ņemsim par piemēru informāciju "es esmu sieviete", ērtības labad noreducējot to uz "oficiālais/legālais/birokrātiskais diskurss"
cilvēka aģence tajā pasākumā parādījās pretty much vienu konkrētu reizi (tad, kad es piedzimu un kaut kāda vecmāte/ārste konstatēja faktu), viss pārējais ir birokrātiskā mašinērija, kurā cilvēks ir tikai viens no rīkiem, un, jo advancētāka šī mašinērija, jo mazāk tajā cilvēka aģences vai pat basic *informētības* par faktu, t.i., lai arī visam birokrātiskajam aparātam Latvijā un ārvalstīs, kurās esmu pabijusi, ir "zināms", ka esmu sieviete, ārzemju gadījumā pie automātiskās pasu pārbaudes nav bijis burtiski neviena cilvēka, kas uz šo informāciju būtu paskatījies "es tam piešķiršu jēgu/šī informācija tagad būs reāla informācija manās smadzenēs" nozīmē - ja tā parādīsies, tad tikai apkopotā veidā, kā "x periodā valsts robežu šķērsoja y sieviešu".
So, piemēram, Norvēģijas gadījumā man ir šīs valsts birokrātiskais aparāts - kas ir gigantiska asamblāža - kas "zina" šo faktu, un neviena dzīva Norvēģijas cilvēka, kas "zinātu" šo faktu vai pat gribētu to zināt. So, Norvēģijas kontekstā šis fakts "eksistē", bet tas eksistē ar mikroskopisku un neidentificējamu cilvēka aģenci.