posthumānisms parasti sāk ar flat ontology, tīri lai notīrītu spēles laukumu, bet tas nenozīmē, ka nekad nenotiek nekāda sastādīšana pa plauktiņiem

funny thing is tho, ka tad, kad paņem visus objektus (arī saliktās human&non-human asamblāžas) un saliek pa plauktiņiem, tad cilvēks kā objekts iet kaut kur pa vidam un lielās-ilglaicīgās-jaudīgās-asamblāžas iet stipri augstāk par konkrētu cilvēku, kas var tikai nomēkšķēt "bet ēēēe mēēēs, tas ir, kaut kādi citi cilvēki kaut kad sen, taču paši šito iesākām, kā tas nākas, ka tagad tas murskulis ar miljons lietām de facto vada manu dzīvi", un pat to ne vienmēr