...un te nu mēs nonākam pie empīrikas :)

ar ko es pat negribu teikt, ka posthumānisms ir THE lieta, kas ir vienīgais pareizais un jēdzīgais veids, kā skatīties uz pasauli, drīzāk norādu, ka tas piedāvā domāšanas/filozofijas rīkus, kuri ļauj paskatīties uz pasauli "kāda tā ir" un izdarīt interesantākus secinājumus nekā tīri humānistiskās "cilvēks pēc definīcijas ir visa centrs un noteicējs" domāšanas sistēmas/filozofijas, hence ir jēga uz to skatīties, kad skatās uz filozofijas virziena izvēli. nu, vismaz paskatīties pietiekami, lai jēgpilni nokritizētu, nevis sabāztu vienā maisā ar citiem, efemerākiem filozofijas virzieniem