšs džiberiš. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2017-10-24 23:37 (saite)
	Jeb, tas ir kā teikt, ka visiem labiem sportistiem ir veselīga miesa. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2017-10-24 23:41 (saite)
	Nav jau :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2017-10-25 01:30 (saite)
	Matu skaldīšana. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

mindbound
2017-10-24 23:14 (saite)

> "Ar IQ testiem mēra skillus, kuri ir nepieciešami lai atrisinātu IQ testus."

Tā nav taisnība. No IQ testu rezultātiem var iegūt t.s. g jeb vispārīgā intelekta faktoru, kas ir stiprs prediktors ļoti dažādu rādītāju lielumiem. Tas nav viss, kas sastāda indivīda kognitīvo kapacitāti, bet tas ir būtisks, vispārīgs un eksplicīti kvantitatīvs mainīgais.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2017-10-24 23:30 (saite)
	Nu jā tāpēc var teikt ka tiem testiem ir sakars ar smadzeņu īpašību novērtēšanu, bet jautājums paliek - kā nofiltrēt kļūdas kuras rodas no cilvēku negatīvas attieksmes pret testiem/ pārbaudīšanu? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2017-10-24 23:39 (saite)

Neesmu lasījis par tāda veida kļūdām. Kāda ir evidence? Also, cilvēki, kam nepatīk IQ testi, parasti neveic IQ testus, turklāt īsti nestādos priekšā to, kā attieksme varētu iespaidot šo testu rezultātus. Pat, ja kāds tajos tīši nokļūdās un tiek pie zemākiem rezultātiem, nekā tie objektīvi būtu bijuši, tad tie ir reti izņēmumi, kam ir margināls iespaids uz kopējo statistiku.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2017-10-24 23:41 (saite)
	ekstrapolēšana no evidences par eksāmeniem/ darbu aizstāvēšanām un tml, parādība kad stresa dēļ indivīds uzrāda stipri mazāk kognitīvo spēju nekā viņam ir normāli. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mindbound 2017-10-24 23:46 (saite)
	Prognozēju, ka pat pie kroseksaminācijas ar neatkarīgām testu baterijām un ierēķinātiem stresa mainīgajiem pietiekami lielai kohortai rezultāti statistiskās kļūdas robežās būtu tādi paši. Šis ir savas metodoloģiskās vienkāršības un neatkarīgu mainīgo nelielā skaita dēļ samērā robusts pasākums. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	ctulhu 2017-10-24 23:43 (saite)
	piemēram mums ija gadījums kad cilvēks aizstāvot bsc ``aizgāja ciet`` un dabūja viņam aizstāvēšanos pārcelt, a citādi normāls kex nu vrb drusku nervozs (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: