kā jau tas mēdz būt ar daudzu aģentu asamblāžām
ja mums ir kompis, kurā ir viens tranzistors, kas iedomājas, ka ir galvenākais tranzistors un vada visu kompi un bez viņa kompis nenotiktu, tas ir jauki un tā, bet reāli jau strādā kompis kā kopums un viens tranzistors pats par sevi mācētu tikai savu vienīgo lietu
ja mums ir asamblāža ar daudziem aģentiem, tad tas, ka viens no viņiem iedomājas, ka ir pats galvenākais un vada visu asamblāžu, un bez viņa asamblāža nenotiktu vispār, tad tas arī ir jauki, bet viens aģents pats par sevi mācētu tikai savu mazo lietiņu

un (mūsdienu) cilvēks ir interesants ar to, ka viņa eksistence ir atkarīga no neparasti daudzām lietām; psiholoģiski dažiem ir tīkamāk domāt "es tās visas lietas vadu!!!", nevis "ja man nebūtu visādu lietu, es būtu praktiski bezpalīdzīgs kunkulītis, kas diez vai spētu sevi uzturēt pie dzīvības, principā pat kailgliemezis ir eksistētspējīgāks par mani"