barbala ([info]barbala) rakstīja,
@ 2016-02-27 21:26:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
piemineklis karpai. carpe karpa!
Ilgi stāvēju pie akvārija un domāju par izvēli, vēlmēm, noskaņu, atsaucu atmiņā garšas un smaržas un saņēmusi drosmi, teicu, jā, lūdzu, man vienu karpu.
Pārdevēja nozvejoja tieši iecerētā lieluma zivi, es, novēršoties no turpmākā, aizslīdēju līdz sieriem. Kazdandzietis, mon amour.
Aizkulisēs samērā diskrēti (ja neskaitām sitienu troksni), viņa zivi nogalināja un maķenīt apasiņojošu iesaiņoja divos maisos.
Kāda maza meitene kombinzonā un viņas māmuļa priecājās par "smaidošajām forelēm vakariņās", kurubērniņņemsim, bet es nopriecājos - pārdevējai sanācis labs trāpījums, nav tās izdaudzinātās raustīšanās, laikam iesista roka un meistara grābiens būs bijis ,
paķēru vēl kādu vīnu neaskārstām vajadzībām un caur piektdienas prapķiem pārbraucu mājās pārslēgties.

Uzasināju nazi, uzvilku gumijas cimdus, bruņojos ar muļķudrošu recepti un I., kurai sanāk izcilas ceptas karpas, padomiem, sāku to atzvīņot. Viņa gan klusi klausulē teica, ka to sadaīšanu, to paveic mans brāl's, bet tobrīd es nodomāju - ai, esmu brāļamāsa, es gan jau varēšu, vaitadnu.

Ķēros pie atzvīņošanas.
Karpa mazliet noraustījās.
Turēju ar vienu roku, ar otru kārsu zvīņas, tās lidoja visapkārt, kauč biju šim nolūkam karpai izveidojusi tādu kā telti no rimi maisa, bet piemēram tikko atradu vienu zvīņu hiacintē.
Karpa mazliet noraustījās.
Uzasināju nazi vēlreiz, atradu zivju dēli, uzliku aifonu ar recepti un džeza dīvām.
Karpa mazliet norausījās.

Recepte saka "veiciet iegriezienu gar žaunām" un kad nazis tuvojās zivij, Nina Simone dziedāja Sinnerman, karpa vēl mazliet spējāk norausījās. Izbīlī spiedzu.

Griezu gar žaunu, ko gan citu, biju jau izrunāusies, ka vakars būs ar karpu, bet karpa vēl tirinājās, līdz tumšsarkana asiņu tērce izlija uz baltā plastmasas dēlīša, pār to – uz buka virsmas,
šķita, ka karpa gārdz, es spiedzu, bet apjautu, ka nupat ir par tālu, vairs nekāda atkāpšanās ceļa, dzīvību karpai es nevarēšu atgriezt.

Pārgriezu arī gar otru vaigu, karpa spēji tricinājās, iešāvu krietnu šļunku no blakusstāvošās, paldiesdievam, tekilas pudeles (ergonomikas un lietojamības ābece virtuvēm).
Gandrīz viss horizontālais darba laukums asinīs un gļotās, tās pār (karpas) asti pilēja uz grīdas un šis bija tikai receptes solis nr.2.

Biju izmusumā, vēlējos zvanīt visiem uzreiz- brālim, viņam, zaigai, tēvam, visiem, lai steidz palīgā; skaitīju pie sevis domās visu to, ko man likās, man tagad jāskaita – mantras, senču bedību dziesmas (jūs ēdīsit/jūs dzersita(2x)/es gulēšu smilktienāja, smilktienā), karojošā luterāņa lūgšanas un Tēvreizi gandrīz vienlaikus, jo par visām reizēm dzīves ločos jutos paties ellīgi nešķīsti grēcīga un šis berlīnes kinofestivāls nav salīdzināms ar pārējiem baušļu šķērsojumiem, ja/kad tādi ir bijuši –
zivs izlaida garu manās rokās, zem mana naža,
romantiskās gardēžu vakariņas sveču gaismā ir nežēlīgas,
epikūrisms, kurš tobrīd konvulsē zem kreisās delnas.

Bet nu neko, tāds ir tas darvins, tādi ir tie dabas likumi. Kāds Aļaskas lācis, kurš varbūt mani reiz ēdīs desertā, gan nekādus pātarus neskaitīs un daiņas, košļādams manu matu rotu nedziedās, aizmirsti tās visas ētikas šmētikas, zaķīt, kam nazis, tam vakariņas, visiem citiem – lai sargā pašu galvas un kājas, divas vai četras.

Saņēmos un cirpu, solī trīs, kā receptē teikts, gar muguras spuru- zivs muskuļi locījās joprojām, es norobežojos no sava fiziskā ķermeņa un uzdevos par citu, par miesnieci nejūtīgu un turpināju. Vēl mazliet ņemšanās ap muguras asakas izgriešanu, pēc tās izraut iekšas šķita tīrais nieks un lietišķa padarīšana, phe, padomā, peldpūslis, sirds tev nav, karpa. Pirmajā janvārī ar mīlīšiem izgaršojot paģiras un atjaunojot reibumu mēs Pulp Fiction skatījāmies, jā, jā epizode ar piešauto auto, tā izskatījās mana virtuve, balts skārnis ar asiņainām sienām.

Pēc divi stundām ar īpašo cepšanas metodi, kas ietver ne vien zivs cepšanu, bet ģenerāltīrīšanu mājoklī un sanum-per-aqua dvēselei un dažu mantru noklausīšanos, biju atmaigusi, savienojusies ar vakara raksturu, uzķīlējusies un pat gandrīz aizmirsusi karpas šķietamo noelšanos un noraustīšanos zem manas kreisās plaukstas. Gandrīz.


Ēdiens bija pieklājīgs. Vīns labs. Atlikusī tekila - gluži vietā. Vakars - brīnišķīgs. Kreisā plauksta zem kuras, ja, cestlavī.

Es ceru, ka iestādot vienu eglīti vienas pašrocīgi nogalētas karpas vietā mani karmas punkti būs uz nullēm un tagad arī sapratu, kāpēc kādā sieviešu žurnālā bij rakstīts, ka karpu piestāv gatavot vīriešiem. Jā, kungi. Jā.

p.s. ja vajag- atvainojos visiem vegāniem, veģetāriešiem, kristiešiem, gavēņiem un citiem. Tā viš i. Bet zivtiņa bija garšīga ļoti.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]planeeta
2016-02-27 22:39 (saite)
Es ceru, ka šo tekstu raksti Tu, nevis tā karpa

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]barbala
2016-02-27 22:42 (saite)
varu apstiprināt, jo lēšu, ka reinkanācija jau nav kaut kāda dēles piesūkšanās. kaut gan, you are what you eat fāņi varētu arī oponēt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]nova
2016-02-27 22:46 (saite)
Paldies. Atgādināji,kā es jaunībā cīnījos ar dzīviem līņiem. Izskatās,ka karpa man nebūtu pa spēkam, kur nu!

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]barbala
2016-02-27 22:49 (saite)
Šī nu ir tā vieta, kur nevajag iet solo ceļu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]vistu_zaglis
2016-02-27 22:47 (saite)
Sak', īstenai kaucmindietei labais tikumiņš neļauj prasīt, lai pārdevējs atķido un sadala?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]barbala
2016-02-27 22:49 (saite)
Krietnā RIMI šito nedara, es jau mēģināju visādi. Tirgū- varbūt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]vistu_zaglis
2016-02-27 22:52 (saite)
Ah tu re, kādi bezdievji.

Ā, pa, bet tu tak biji ar ško, ja? Tad tak vienmēr ir iespēja to lopu sabraukt!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]barbala
2016-02-27 22:56 (saite)
es domāju, ka karpas muskuļu atmiņa raustītos arī tad, ja Jurijs Gagarins būtu kādu pārīti paķēris kosmosā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]anonymous
2016-02-28 03:10 (saite)
Viens pavārs teica, ka ledusskapī pastāvējusi fileja arī mēdzot vēl tomēr kustēt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]krii
2016-02-27 23:12 (saite)
Varone.
Es drīzāk būtu apraudājusies, izdzērusi tekilu, iesviedusi zombiju ledusskapī - lai lēkā - un gājusi gulēt.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]barbala
2016-02-27 23:16 (saite)
hahaa,
šis man atgādina, kā es reiz slaktēju peli. oi, izrādās, man ir tīri šmucīga sirdsapziņa, mazākajiem daru pāri tā tikai.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krii
2016-02-27 23:22 (saite)
Es reiz mazdūšīgi izsviedu pa logu kādu aizkostu pelei līdzīgu grauzēju, kuru man bija izdevies atņemt Emīlijai. Sirdsapziņa čukstēja, ka humānāk droši vien būtu peļveidīgo eitanazēt ar gaļas āmurīti, bet es neklausījos. Man vajadzēja, lai nāve nepaliek zem mana jumta, un es kā Pilāts varu nomazgāt rokas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]barbala
2016-02-27 23:29 (saite)
man bija sastāsīts, ka slazds- līmes mājiņa ir humānāka padarīšana par tiem, parastajiem. kādrīt, kad trūcīgajos studenta gados manā vienīgajā baltmaizes kukuļa galiņā, to izgrauzis ērti izgāzies zvilnēja ar dzīvi apmierināts peļu tēviņš, demonstrējot savas primārās dzimumpazīmes, mans mērs bija pilns un par 0.25LVL iegādājos pašlīmējošu trijsstūra konstrukciju. ilgi nebija jāgaida, paties, upuris ielipa samērā drīz- ar pakaļkājām, nezkāpēc. to izmisīgo grabināšanos un skraidīšanu pa virtuvi gan nevar salīdiznāt ar karpas konvulsijām, taču kad peles izdzīvošanas instinkti lika tai iestrēgt pielikamā durvīs, es izgāju no virtuves, labi skaļi uzliku endrjū loidu vēberu un nākamajā rītā peles pīslis ar spiegšanu tika iekonteinerots norbā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]_re_
2016-02-27 23:39 (saite)
smieklīgi, ka manai mātei, dzimušai un uzaugušai laukos, kārtīgā pusmuižā, govis izslaukt pēc vajadzības un pieprasījuma, ir neiespējami no slazda
izņemt nabaga beigtu peli. pat kolēģi ir izsaukusi uz notikuma vietu risināt situāciju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]antuanete
2016-02-27 23:25 (saite)
Diezgan atgādina pēdējo reizi, kad gatavoju karpu, mīnus tekila (tas bija pasen, uz tādām akcijām ir grūti saņemties). Man vēl gatavošana iekļauj kaķu izsūtīšanu uz lodžijas, citādi pa vidu pusdzīvas karpas durstīšanai būtu jāatkaujas no diviem plēsējiem.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]barbala
2016-02-27 23:29 (saite)
nākamais līmenis - nēģi. nēēēē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antuanete
2016-02-28 10:12 (saite)
Laimīgā kārtā nēģi mani neuzrunā (godīgi sakot, es pat neesmu nēģus pagaršojusi, jo ideja par lopa ēšanu kopā ar viņa iekšām vienmēr attur).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]_re_
2016-02-27 23:35 (saite)
nu no otras puses – mums nebūs ēst to, ko mēs nevaram nokaut, jeb mums būs ēst to, ko mēs varam. ir tikai godīgi 'čakarēt' savu karmu par godu ēstgribai, nevis izlikties baltiem un pūkainiem pie bioliellopstenda.
/esmu plūkusi tikko kautu vistu, tas arī viss no maniem varoņdarbiem.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]barbala
2016-02-27 23:38 (saite)
taisnitā, taisnitā. un teiksim, izfilēt parastu lasi vai sagriezt jaunlopa mēli- tur nekādas domas nepārņem. karpu specifika.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]_re_
2016-02-27 23:41 (saite)
tā robeža – te miris, te vēl dzīvs. nekas, tiksim līdz trusīšu audzēšanai un Kaušanai, mhm.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]begemots
2016-02-28 10:42 (saite)
Beidz, beidz, te jau Zinātnieki pamazītēm sāk skatīties uz industriāliem veidiem, kā klonēt lielu un citu lopu gaļas šūnas.

Pēc gadiem piecpadsmit varēsi veikalā nopirkt 3 metrus īstas liellopa filejas vienā gabalā, par kuru būs zināms, ka tai neviens dzīvs lops ne tuvu nav stāvējis.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]barbala
2016-02-28 10:59 (saite)
šī perspektīva šķiet vēl biedējošāka, kā saņemties un iesist roku un precīzu iegriezienu nākamajai karpiņai varbūt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]_re_
2016-02-28 11:55 (saite)
vai ne :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]begemots
2016-02-29 00:43 (saite)
par ko tā?

man jau liekas gluži labi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]krii
2016-02-27 23:42 (saite)
Mhm, un mums nebūs gulēt gultā, ja nemākam nocirst koku, sazāģēt, saēvelēt to un pēcāk sanaglot mēbeli pēc savas vajadzības.
Nene, esmu par darbu dalīšanu. Lai ar stipriem nerviem un muskuļiem apveltīti cilvēki kauj lopus, putnus, zivis, bet dalās tajos ar vārgajiem un nervozajiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]_re_
2016-02-27 23:58 (saite)
kaut kā jau mācētu. :)
skaidrs, ka mums katram nav jādara visi katri izdzīvošanas darbi, bet sevi un savu sirdsapziņu šaustīt par konkrēta procesa izpildi nav korekti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]kaukau
2016-02-28 00:02 (saite)
kad manējā vienreiz mājās atdzīvojās, es panikā viņu vienā sitienā atgalvoju ar virtuves dēlīti.... ātrāk, toties Tev piedzīvojums interesantāks :D

(Atbildēt uz šo)


[info]up
2016-02-28 00:17 (saite)
nokaut karpu bija nopietns mailstouns manā brīvās sievietes dzīvē. es gan nemaz arī nekad nelūdzu, lai man viņu galē nost jau tirgā, man patīk maksimāli svaiga manta. jāpiezīmē, ka karmas uzlabošanai, vienu vēl pavisam dzīvu, treju kg karpu pa šiem ziemassvētkiem ielaidām dīķī/daugavā, jo man kaut kas viņā nepatika.

(Atbildēt uz šo)


[info]ernuerna
2016-02-28 04:30 (saite)
mēs no laukiem, nesaprotam, par ko jūs runājat

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]barbala
2016-02-28 10:50 (saite)
mēs ar, bet par provi,
atkauliņ vai vienādiņ tikpat ļoti nesaprotam (?) -
kāpēc veselīgajiem lauku bērniem tās vēnas un tie nervi uz māgslas altāra tik ļoti jāizstaipa un jādedzina sevi pa galējiem īpašības vārdu poliem jemoties.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ernuerna
2016-02-29 09:03 (saite)
nu šis bija jau ar tanku pret zvirbuļiem

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]barbala
2016-02-29 09:09 (saite)
tā gan nebija domāc, piemetināšu. skauju, tank. pirmdienāaa!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ernuerna
2016-02-29 09:11 (saite)
knosos nepacietībā jau no paša rīta :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]barbala
2016-02-29 09:12 (saite)
moi aussi. ziņojiet man klausulēs drošpaliek nedrošs, tagad izslēdzos no sāņvilinātājiem medijiem. bučiņas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]starro
2016-02-28 08:03 (saite)
Meža sivēns pret bamperi - tas tomēr ir nelaimes gadījums, pat ja tālākais ceļš - kotletēs

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]barbala
2016-02-28 13:06 (saite)
tā tomēr ir sadursme, pat izvēloties mazāko no septiņiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]daria
2016-02-28 08:49 (saite)
Jāāaa, šitādus karpu cīniņus es arī atceros.

Šitā mani brālis vienreiz atrada mājās (kad kopā īrējām) ar divām karpām izlietnē, pie vīna glāzes un cigaretes, un karpām aizsegtas acis. Nevarēju to skatīšanos izturēt. Kopš tā laika veselas, šķiet, neesmu nemaz gatavojusi.

(Atbildēt uz šo)


[info]kihelkonna
2016-02-28 12:31 (saite)
es to savulaik risināju tā
http://klab.lv/users/kihelkonna/392660.html
atnāca oblica un nogrieza

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?