ir atšķirība starp godīgiem meklējumiem, lai uzlabotu tekstu, un pašmērķīgumu. t.i., starp "es rakstīšu tā, lai mans stāsts būtu labs un sasniegtu iecerēto efektu" un "es rakstīšu tā, lai radītu iespaidu, ka man ir Stils un Valodas Prasme, jo tie, kas nav profesionāļi, tak nospriedīs - "sarežģīti - značit MĀKSLA" vai "nevaru saprast - značit ĢENIĀLI""
nez, ja tu nodarbojies ar mākslu, piemēram - tu taču vari atšķirt to, ka a) cilvēks vienkārši nemāk zīmēt tik labi, kā vajag, un nokļūdās proporcijās vai kur tik vēl ne b) cilvēks māk zīmēt un tīšām "kļūdās", lai akcentētu noskaņu c) cilvēks nemāk zīmēt un tīšām taisa "baigo mākslu", lai visi domātu, ka viņš ir nevis a variants, bet b.
a) man ir simpātisks, jo es zinu, ka ar laiku samācīsies, un ja galīgi kaut kas nesanāk - ok, var dzīvot
b) ir izcils
c) ir tizls
un es esmu atēdusies visādus c), kas paši noticējuši (vai arī sāk ticēt), ka ir b).

//šajā gadījumā gan vairs nav runa par L.B. vienpersoniski :)

Skaista līdzība, viegli nosakāmas kategorijas.... un iepriekšpieņēmumi par attieksmi, vērtējot rezultātu.

Robeža starp "b"un "c" ir pārāk izplūdusi un ļoti nenosakāma.(lai gan, nenoliedzami, spilgtus viena vai otra piemērus iedomāties nav grūti)

Kurā brīdī tu esi "gana labs"?
Brīdī, kad esi ieguvis kaut kādā ziņā atzītu vārdu?
Brīdī, kad vari uzrādīt atbilstošās izlgītības iestādes papīru? (it kā tie garantētu kvalitāti)
50 gadus pēc nāves, kad esi atzīts par "klasiķi"?

Es teiktu - nekad.

Latviešu valoda ir sviests.
Gribētu es vispār arī šo to pateikt par šo tēmu, bet es pats esmu duraks visā šitajā padarīšanā, man kopš skolas laikiem ir tieksme speciāli runāt nepareizi, lai izrādītu savu protestu pret vecām učenēm, kurām jebkurā gadījumā vienmēr būs taisnība, lai arī kāds būtu temats. Vispār es tagad esmu diezgan dusmīgs dēļ dažām lietām, neņēm mani vērā anyway