ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2024-07-06 11:57:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Praktiskā jēga.
Tātad jautājums: Kādus rīkus vai paņēmienus labākai esamības saprašanai un operēšanai ar to, kuri novestu pie cilvēku varenības pieauguma ir devis postmodernisms tā dažādajos variantos? Uz šo jautājumu ir viegli atbildēt par citām filozofiskām sistēmām kā dažādi racionālisma, empīrisma varianti, pozitīvisms, filozofiskais materiālisms. Tas viss palīdzēja noformulēt zinātnisko metodi. Ko te dod postmodernisms? Tuvinātos aprēķinus? Nē tie neatkarīgi izriet no attiec. matemātikas nozarēm. Novērotāja ietekmi kvantu fizikā? Nē, tā vienkārši seko no eksperimentiem. Ko vēl? Konceptu par nepieciešamību datus un teorijas pārbaudīt? Nē tas arī bija zināms pirms postmodernisma.

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]mindbound
2024-07-06 12:03 (saite)
https://www.lesswrong.com/posts/LcEzxX2FNTKbB6KXS/train-philosophers-with-pearl-and-kahneman-not-plato-and

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]honeybee
2024-07-06 14:36 (saite)
Kur ta šis savā zinātkārē ir apstājies, ja posthumānismu ne redz, ne kritizē? Nu, es tā kā pieņemu, ka var kritizēt, bet ne jau izlikties, ka tas viss (salīdzinoši jauns, šī gadsimta, ar pirmajiem aizsākumiem 80ajos) neeksistē vispār

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2024-07-06 18:14 (saite)
Mans minējums — viņš tur uzskaita lielākās strāvas, nu, un plus tas vārds šajā publikā jau asociējas ar kaut ko galīgi citu

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2024-07-06 18:27 (saite)
Njuneznez
Man šķiet, ka viņš ar savu antropocentrismu/humānismu pats balstās filozofijā, kas ir traki veca un attiecīgi pēc viņa uzstādījuma galīgi nepareiza (nu, un manējā arī)
Un gan jau ka vajadzētu pašam it kā zināt, no kurienes šai domāšanai kājas aug

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2024-07-06 18:36 (saite)
Ja godīgi, nav ne jausmas, kur viņš šobrīd balstās, gadiem nav runāts, bet manas aizdomas te būtu, ka viņš zina, no kurienes notiek kāju augšana, tikai postulē, ka tas bija sen un vairs nav aktuāli (apmēram tāpat, kā ķīmija izaug no gribēšanas sūdu pārvērst zeltā un astronomija no astroloģijas)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2024-07-07 11:38 (saite)
got your point, bet ķīmija pa ceļam radikāli pārskatīja alķīmiju un astronomija-astroloģiju, t.i., pārskatīja ne tikai epistemoloģiskā, bet arī ontoloģiskā līmenī (vai, precīzāk, starp alķīmiju/ķīmiju un astronomiju/astroloģiju ir ontoloģisks pārrāvums, kas sākās drīzāk ārpus to šaurās specializācijas), kamēr filozofiskas sistēmas nevar paļauties uz "ai, gan jau pati būs pamainījusies, kamēr viss mainās", jo (daudzas) filozofiskas sistēmas jau pēc būtības ir mēģinājums būvēt šo ontoloģiju. t.i., ikdienā protams pohuj, bet, ja postulē "tagad es atnākšu un pateikšu, kā vajag darīt visu filozofijas izglītību", paskatīties savu uzskatu saknēm ir veselīgi

kamēr tas, par ko viņš runā, ir galvenokārt epistemoloģija, kas ir forši un stilīgi un arī absolūti nepieciešami un arī filozofijas lauciņš, bet ne vienīgais

un es te vispār diršos nevis tāpēc, ka man besītu Less Wrong viedoklītis, bet kā reiz tāpēc, ka man arī šķiet, ka DWM filozofu pasniegšana tādā "omg ko mēs visu jaunu tagad iemācīsimies no Kanta, kurš zināja visu" garā ir diezgan ughhh, tak sēdi un skaties uz tiem, kas tagad ir dzīvi un aktīvi diršas savā starpā, un paķer vēsturi no viņu referencēm, cik un kā vajag

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2024-07-07 11:45 (saite)
Manuprāt, ontoloģija ārpus tīrās matemātikas vispār var būt tikai balstīta empīrikā, pretējā gadījumā rezultāts ir lingvistiski politiskas spēlītes (kas, protams, daudziem liekas ļoti pievilcīgas, saprotamu iemeslu dēļ).

Ko tieši tas nozīmē filosofijai, ir garš un definitely ir manis ne līdz galam caurdomāts topiks, bet tajā LW threadā tam "more neuroscience, less philosophy of mind, more physics, less metaphysics" momentam kaut kas ir, IMO. Es gan būtu pielaidīgāks, Kantu un Platonu atstātu vēsturiskajam kontekstam un "good enough" iesākumam vienkārši izmestu visu XX gs. otrās puses uz priekšu kontintentālo brehņu. :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2024-07-07 12:34 (saite)
well yeah, es piekrītu par to empīrikā balstītu ontoloģiju, un tieši tāpēc mani mulsina viņa ignorance par posthumānismu, t.i., uzbrauciens vieglajiem mērķiem, nevis sarežģītajiem

bet neirozinātne ir "epistemoloģija", kas iziet no ontoloģiskā pieņēmuma, ka "prāts ir tas, kas notiek smadzenēs, un to var skaidrot ar neiroloģijas rīkiem", & philosphy of mind ir nepieciešama, lai (pieņemot, ka tā ir) noķertu visus to gaisīgo lingvistiski-politisko figņu un piesiet pie tā, kā smadzenes strādā (vai ķermenis strādā, piemēram) (vai droši vien jāņem vairāk nekā philosophy of mind, jo mēs nevaram noreducēt, piemēram, "diskursa" lietas uz tikai human agency, ja diskurss eksistē arī nesējos ārpus cilvēka)


IMO bez labas ontoloģiskās bāzes pastāv tendence skatīties tikai uz lietām, kurās mēs esam droši un kuras mēs jūtamies, ka varam izpētīt ar esošo zinātni, bet tās, kuras tam tik labi nepakļaujas, noignorēt un atstāt pa maliņām, un vēl paņirgāties par visiem, kas to pēta ārpus mūsu-šaurā-lociņa, kurš in the first place nepēta to problēmu tāpēc, ka nav rīku
t.i., epistemoloģija bez apzinātas ontoloģijas ir "when you have hammer everything looks like a nail, & if it doesn't behave like a nail after repeated beating then it is not a real thing" problēma

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2024-07-07 13:01 (saite)
/ ja diskurss eksistē arī nesējos ārpus cilvēka/

Tajos ārējos nesējos jau ir tikai dati, kuri kļūst par diskursu vai plānu vai pārdzīvojumu tikai tad kad viņi ievadās smadzenēs, nu tas ir tāpat kā perfokartē vai fleškā ir tikai daudz nullīšu un vieninieku kuri ir dati/ programma un sevis noteiktā veidā darbina procesoru.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2024-07-07 13:11 (saite)
bet nu nē, šobrīd jau tas tā vairs nenotiek (ja vispār kaut kad ir noticis), t.i., ir daudzi procesi, kas notiek bez cilvēka līdzdalības un pārdzīvojuma (kā vienmēr ir empīriski noticis);

reducēt visu uz to, ka "kaut kas notiek tikai tad, kad tur pieslēdzas cilvēka smadzenes" ir fuckin postmodernisms :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2024-07-07 13:29 (saite)
Nē nu tas viss notiek, pēc dabas likumiem, neatkarīgi no cilvēka, protams. OK, tur ir mērķtiecīgas aktivitātes, bet viņas nesasniedz civilizācijas līmeni. Civilizācijas līmenis ir tad, kad tā padarīšana uzkrāj zināšanas būtiski ātrāk par evolūcijas procesu, nu tipa visādi termīti un putni būvē lietas, bet viņi nemācās, jeb pareizāk sakot mācās šausmīgi lēni un populācijas līmenī čerez evolūciju. Kad kaut kas sāk mācīties vismaz vienu līmeni straujāk un neatkarīgi no evolūcijas, tad ir civilizācija, vot tādu mēs pagaidām zinām tikai vienu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2024-07-07 13:38 (saite)
well, "civilizācija" un "zināšanu uzkrāšana" pēc definīcijas ir iespējama tikai tāpēc, ka eksistē nonhuman aģenti, kuri kalpo kā zināšanu krātuve (un zināšanu ieguves/apstrādes rīki/whatnot).
T.i., civilizācija ir civilizācija nevis tāpēc, ka cilvēka smadzenes būtu kaut kādos megasuperduper veidos atšķirīgas no citu lielo primātu smadzenēm un tāpēc var "paturēt sevī" visu civilizāciju, bet tāpēc, ka mums ir bibliotēkas n shit (un cilvēks attiecībā pret bibliotēku ir tikai nomaināms un aizstājams rīks; jo advancētāka bibliotēka, jo mazāk cilvēku tai ir vajadzīgi).
Ignorēt to, ka tīri empīriski civilizācija sastāv no visdažādākajām lietām, kas bieži vien ir ilglaicīgākas/noturīgākas/iedarbīgākas nekā atsevišķi cilvēki, un cilvēks tajā ir tikai viens no elementiem, arī ir antropocentrisms, kas var būt emocionāli patīkami ("es esmu galvenais un visas lietas kalpo man!"), bet nav empīriski korekti (absolūtais vairums cilvēku ir funkcionālas detaļas "civilizācijas" mašinērijā, un lielākā daļa citu detaļu, kas virza un nosaka konkrētā cilvēka eksistenci, nav cilvēki)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2024-07-07 13:45 (saite)
Man šķiet ka tur ir starpība starp aģentu un rīku.

Nu tb cilvēks var uztaisīt bibliotēku, bibliotēka nevar uztaisīt cilvēku vai citu bibliotēku. Ja var tad tas atkal ir jau nevis vienkārši bibliotēka bet AGI kurā ietilpst bibliotēka, tātad saprātīga būtne.

Tas ir tas kā es saprotu atšķirību star aģentu un rīku, attiecīgi aģenti ir saprātīgas sistēmas [ne obligāti cilvēki, dajebkas saprātīgs] rīki ir viss pārējais.

Cik es saprotu posthumānisms saka ka viss ir aģenti, bet tad sanāk ieviest kaut kādu papildu dalījumu, nu tipa brīvie aģenti, nosacītie ( citu aģentu kontrolētie) aģenti vai kkā tā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2024-07-07 14:04 (saite)
Redzi, *empīriski* mums ir nonhuman sistēmas, kas de facto veido un sastāda civilizāciju
Atvedināt to visu uz cilvēku un tikai cilvēku pēc definīcijas ir interpretācija

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2024-07-07 14:09 (saite)
Bet vai tās nonhuman sistēmas ir aģenti? OK var būt mašīna kas var salikt citu mašīnu un tad ir 2 varianti:

1) Viņa tā ir ieprogrammēta un tad aģents ir programmētājs, mašīna ir rīks.
2) Viņa to var spontāni, mācās utt. Tad viņa ir aģents, mašīnintelekts, saprātīga būtne.

Nu tb es par to ka aģenti = saprātīgas būtnes, vienalga human vai nonhuman.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2024-07-07 17:59 (saite)
Nu, manā skatījumā aģencei nav nepieciešams saprātīgums/mērķtiecīgums, pietiek ar to, ka x darbības/bezdarbības rezultātā kaut kas notiek, bet tā jau ir tikai terminoloģijas lieta.

Nu, t.i., manis pēc Tu vari atstāt aģenci kā vārdu, kas attiecas tikai uz saprātīgām būtnēm, bet tad ir nepieciešams ieviest terminu, kas apzīmē reālo ietekmi, kas tiek kādas entitātes darbības rezultātā, izvērsta, un kas var būt spēcīgāka un varenāka par saprātīgas būtnes aģenci, un kādu apzīmējumu šai entitātei. Posthumānisma terminoloģijā "aģents" attiecas aŗi uz non-humans un priekš saprātīgām būtnēm droši vien izmantotu vārdu "persona", bet nu again, tas nav esenciāli.

Empīrikā man šķiet, ka reizēm ir gauži vienalga, vai tevi nosit lavīna, ieprogrammēts robots vai bomzis, rezultātā esi vienādi beigts. Un ir gluži vienalga, vai puķi aplaista lietus, automātiskais smidzinātājs vai tante ar lejkannu, rezultāts ir tas pats.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2024-07-07 18:03 (saite)
> terminu, kas apzīmē reālo ietekmi, kas tiek kādas entitātes darbības rezultātā, izvērsta, un kas var būt spēcīgāka un varenāka par saprātīgas būtnes aģenci, un kādu apzīmējumu šai entitātei

Pagaidām nevadīti dabas procesi un to forsmažors

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2024-07-08 08:58 (saite)
ja Tu gribi pilnīgi visam lietot tik garu terminu, go ahead, lai gan man būtu grūti iztēloties, kā Tu teiktu "kad skābe savienojas ar bāzi, parasti pagaidām nevadīta dabas procesa un forsmažora rezultātā veidojas sāls" vai "pagaidām nevadīta dabas procesa un formsažora dēļ dinozauri eksistēja"

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2024-07-07 23:57 (saite)
/ bet tad ir nepieciešams ieviest terminu, kas apzīmē reālo ietekmi, kas tiek kādas entitātes darbības rezultātā, izvērsta,/

Kauzalitāte parastā. Cēloņu - seku virknes. Vieni procesi kā sekas izraisa citus procesus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2024-07-08 08:51 (saite)
nu labi, tad lai būtu kauzalitāte, kas pretty much nosaka visu, kas notiek

tam, ka kādam kauzālās ķēdes loceklim galvā ir ideja, ka viņam ir kaut kāda īpaša Aģence, nekādā veidā neizceļ viņu no kauzalitātes, nepadara viņu kauzālāku vai mazāk kauzālu, tā ir tikai specifiska īpašība, kas reizēm ietekmē viņa darbības vai bezdarbības, un empīriski, atkal, nav lielas atšķirības

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2024-07-08 09:14 (saite)
Es teiktu, ka empīriski ir ļoti liela atšķirība, ja viens kauzālās ķēdes loceklis var lokāli pārvirzīt kauzalitāti virzienos, kas atšķiras no defaultā (var jau būt, ka nevar, ir arī tādi fizikas lasījumi, bet to būtu ļoti grūti jebkad nodemonstrēt Tehnisku Iemeslu dēļ)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2024-07-08 09:25 (saite)
bet visi kauzālās ķēdes locekļi var lokāli pārvirzīt kauzalitāti virzienos, wym, ar to jau viņi ir kauzālās ķēdes locekļi pēc definīcijas (ja nepārvirzītu kauzalitāti, tad nebūtu ķēdes locekļi)
daži no šiem locekļiem ir "vienkāršāki", citi "sarežģītāki un grūtāk prognozējami", bet "vienam ķēdes loceklim šķiet, ka viņš ir īpašāks" ir tikai šī viena ķēdes locekļa specifiskā īpašība, kas pat nav nosakošā (t.i., nav tā, ka tikko cilvēks kļūst par posthumānistu un pieņem, ka viņš nav tik traki īpašs attiecībā pret citiem objektiem, viņš maģiski zaudētu visas cilvēkspecifiskās spējas vai vispār kaut kā briesmīgi mainītos)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2024-07-08 09:32 (saite)
Nu te kāreiz ir situācija kur kvantitāte, elementu un saišu skaits dod jaunu kvalitāti, nu tipa 2 tranzistori ir ``grupa tranzistoru`` un kompis ir ``grupa tranzistoru``, ko var 2 tranzistori - vienu pārslēgšanu, ko var kompis - nu visu ko var kompis.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2024-07-08 09:47 (saite)
kā jau tas mēdz būt ar daudzu aģentu asamblāžām
ja mums ir kompis, kurā ir viens tranzistors, kas iedomājas, ka ir galvenākais tranzistors un vada visu kompi un bez viņa kompis nenotiktu, tas ir jauki un tā, bet reāli jau strādā kompis kā kopums un viens tranzistors pats par sevi mācētu tikai savu vienīgo lietu
ja mums ir asamblāža ar daudziem aģentiem, tad tas, ka viens no viņiem iedomājas, ka ir pats galvenākais un vada visu asamblāžu, un bez viņa asamblāža nenotiktu vispār, tad tas arī ir jauki, bet viens aģents pats par sevi mācētu tikai savu mazo lietiņu

un (mūsdienu) cilvēks ir interesants ar to, ka viņa eksistence ir atkarīga no neparasti daudzām lietām; psiholoģiski dažiem ir tīkamāk domāt "es tās visas lietas vadu!!!", nevis "ja man nebūtu visādu lietu, es būtu praktiski bezpalīdzīgs kunkulītis, kas diez vai spētu sevi uzturēt pie dzīvības, principā pat kailgliemezis ir eksistētspējīgāks par mani"

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2024-07-08 09:56 (saite)
> ja man nebūtu visādu lietu, es būtu praktiski bezpalīdzīgs kunkulītis, kas diez vai spētu sevi uzturēt pie dzīvības, principā pat kailgliemezis ir eksistētspējīgāks par mani

Nū, no otras puses, cilvēks vai viņa sencīši sāka ar pliku pakaļu zem krūma bez jebkādām lietām, atskaitot zarus un akmeņus, un pagaidām esam tikuši līdz robotiem uz citām planētām, kosmosa kuģiem, kas borozģī pa lielo teātri un pirmajiem centieniem parādīt vidēju pirkstu visu dzīvo lietu it kā neizbēgamākajai tendencei novecot un nomirīt, kurpretī kailgliemezis šodien rāpo apkārt tieši tāpat, kā pitekantropu laikos

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2024-07-08 09:58 (saite)
/ tad tas, ka viens no viņiem iedomājas, ka ir pats galvenākais un vada visu asamblāžu, un bez viņa asamblāža nenotiktu vispār, tad tas arī ir jauki, bet viens aģents pats par sevi mācētu tikai savu mazo lietiņu/

Nu te var skatīties uz struktūru.

Mēs empīriski zinām ka šitie te aģenti kas saucas cilvēki sastāv no ~86 miljardiem elementu kur katrs no tiem ir neliels kompis, l;idz ar to ir leģitīma hipotēze ka tik kompleksi aģenti (viņi paši ir lielas asamblāža) ir noteicošie nākamās kārtas asamblāžā, kura sastāv no tātad viņiem un citām bet vienkāršākām sistēmām.

Kāds var teikt ka tad galvenie ir zobenvaļi, jo viņiem ir vēl vairāk neironu bet nu tur jāskatās arī uz to kā elementi savienoti, zobenvaļiem liela daļa ir vienkārši sonars.


(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mindbound
2024-07-08 09:34 (saite)
> visi kauzālās ķēdes locekļi var lokāli pārvirzīt kauzalitāti virzienos

Lūk, te ir mans main disagreement, visi kauzālās ķēdes locekļi (protams, ieskaitot cilvēkus, maģiju atklājuši mēs neesam) ir spiesti sekot šai ķēdei, bet aPsolūtais vairākums no tiem nav ar kapacitāti veikt tajā vispār jebkādas izmaiņas, aģenti (goal-oriented sistēmas) to tādā vai citādā mērā var (pēc Pērla terminoloģijas, goal-orientedness ļauj taisīt "causal surgery", vispirms simulējot to, kādi efekti būs pieejamo kauzālo šķautņu pamainīšanai un tad iedarbojoties uz vidi tā, lai šādi efekti ar pēc iespējas lielāku varbūtību iestātos)

Nav, protams, izslēgts, ka t.s. superdeterminisms ir factually true un kauzalitāte ir tik fiksēta, ka viss iespējamais jau ir noticis, bet, ehhh

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2024-07-08 09:53 (saite)
bet šāda "goal-oriented sistēma" empīriski sevī ietver nonhuman entities, kuras cilvēku pēc definīcijas ne vien iespējo, bet arī veido tādā mērā, ka mūsdienu cilvēks bez nonhuman entities pat piedzimt lāgā nevar, kur nu vēl attīstīties līdz stāvoklim, kurā Tu viņam piedēvētu savu šauri-cilvēcisko aģenci

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2024-07-08 09:58 (saite)
Nē, nu, tas, ka cilvēks izgudro visādus rīkus, lai savu eksistenci un ietekmi uz vidi padarītu vieglāku, ērtāku, interesantāku u.c., ir obviozi un fakts, es tikai neuzskatu, ka tas cilvēku un viņa izgudrotās lietas nostāda uz gluži viena un tā paša plauktiņa

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2024-07-08 10:43 (saite)
posthumānisms parasti sāk ar flat ontology, tīri lai notīrītu spēles laukumu, bet tas nenozīmē, ka nekad nenotiek nekāda sastādīšana pa plauktiņiem

funny thing is tho, ka tad, kad paņem visus objektus (arī saliktās human&non-human asamblāžas) un saliek pa plauktiņiem, tad cilvēks kā objekts iet kaut kur pa vidam un lielās-ilglaicīgās-jaudīgās-asamblāžas iet stipri augstāk par konkrētu cilvēku, kas var tikai nomēkšķēt "bet ēēēe mēēēs, tas ir, kaut kādi citi cilvēki kaut kad sen, taču paši šito iesākām, kā tas nākas, ka tagad tas murskulis ar miljons lietām de facto vada manu dzīvi", un pat to ne vienmēr

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2024-07-08 10:48 (saite)
Nu, tas burtiski ir cilvēka skill issue, par būšanu visu lietu mēram un radības kronim vajag nevis sapņot ar acīm vaļā, bet uz to reāli starāties

... saku es, pats konstanti netikdams galā ar miljons un piecām lietām, bet pa šo līniju jau man nav nekādu ilūziju

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2024-07-08 10:49 (saite)
/ lielās-ilglaicīgās-jaudīgās-asamblāžas iet stipri augstāk par konkrētu cilvēku,/

Tās nav tādas kurās cilvēki ietilpst kā sastāvdaļas?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2024-07-08 10:53 (saite)
ne vienmēr
reizēm jā
t.i., reizēm cilvēks individuālais dabū sajūtu, ka "mhm, šitais lielais murskulis vada manu dzīvi burtiski tāpēc, ka es esmu mazs, praktiski neaģentīvs zobratiņš tā mehānismā" (un ciktāl tas attiecas uz jūsējo aģences definīciju, tad pilnīgi neaģentīvs)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2024-07-08 11:03 (saite)
Diemžēl praksē tā tas tiešām bieži vien ir :/ Es tikai uzskatu, ka 1) teorijā tā tas varbūt nav, 2) ja (1), tad var un vajadzētu mēģināt pielikt spēkus, lai no mazā zobratiņa kļūtu par centrālo vadības mezglu visā šajā pasākumā

Cik tālu ar to sanāks, hvz, bet tāds vismaz ir, ē, šī aģenta un līdzīgi predisponēto mērķis

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2024-07-08 11:52 (saite)
...un te nu mēs nonākam pie empīrikas :)

ar ko es pat negribu teikt, ka posthumānisms ir THE lieta, kas ir vienīgais pareizais un jēdzīgais veids, kā skatīties uz pasauli, drīzāk norādu, ka tas piedāvā domāšanas/filozofijas rīkus, kuri ļauj paskatīties uz pasauli "kāda tā ir" un izdarīt interesantākus secinājumus nekā tīri humānistiskās "cilvēks pēc definīcijas ir visa centrs un noteicējs" domāšanas sistēmas/filozofijas, hence ir jēga uz to skatīties, kad skatās uz filozofijas virziena izvēli. nu, vismaz paskatīties pietiekami, lai jēgpilni nokritizētu, nevis sabāztu vienā maisā ar citiem, efemerākiem filozofijas virzieniem

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2024-07-08 11:57 (saite)
Nū, "interesantāki secinājumi" jau nu gan ir gaumes lieta, nē? :)

Bet okej, uzrakstīšu Lūkam, lai nākamreiz izkritizē arī posthumānismu (tiesa gan, es kopš tiem laikiem, kad ar viņu komunicēju puslīdz regulāri, esmu pamatīgi diverģējis no viņa trajektorijas un man šķiet, ka viņš arī vairs neraksta neko daudz par šīm tēmām, tā vietā nodarbojas ar filantropijas analītiku vai kaut ko līdzīgi cēlu)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2024-07-08 12:07 (saite)
Nujā, protams gaumes lieta, vai efektivitātes lieta, vai whatever; ne jau visas problēmas ir naglas :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2024-07-08 10:02 (saite)
Nu jā ir tāda lieta. Lai šo situāciju izlabotu tad arī ir izpēte un konstruēšana, kas nozīmē ka mēs būvējam sevis vairāk kontrolētu vidi. Protams tur parādās tas ka to vidi kontrolē nevis katrs atsevišķi bet lielas mūsu grupas kopā, utr atkal ir 2 pieejas kuras var darīt paralēli - optimizēt grupas, tā ir labākas sabiedrības konstruēšana un optimizēt indivīdus, tas ir viss sākot no izglītības un beidzot ar intelekta pastiprinātājiem jeb augmentācijām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2024-07-08 09:28 (saite)
Tur kāreiz tad sanāk atkal 2 varianti

- nav aģenta, strādā fizika (ķīmija, bioloģija) parastā un viņas noteiktā kauzalitāte
- ir aģents ( saprātīga būtne), strādā viss iepriekšējais + tās saprātīgās būtnes plāns.

Protams, saprātīgu būtni pa lielam arī nosaka viņas pašas iekšējie procesi + inputs, bet sarežģītākos veidos kā rezultātā tur sanāk jauna veida struktūru rašanās, civilizācija un tml.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2024-07-08 09:36 (saite)
nu labi, "nezinu socioloģiju/psiholoģiju/antropoloģiju tik labi, tādēļ man šķiet, ka tas ir sarežģītāk nekā organiskā ķīmija" ir jauki, bet

pa lielam, atkal, ja mēs skatāmies uz civilizāciju, normālai lauku bibliotēkai ir vairāk ietekmes nekā normālam lauku alkoholiķim, atšķirība tikai tur, ka lauku bibliotēkai nepiemīt domāšanas paterns "es, bibliotēka, esmu megakruta un daru, ko gribu, un no manis viskautkas ir atkarīgs, bet es ne no kā neesmu atkarīga vai ja esmu atkarīga, tad izdarīšu tā, lai nebūtu atkarīga, tas ir tikai bibliotēkošanās jautājums"

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2024-07-08 09:45 (saite)
Tur jau tā lieta, ka bibliotēkai nepiemīt domāšanas paterni in general

Impakta apjoms ir būtiska ass, bet tā ir cita ass, ortogonāla vai vismaz zem leņķa aģencei

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2024-07-08 09:56 (saite)
pagko, tad kas tad vispār ir aģence, Tavuprāt?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2024-07-08 09:58 (saite)
Spēja izvirzīt un realizēt mērķus, t.i., pašvadīšanās

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2024-07-08 10:11 (saite)
tīri praktiski (manās pētniecības jomās) ir efektīvāk un jēdzīgāk domāt "lūk, te ir lietas, kas savstarpēji cita citu ietekmē sarežģītos veidos, ir interesanti skatīties, kā tas notiek", nevis "lūk, te ir cilvēks, ap kuru viss griežas, un ja cilvēku ietekmē kaut kas, kas nav cilvēks, to var/vajag atritināt līdz kādam citam cilvēkam, kas to ir sācis darīt un ir bijis trū aģents", un es pat darbojos humanitārajos lauciņos ar spēcīgu filozofijas ievirzienu

ja nu gadījienā eksaktajās zinātnēs antropocentrisms ir izdevīgāks, you do you

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2024-07-08 10:14 (saite)
> ja cilvēku ietekmē kaut kas, kas nav cilvēks, to var/vajag atritināt līdz kādam citam cilvēkam

Nav obligāti, cilvēkus visu laiku ietekmē arī milzīgi daudzumi inertas matērijas, tīrās eksaktās zinātnes ir par cenšanos to visu saprast, aplietās — par mēģinājumiem to pārskrūvēt atbilstoši mērķiem

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2024-07-08 10:14 (saite)
Antropocentrisms varētu būt praktiskāks plānošanā, tipa ``ko mēs ar visu šito daram lai mums dzīvotos labāk un mēs varētu kontrolēt vairāk visa šitā, rinse, repeat``. Kas protams automātiski ietver visa šitā nebojāšanu, jo ar sabojātu mazāk ko var iesākt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2024-07-08 10:29 (saite)
tas nav "antropocentrisms", tas ir savtīgums parastais. bet "es esmu savtīgs un gribu tā, lai man ir labi" ir cilvēka īpašība, nevis visas esamības ontoloģiskais pamats.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2024-07-08 10:34 (saite)
Savtīgums šķiet ir šaurāka padarīšana, savtīgums ir `` es gribu lai konkrētajam cilvēkam ``es`` ir labi``, gribēšana lai cilvēkiem vispār ir labi ir antropocentrisms.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2024-07-08 10:50 (saite)
jap, galvenais pietiekammi šauri definēt "cilvēku" :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2024-07-08 10:56 (saite)
Nu varam apstāties pie sugas homo sapiens sapiens, protams es domāju ka svarīgāk ir definēt nevis cilvēku bet saprātu, līdz ar to plāns ir `` tā lai saprātīgām būtnēm ir labi`` , kas praksē nozīmē to pašu humānismu jeb antropocentrismu kamēr citas saprātīgās būtnes nav konstatētsas, konstatēsim un/vai uztaisīsim, vajadzēs extendēt humānismu par kognitārismu, pagaidām strādā vnk humānisms.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2024-07-08 10:58 (saite)
> vajadzēs extendēt

Nevajadzēs, bet sure, gan jau būs tādas opcijas piekritēji

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2024-07-08 11:05 (saite)
emmm pie scenārijiem kur tie citi saprāti pastāv antropocentrisms būtu vnk empīrikas neņemšana vērā, pagaidām antropocentrisms strādā jo citu nav. Tāpēc ``kognocentrisms/ sapiocentrisms`` [ a kas es arī varu jaunus terminus izdomāt]`` sanāk korektāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2024-07-08 11:07 (saite)
Empīrikas neņemšana vērā būtu atklāt citu saprātu eksistenci un tad ignorēt šo atklājumu kā faktu. Lēmumi, ko ar šo faktu darīt (kā attiekties pret šiem citiem saprātiem), nav empīrikas neņemšana vērā, bet politika vai stratēģija.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2024-07-08 11:09 (saite)
Nu jā tieši tā, politika, diplomātija, plānošana utt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2024-07-08 11:11 (saite)
Jā, ir arī tādas opcijas. Ne obligāti manis preferētas, bet ir.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2024-07-08 10:12 (saite)
Nu man šķiet ka tas ir tā: aģence ir tam kas var pieņemt lēmumu ``ko es daru, priekš kam es to lietošu``, varētu būt traktējums ka aģence ir spektrs no releja kurš nostrādā [``pieņem lēmumu``] pie zināma inputa līdz cilvēkam vai lielākam intelektam kurš plāno daudzas lietas. Praksē mēs šite lietojam tresholdu kur ar true aģentiem saprotam tādus kuri pieņem kompleksus lēmumus => vispārīgos intelektus, protams stingri ņemot mēs nezinam vai mēs paši esam vispārīgie vai specifiskie intelekti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2024-07-08 09:51 (saite)
Bet vai šite nesanāk tas pats kas piemērā ar dzimuma noteikšanu- aģences efekta turpināšanās? Ko tas nozīmē? Nu to ka tā lauku bibliotēka ir viņas izveidotāju un uzturētāju aģences turpinājums.

Te varētu būt viltīgāks piemērs: Dabas ainava kura cilvēkus ietekmē vairāk un labāk nekā kaimiņš alkāns un kura nav kāda radītāja aģences turpinājums, tur tad sanāk ka kāds viņu ir atklājis, pateicis citiem kā tur aiziet un tādā veidā tas ir aģences turpinājums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2024-07-08 10:00 (saite)
wtf, gan dzimuma noteikšanā, gan ainavas gadījumā vispirms ir dzimums un ainava, un tikai pēc tam cilvēks, kas to konstatē, nē? t.i., aģenci vajadzētu piedēvēt dzimumorgāniem un ainavai, un cilvēkam, kas konstatē to eksistenci, piemīt tikai aģences turpināšanās efekts "man kādam jāpasaka"

jo ja nu Tu aizej lauciņā "dzimums/ainava sākas tikai tad, kad kāds cilvēks ir pateicis, ka tas eksistē", tad labrīt postmodernism vai kāda cita dīvaina un nepraktiska filozofija

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2024-07-08 10:00 (saite)
nēnulabi, arī posthumānismā ir virziens, kas praktiski to saka, tikai citādi

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2024-07-08 10:03 (saite)
Man sanāk ka aģence ir tai sistēmai kura visu citu var izpētīt, saprast un pielietot savos plānos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mindbound
2024-07-08 10:05 (saite)
> vispirms ir dzimums un ainava, un tikai pēc tam cilvēks, kas to konstatē, nē?

Protams, cilvēka pienesums tur ir mērķtiecīguma elements (ne piešķirts ainavai, bet attiecināts uz to), ne jau tas, ka cilvēka uzrašanās uzbūra to visu pārējo no nekā

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2024-07-08 10:13 (saite)
damn, ja tā daktere, kas pirmā nosauca manu dzimumu, to izdarīja nepietiekami mērķtiecīgi un varbūt vispār nepadomāja, ko dara, vēl vairāk, ja nu viņai toč bija vienalga, tad droši vien man jāķeras pie identitātes krīzes :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2024-07-08 10:15 (saite)
Jā, nu, es arī ceru, ka dakteri, pie kuriem es eju, lietas dara mērķtiecīgi, nevis pēc inerces :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2024-07-08 10:18 (saite)
Dzimums jau ir tikai viens identitātes aspekts, ne visiem svarīgākais, nu ja man būtu šaubas par savu dzimumu [tipa moš dzemdību namā nepareizi noteikts], tad tas mani nopietni sāktu interesēt pie kādas medicīniskas kondīcijas vai tml. Tad aizietu un nočekotu, daļu es pat varētu nočekot pats, pārējam ir labors.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mindbound
2024-07-07 18:00 (saite)
Tie ir materiāli, kas sastāda civilizāciju, civilizāciju un to sastādošos materiālus lietojam un virzām (kur arī aģence) mēs, cilvēki.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

(Nodzēsts puksts)

[info]mindbound
2024-07-08 09:08 (saite)
> izdomā terminu tam, kā nosaukt lietu virzīšanu tad, kad nav cilvēku

Tas saucas "entropija"

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2024-07-08 09:10 (saite)
Un tikko parādās cilvēks ar aģenci, entropija maģiski nokancelējas un vairs neeksistē? Hot damn

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2024-07-08 09:13 (saite)
Kad parādās cilvēks (well, kaut kādā mērā dzīvība kā tāda, bet salīdzinājumi tās tēmas iekšpusē jau ir kind of cita tēma), entropija tiek pārvirzīta no vietām, kur tā nāk cilvēkam par sliktu, uz vietām, kur tā šobrīd netraucē

TBH, pagaidām diezgan limitētos apjomos, bet nekas, aug cilvēks, aug varēšana

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2024-07-08 09:16 (saite)
nu, t.i., kombene no "cilvēkam šķiet, ka viņš maina entropiju!" un "wishful thinking, ka toč nokancelēsies", adorable, protams, bet drīzāk izklausās pēc kaut kā tāda, kas ir cilvēka prāta uzslāņojums objektīvajai realitātei

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2024-07-08 09:23 (saite)
Man tā neizskatās (t.i., es novēroju, ka cilvēki ne tikai var radīt sarežģītus out-of-equilibrium stāvokļus un sistēmas atbilstoši saviem mērķiem, bet, ja labi pacenšas, arī tos stabilizēt; pagaidām ne ļoti ilgi salīdzinājumā ar inertās matērijas ilgumiem, bet tas pamatā nozīmē, ka jāturpina mācīties), bet var jau būt

No otras puses, es gan arī īsti nezinu, kāpēc vispār no rīta līst laukā no gultas, ja tāds traktējums būtu pareizais, tad paliek tikai Rasta no True Detective secinājums, ka "the real answer is that it's obviously my programming, and I lack the constitution for suicide" :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2024-07-08 09:31 (saite)
nu well, ja cilvēkam ir specifisks klikšķis uz to, ka "ja es neesmu galvenākais visā pasaulē, tad neko, jāšaujas nost, tikai nejēdzu", piedēvēt sev Galvenā Aģenta īpašības ir normāls pašsaglabāšanās instinkts, viss fine
ir cilvēki, kas ar "nav jēgas līst no gultas ārā, jāšaujas nost" reaģē uz faktiem, ka Dieva nav vai ka iemīļotā persona viņu neiekāro, gadās

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2024-07-08 09:41 (saite)


Nē, nu, var jau būt, es personīgi atrodu, ka fizika atļauj arī mazāk nihilistisku visa šī traktējumu, bet man arī iepriekš ir gadījies, ka man nav taisnība

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2024-07-08 09:41 (saite)
Nu tā kā izskatās (ja neņem vērā tos minētos superdeterminisma variantus) ka mēs cēlonību mainīt varam, tad mēs to daram un attiecīgi rīkojamies tā it kā esam galvenākie visā pasaulē. Jo ilgāk mums sanāk jo galvenāki mēs arī reāli kļūstam, tas ir kā pašpiepildošs pareģojums. Man šķiet ka tas ir tīri OK plāns praktiskā aspektā. Plāns protams ietver vidi nesadirst, nu tāpat kā tu nedemolē pats savu istabu un aplej puķes. Bet tas nenozīmē ka mēbeles ir kaut kādā veidā tik pat svarīgas kā istabā dzīvojošie cilvēki.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2024-07-08 11:56 (saite)
nu neviens tak "nemaina cēlonību", tikai vairāk vai mazāk veiksmīgi izmanto savā labā un pēc tam dīlo (vai nedīlo) ar neparedzētajām sekām, un tur pat aģence Tavā definīcijā nav nepieciešama

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2024-07-08 20:14 (saite)
Maina cēlonību tādā ziņā ka rada citādi ļoti mazvarbūtīgus esamības stāvokļus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]honeybee
2024-07-07 13:26 (saite)
ņemsim par piemēru informāciju "es esmu sieviete", ērtības labad noreducējot to uz "oficiālais/legālais/birokrātiskais diskurss"
cilvēka aģence tajā pasākumā parādījās pretty much vienu konkrētu reizi (tad, kad es piedzimu un kaut kāda vecmāte/ārste konstatēja faktu), viss pārējais ir birokrātiskā mašinērija, kurā cilvēks ir tikai viens no rīkiem, un, jo advancētāka šī mašinērija, jo mazāk tajā cilvēka aģences vai pat basic *informētības* par faktu, t.i., lai arī visam birokrātiskajam aparātam Latvijā un ārvalstīs, kurās esmu pabijusi, ir "zināms", ka esmu sieviete, ārzemju gadījumā pie automātiskās pasu pārbaudes nav bijis burtiski neviena cilvēka, kas uz šo informāciju būtu paskatījies "es tam piešķiršu jēgu/šī informācija tagad būs reāla informācija manās smadzenēs" nozīmē - ja tā parādīsies, tad tikai apkopotā veidā, kā "x periodā valsts robežu šķērsoja y sieviešu".
So, piemēram, Norvēģijas gadījumā man ir šīs valsts birokrātiskais aparāts - kas ir gigantiska asamblāža - kas "zina" šo faktu, un neviena dzīva Norvēģijas cilvēka, kas "zinātu" šo faktu vai pat gribētu to zināt. So, Norvēģijas kontekstā šis fakts "eksistē", bet tas eksistē ar mikroskopisku un neidentificējamu cilvēka aģenci.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2024-07-07 13:33 (saite)
Es domāju ka tikko no tā fakta būtu atkarīgi kaut kādi tālāki lēmumi, medicīniski vai tml, tā šis fakts tiktu nočekots vēlreiz. Nu piemēram ātrie tiek izsaukti jo akūtas sāpes vēderā, tad tur uzreiz atkarībā no dzimuma uzreiz ir dažāds komplekts diferenciāldiagnožu, apendicīts, peritonīts, nieru kolika visiem un olnīcu iekaisums/ cista sievietēm.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2024-07-07 13:43 (saite)
Bet *šobrīd, empīriski* fakts "es esmu sieviete" Norvēģijas birokrātijas kontekstā eksistē, bet tas eksistē tikai un vienīgi formās, kurās nav cilvēka aģences/smadzeņu darbības vispār. Un kāpēc tā? Jo viss notika normāli un tā, kā vajag (kā tas notiek 99+ % gadījumu).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2024-07-07 13:50 (saite)
Faktiski tas ir kā ar visiem atklājumiem, tā ir atklājēja aģence, kura pēc tam turpinās tajā faktā. Kāds ķīmiķis atklāja ka noteikta viela reaģē šādi, tālāk tas ir pierakstīts un atrodams papīros, mācību grāmatās, tiek pārrakstīts, reizēm automātiski utt. Atklājēja aģences turpinājums. Ar cilvēka dzimumu tāpat. Dzemdību klīnikā to empīriski noskaidro un tālāk šie dati fiksētā veidā eksistē, ja vajag viņus paceļ.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2024-07-07 13:35 (saite)
Nu tb tas ir tas keiss `` no datiem atkarājas plāns``

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]begemots
2024-07-07 13:10 (saite)
word!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mindbound
2024-07-07 17:54 (saite)
Es laikam gan neteiktu, ka posthumānismam (vai jebkam citam no šī kontinentālo "post-ismu" komplekta) ir viegli pamanāms sakars ar empīriku, bet kas zina, varbūt kļūdos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2024-07-07 18:02 (saite)
pabrauc augstāk un paskaties, ko es saku ctulhu, man šķiet, ka posthumānisms bāzes līmenī kā reiz ir daudz "empīriskāks" par humānismu, jo nepieņem, ka cilvēki ir esenciāli atšķirīgi no citiem objektiem (t.i., skatās uz reālajiem notikumiem/pārmaiņām, nevis uz kaut tik efemeru kā "brīvā griba" vai "spēja (patstāvīgi) domāt, par ko nevar zināt, vai tā piemīt un tiek izmantota, un ko tas vispār reāli nozīmē"

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2024-07-07 18:05 (saite)
Nu, es šim krasi nepiekrītu, bet okej, lai jau būtu (no otras puses, es neesmu arī humānists, vismaz vārda klasiskajā Enlightenment era izpratnē)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2024-07-08 00:00 (saite)
/jo nepieņem, ka cilvēki ir esenciāli atšķirīgi no citiem objektiem/

ļoti sarežģīta sistēmas ar specifisku uzbūvi, zināmu analogu nav (empīrika), tādā ziņā sanāk atšķirīgi. Var pat gadīties ka vissarežģītākās zināmās sistēmas, ja neskaita tādas sistēmas kuras sastāv no cilvēkiem kā elementiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2024-07-06 22:23 (saite)
Tīri praktiski šķiet ka mēs par kaut kādu alternatīvu antropocentrismam varam runāt, nuuuu man sanāk 3 gadījumos:

1) satiekam citplanētiešus
2) uztaisam mašīnintelektu ( nu vai jebkādu citu mākslīgu intelektu, upliftus, biorobotus utt)
3) Noskaidrojam ka uz zemes ir vēl saprātīgas būtnes (izrādās ka delfīniem ir valoda, atrodam jetijus, atklājam spieta saprātu kukaiņiem un tml)

pašreiz šķiet nav pozitīvas evidences par punktiem 1-3

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2024-07-06 22:28 (saite)
Arī tad tā ir izvēles/politikas/stratēģijas lieta

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2024-07-06 22:31 (saite)
Nē nu tad būtu empīriski dati `` ir citas saprātīgas būtnes besz homo sapiens``, ko ar šiem datiem iesākt tad būtu tālākas plānošanas jautājums. Un tad plānošanā visticamāk piedalītos visi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2024-07-06 22:32 (saite)
Nu, mana nostāja šajā sakarā jau ir zināma, nekā jauna man tur īsti nav, ko piebilst

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2024-07-06 22:24 (saite)
Tas ko es gribēju teikt - pašreiz, kamēr neizpildās punkti 1,2,3 - antroponcentrisms balstās vnk empīrikā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]iokaste
2024-07-06 15:30 (saite)
Postmodernisms uzmanības pievērš fenomenu sekām, materiālisms - cēloņiem. Materiālisms saka, ka mākoņi rodas no kondensāta, postmodernisms pēta iespaidu, kādu mākoņi atstāj uz psihi. Un atvaira pesimismu, lai ierindas cilvēkam nav nolemtības sajūta.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2024-07-06 15:37 (saite)
1. Cik es zinu tas kādu iespaidu kas atstāj uz smadzenēm tiek pētīts kognitīvajās zinātnēs, kuras vispār nodarbojas ar noskaidrošanu kā strādā smadzenes. Darīja/ dara to neatkarīgi. Atkal - ko tur palīdz/ atvieglo/ uzlabo šis specifiskis filozofijas virziens?
2. Kas palīdz pret nolemtības sajūtu, arī ir labi zināms - aktīva interese, radoša darbība.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?