well yeah, es piekrītu par to empīrikā balstītu ontoloģiju, un tieši tāpēc mani mulsina viņa ignorance par posthumānismu, t.i., uzbrauciens vieglajiem mērķiem, nevis sarežģītajiem

bet neirozinātne ir "epistemoloģija", kas iziet no ontoloģiskā pieņēmuma, ka "prāts ir tas, kas notiek smadzenēs, un to var skaidrot ar neiroloģijas rīkiem", & philosphy of mind ir nepieciešama, lai (pieņemot, ka tā ir) noķertu visus to gaisīgo lingvistiski-politisko figņu un piesiet pie tā, kā smadzenes strādā (vai ķermenis strādā, piemēram) (vai droši vien jāņem vairāk nekā philosophy of mind, jo mēs nevaram noreducēt, piemēram, "diskursa" lietas uz tikai human agency, ja diskurss eksistē arī nesējos ārpus cilvēka)


IMO bez labas ontoloģiskās bāzes pastāv tendence skatīties tikai uz lietām, kurās mēs esam droši un kuras mēs jūtamies, ka varam izpētīt ar esošo zinātni, bet tās, kuras tam tik labi nepakļaujas, noignorēt un atstāt pa maliņām, un vēl paņirgāties par visiem, kas to pēta ārpus mūsu-šaurā-lociņa, kurš in the first place nepēta to problēmu tāpēc, ka nav rīku
t.i., epistemoloģija bez apzinātas ontoloģijas ir "when you have hammer everything looks like a nail, & if it doesn't behave like a nail after repeated beating then it is not a real thing" problēma