man bija sastāsīts, ka slazds- līmes mājiņa ir humānāka padarīšana par tiem, parastajiem. kādrīt, kad trūcīgajos studenta gados manā vienīgajā baltmaizes kukuļa galiņā, to izgrauzis ērti izgāzies zvilnēja ar dzīvi apmierināts peļu tēviņš, demonstrējot savas primārās dzimumpazīmes, mans mērs bija pilns un par 0.25LVL iegādājos pašlīmējošu trijsstūra konstrukciju. ilgi nebija jāgaida, paties, upuris ielipa samērā drīz- ar pakaļkājām, nezkāpēc. to izmisīgo grabināšanos un skraidīšanu pa virtuvi gan nevar salīdiznāt ar karpas konvulsijām, taču kad peles izdzīvošanas instinkti lika tai iestrēgt pielikamā durvīs, es izgāju no virtuves, labi skaļi uzliku endrjū loidu vēberu un nākamajā rītā peles pīslis ar spiegšanu tika iekonteinerots norbā.