extranjero ([info]extranjero) rakstīja,
@ 2024-05-21 07:18:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Es esmu par dabu un cilvēku harmonisku sadzīvošanu ar dabu, attīstot tehnoloģijas un aizsargājot zaļo zonu.

Bet ir tie, kas politiski sevi dēvē par zaļajiem, bet nav zinātniskas izpratnes par notiekošajiem procesiem, tāpēc cenšas aizliegt AES. Šis zināšanu trūkums viņus padara neapmierinātus, tāpēc viņi cenšas to veldzēt ar dažādiem sociāliem protestiem, kā demonstrācijas pret Izraēlu un līdzjūtību nosūtīšanu par asiņainā slepkavas Irānas prezidenta nāvi.

Kā mēs reāli varam dzīvot harmonijā ar dabu? Vispirms jau iegūstot reālo perspektīvu par cilvēkiem un dabu.

Vislielāko ietekmi uz dabu atstāj paša cilvēka esamība. Cilvēks piedzimstot, ēdot, ārstējoties, izglītojoties, strādājot, ceļot mājas utt. rada CO2 izmešus un visa citāda veida atkritumus un ietekmi uz dabu. Saprotams, ka jebkura politika nevar būt vērsta pret cilvēka esamību, jo cilvēks ir vienīgā ar saprātu apveltītā būtne mums zināmajā eksistencē. Līdz ar to jebkuras runas par ietekmes novēršanu uz dabu ir nereālas, neproduktīvas un absurdas pašā būtībā.

Lai cik mēs neoptimizētu enerģijas ražošanu un resursu izmantošanu, vienmēr būt ievērojama ietekme no tā vien, ka esam šeit piedzimuši un dzīvojam un kaut ko patērējam, un vienkārši cenšamies būt laimīgi.

Protams, ir lietas, kuras mēs varam optimizēt. Šī optimizācija ir gan mūsu pašu labā, gan arī var nodrošināt harmoniju ar dabu. Piemēram, ideja, ka tualetes atkritumus nedrīkst vienkārši izvadīt upē vai ezerā ir radusies tikai relatīvi nesen – pirms divsimt gadiem. Tas palīdzēja nodrošināt tīra dzeramā ūdens ieguvi un ir uzlabojis sabiedrības veselību daudz lielākā mērā nekā vakcīnas.

Tas viss bija iespējams, pateicoties cilvēku iegūtajām zināšanām par mikrobioloģiju un tehnoloģijām, kuras pamatā ir mūsdienu santehnika.

Tieši tāpat ir ļoti daudzas citas tehnoloģijas, kas var uzlabot mūsu dzīvi un palīdzēt uzturēt lielāku zaļo zonu. Bet tas ir jādara gudri, ar pareizu risku izvērtējumu un ar izpratni, ka ietekme nekad nebūs nulle. Tomēr tehnoloģijas var noderēt arī, lai atbalstītu un uzturētu zaļo dabu.

Iespējams, ka daudzi politiskie zaļie ienīst cilvēci, un viņu mērķis nav dabas aizstāvība, bet cilvēces iznīcināšana.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ctulhu
2024-05-21 09:39 (saite)
Mums nevajag dzīvot harmonijā ar dabu, mums vajag pēc iespējas likt dabu mierā. Kā mēs to varam izdarīt? Mēs to varam izdarīt ja mūsu rīcībā ir pietiekami daudz enerģijas. Pietiekami daudz enerģijas nozīmē iespēju izgatavot mums nepieciešamās lietas mazāk saistīti ar biosfēru, mēs varam no tās pakāpeniski atdalīties, astājot biosfēru izpētei un atpūtai.

(Atbildēt uz šo)


[info]ctulhu
2024-05-21 09:41 (saite)
/Iespējams, ka daudzi politiskie zaļie ienīst cilvēci, un viņu mērķis nav dabas aizstāvība, bet cilvēces iznīcināšana. /

Jā.

(Atbildēt uz šo)


[info]iokaste
2024-05-21 10:15 (saite)
Daudzas zināšanas nāk jau ar piedzimšanu. Piemēram pat cūka nekakās, tur, kur ēd - tam nav vajadzīgs bakalaura grāds.

(Atbildēt uz šo)


[info]prtg
2024-05-21 15:36 (saite)
Cilvēks ir vienīgā ar saprātu apveltītā būtne mums zināmajā eksistencē ar piebildi - tikai uz sauszemes.
Būtu ļoti vēlamas runas par noteikta veida ietekmes uz cilvēku domāšanas veidu, vērtībām un no tā izrietošajām rīcībām novēršanu, tad dabas aizsardzība kļūtu dabiska.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-05-21 18:54 (saite)
Tu laikam strādā kādā birokrātiskā iestādē?

Secinu to pēc tava pēdējā teikuma, kas nav viegli uztverams.

..noteikta veida ietekmes uz (bla, bla garš uzskaitījums) novēršanu – latvieši tā dabiski nerunā.

Man pat nav skaidrs, ko šis teikums nozīmē. Diemžēl šāds stils bieži sastopams valsts iestādēs, kur domas skaidrība nav augstā līmenī.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]prtg
2024-05-21 19:01 (saite)
Šobrīd par maz laika, lai izteiktos īsāk un skaidrāk, priecāšos, ja vismaz kāds saprata.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-05-21 19:07 (saite)
Es cenšos šķetināt, un izklausās briesmīgi – kā cīņa pret nepareizi domājošiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]prtg
2024-05-21 19:37 (saite)
Viss labi, paldies, ka šķetini. Es par to, ka nevis cilvēka esamība atstāj (postošu) ietekmi uz dabu, bet nezinoša, pavirša vai neētiska attieksme, no kā izriet postošās rīcības. Ir labojams, ja tiek nostiprināta vai citviet pat jaunradīta un iesakņota tāda sociāla kultūra, kas balstās zināšanās un tādās vērtībās, kas paredz dabas un sugu daudzveidīguma saglabāšanu. Un kurä, ja eksperimentē, tad piesardzīgi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-05-21 20:53 (saite)
Kā tu vari teikt, ka cilvēks neatstāj postošu ietekmi uz dabu?

Cilvēkam vajag tonnām pārtikas, vajag apģērbu, mājas, kur dzīvot, skolas, slimnīcas, transporta līdzekļus, cietumus utt.

7 vai cik tur miljardiem cilvēku uz zemes vajag daudz resursu, lai tikai izdzīvotu. Ir nācies izcirst daudz mežu, lai ierīkotu lauksaimniecības platības. Un nevajag šeit minēt nabadzīgās valstis kā piemēru, jo neviens no mums negribētu dzīvot tādos apstākļos un mēs pieprasītu visu, lai dzīvotu labāk nekā šobrīd dzīvo šajās valstīs.

Apgalvojot, ka pati cilvēku esamība neatstāj postošu ietekmi uz dabu, tu ievieto sevi kādā no pieminētajām grupām – vai nu neziņa, vai apzināta vēlme pasliktināt cilvēku dzīves kvalitāti.

Mēs varam diskutēt tikai par to, kā optimizēt lietas, lai šis dabai nodarītais posts būtu pēc iespējas mazāks. Neko vairāk. Man ir aizdomas, ka viegli augļi jau ir noplūkti un mēs strīdamies par niecīgām detaļām. Vai iekšdedzes dzinēju auto nomaiņa uz auto dos lielāku ekoloģisko ieguvumu nekā tetraetilsvina piedevu aizliegšana benzīnam? Pat tas nav uzreiz acīmredzami.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]prtg
2024-05-21 21:52 (saite)
Tu apgalvo, ka saku to, ko es neesmu teicis. Esi, lūdzu, uzmanīgāks pirms sāc sašust un piekārt birkas.
Es apsaubu Tevis teikto, ka cilvēka esamība atstāj postošu ietekmi, sakot, ka tas ir sabiedrības kultūras, nevis cilvēka esamības jautājums.
Dabā visi viens otru apēd, bet arī aiz sevis savāc un vairums procesu tāpēc ir līdzsvarā. Cilvēks var būt gan rūpīgs un atbildīgs, gan paviršs un izsķērdīgs.
Augsti tehnoloģiska sabiedrība var būt saudzīga pret dabu, pateicoties šīm tehnoloģijām.
Cita augsti tehnoloģiska sabiedrība var būt īpaši nesaudzīga pret dabu, pateicoties šīm tehnoloģijām.
Tas ir ētikā balstītas kultūras, nevis cilvēka esamības vai neesamibas jautājums.
Tevis minētie piemēri to apstiprina. Papildināšu to ar faktu, ka 50% no visas radītās pārtikas tiek izmests miskastē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-05-21 22:23 (saite)
Es saku pretējo – cilvēku esamība (neatkarīgi no kultūras) ir tā, kas primāri nodara postošu kaitējumu dabai.

Nav tāds dabas līdzsvars. Daba uz šīs planētas ir mainījusies nepārtraukti. Dzīvnieki aiz sevis neko nesavāc. Un vispār nav vajadzīgs viņus pielīdzināt cilvēkiem.

50% izmestās pārtikas atgriežas dabā, tā nav problēma pati par sevi.

Saudzīgs vai nesaudzīgs, tas nemaina būtību – cilvēki un īpaši to skaits uz šīs planētas ir tas, kas ir nodarījis vislielāko kaitējumu dabai.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]prtg
2024-05-21 23:37 (saite)
Par izmesto pārtiku - ja to izmantotu visu, būtu nepieciešams par 50% mazāk lauksaimniecības zemes, tādējādi mazāk butu jāatņem dabai. Un tas būtu ievērojams apjoms.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-05-21 23:53 (saite)
50% ir tikai dažās valstīs. Jebkurā gadījumā būtu kaut kādi zaudējumi. Tas principiāli neko nemaina.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]prtg
2024-05-22 00:05 (saite)
Globāli tie ir 17%, un tas ir ievērojami daudz.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-05-22 00:20 (saite)
Tas nav būtiskas nozīmes.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]prtg
2024-05-22 00:28 (saite)
Ir dīvaini to dzirdēt, nemot vērā, ka pirms tam norādīji, ka lauksaimniecības platības sagandē dabu. Vai es ko būtu sajaucis?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-05-22 00:31 (saite)
Tava uzvedība ir ļoti kaitinoša.

Cilvēkiem vajag ēst, tātad vajag lauksaimniecību, tātad bija jāizcērt meži.

Kur šeit parādās neētiska rīcība? Tie 20% potenciālā ietaupījuma nav būtiski.

To katrs var saprast. Bet tu atkārto savu plati – tā ir cilvēku neētiskā rīcība, bet jebkāda pārliecinoša skaidrojuma.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-05-22 00:34 (saite)
Turklāt daudzi uzskata moderno industriālo lauksaimniecību par neētisku un pieprasa atgriezties pie tā sauktās bioloģiskās (organiskās utml.) lauksaimniecības. Tai ir mazāks ražīgums, būtu vajadzīgas lielākas platības > lielāks kaitējums dabai.

Vai varbūt cilvēkiem vairoties tik lielā skaitā ir neētiski? Atgriežamies pie otrā punkta?!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]prtg
2024-05-22 00:44 (saite)
Ja Tev kaitinoši ir tas, ka Tev 20% liekas nebūtiski, bet man būtiski, tad es nezinu, kā Tev palīdzēt. Rīts gudrāks par vakaru, no manas puses viss.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-05-22 00:50 (saite)
Tu esi tipisks troļļa piemērs. Es jau neko, tas esi tu, kuram 20% liekas nebūtiski, pilnībā ignorējot faktu, ka ievērojama meža izciršana notiek jebkurā gadījumā. Vai tie ir 80% vai 100% ir pilnīgi nebūtiski. Un mežus izcērt ne jau tikai lauksaimniecības zemēm, bet arī lai būvētu pilsētas, ceļus, dzīvojamos namus utt.

Tieši šī smalkā novirzīšanās no centrālās problēmas ir raksturīga dažādiem troļļiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]extranjero
2024-05-22 00:52 (saite)
Bet visdrīzāk ir tā, ka tu to labi zini, un esi eksperts šādā smalkā cīņā ar oponentiem, izvairoties no tiešā jautājuma. Vienkārši nav jēgas tērēt laiku ar troļļiem, jo viņus nevada zināšanu interese, bet ideoloģija.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]prtg
2024-05-22 01:11 (saite)
Uzskatu, ka Tu pārspīlē, bet lai nu būtu.
Arī es esmu par dabu un cilvēku harmonisku sadzīvošanu ar dabu, attīstot tehnoloģijas un aizsargājot zaļo zonu. Vismaz šajā ziņā mes esam vienisprātis.
Mans arguments attiecībā uz ētisku izvēļu nozīmigumi kā primāro nosacījumu dabas saglabašanā ir gan nepieciesamiba realizēt šādu racionālu un saudzējošu pieeju, gan izejot no sekojošā negatīvā piemēra. Amazones lietusmežus neizcērt tāpēc, ka par to atbildigie nezinātu par sekām, ko tas izraisa globālajā ekosistēmā. Nedz arī tāpēc, lai spētu pabarotu pasauli ar palmu eļļu. Tā ir vienīgi peļnas kāre, apvienojumā ar šaurā personu lokā koncentrētu varu, kas pieļauj to darīt. Tas pats attiecas uz citām tehnoloģiskām liela mēroga noplicināšanas aktivitātēm. Ceru, ka ar šo būs pietiekami.
Atvainojos, ja Tevi nokaitināju, tāds nebija mans mērķis.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-05-22 01:19 (saite)
Amazones mūžameži neko daudz neizraisa globālajā ekosistēmā. CO2 bilance no tiem ir tuvu nullei.

Tos izcērt tieši to pašu iemeslu dēļ, kāpēc izcirta Latvijas mežus. Lai cilvēkiem būtu kur dzīvot un kur iegūt pārtiku utt.

Tu runā par “peļņas kāri” kā vienīgo motivāciju. Un tas parāda, ka tu esi ideologs nevis kāds kurš tiešām domā par reāliem risinājumiem, kā cilvēki spētu sadzīvot ar dabu.

Piedod, bet man nešķiet, ka tu godīgi centies izprast lietas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]prtg
2024-05-22 01:39 (saite)
Nav runa tikai par CO2 absorbēšanu, bet par nepieciesamā mitruma balansu un ekosistēmas sagraušanu Amazones baseinā. Tur neviens nedzīvos, jo tur tiek stādītas palmu eļļas plantācijas. Vai tiešām uzskati, ka tas, kas tur notiek ir labi un pareizi un ka peļņas kāre šajā piemērā nav vienīgā motivācija?
Ir dokumentāla filma, ko ir verts noskatīties, kurā uzskatāmi parādās gan asimetriskas varas un alkatības izraisitas neētiskas izvēles, gan tas, cik cilvēcigi var uzvesties primāti, gan cik pašaizliedzigi var rīkoties nopostīšanai nolemtā dabas rezervāta sargi, kas to dara, jo pilda sava darba pienākumu, un, škiet arī tādēļ, ka viņiem tas patiešām rūp.
Zini, es ne reizi šajā reizē neesmu Tev pārmetis nekompetenci, nespēju argumentēt, ideologisku ievirzi, argumentētas spriestpējas trūkumu vai to, ka uzvedies kā trollis. Nekonsekvenci tikai vienreiz, bet Tev 20% potenciāli saglabātu dabas rezervju nelikās pietiekami daudz, lai par to raizētos. Kāpēc Tev ir tik svarīgi ieprieķsminētās īpašības un motivus piedēvēt man, tikai tāpēc, ka es neatlaidīgi virzu sarunu uz rezultātu, kurā mēs varētu nonākt pie vienotas izpratnes un varbūt pat kopīgi darboties, lai pasaule kļutu labāka? Uz šo vari neatbildēt, man tas īsti nerūp.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-05-22 01:50 (saite)
Nu loģiski, ja tur izcirtīs mūžamežus, tad viņu tur vairs nebūs ar visu to, kas ar tiem ir saistīts. Kāda jēga runāt, ka vairs nebūs šo mūžamežu ekosistēma? Tā ir tautoloģija.

Mūsdienu ekonomikā pastāv darba dalīšana. Kā tas pierāda, ka vienīgā motivācija ir peļņas kāre? Absolūti nekādi. Esot kaut kāda dokumentālā filma? Bet tu pat nevari nosaukt, kāds ir tās centrālais arguments.

Mēs nevaram kopīgi darboties, jo tev ir pilnīgi cita izpratne par to, kā būtu jārunā ar cilvēkiem. Tu man tagad uzbrauc par to, ka es neraizējos par 20% dabas, lai gan tas vispār nebija šīs diskusijas temats. Ej aģitēt kaut kur citur.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]prtg
2024-05-22 01:58 (saite)
Tas bija šīs diskusijas temats. Tu pats rakstīji: "Protams, ir lietas, kuras mēs varam optimizēt." Šis ir viens no soļiem - atbildīgi attiecoties pret patēriņu,samazināt izmestās pārtikas apjomu, tādējādi samazinot nepieciešamibu dabai atņemt jaunas platības.
Es tacu neaģitēju pret Tavu piedāvājumu, vien mēģinu palīdzēt atrast veidus kā nonākt pie rezultāta. Ja nepiekriti, es to pieņemu, tā ir Tava brīva izvēle.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-05-22 02:08 (saite)
Lai šo lietu optimizētu, ir vajadzīga “peļņas kāre”, lai uzņēmumi izstrādātu sistēmas, kas rosinātu cilvēkus ietaupīt.

Alternatīvi var padarīt cilvēkus par nabagiem, ka viņi ciestu badu un nevarētu atļauties izmest pārtiku.

Kura no šīm pieejām tavuprāt ir ētiskāka?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]prtg
2024-05-22 10:44 (saite)
Labrīt! Pārdomājot mūsu vakardienas saraksti sapratu, ka tās sākumā neesmu pietiekami skaidri norādījis, ka mans jautājums par ētiskas kultūras nepieciešamību bija domāts kā papildinošs Tevis rakstītajam, nevis kā izslēdzoši aizstājošs. Šķiet, ka esi to uztvēris kā otro, un tas izraisīja virkni pārpratumu un ievirzīja Tevi piedēvēt man virkni uzskatu un motīvu, kas man nepiemīt. Kas šajā kontekstā, lai arī man personīgi nepatīkami, ir saprotami. Izrietoši, tā bija mana komunikācijas kļūda, ko es atzīstu un uzņemos atbildību. Reizē pieņemu to sev kā mācību, lai nākamreiz rakstītu precīzāk.
Attiecībā uz peļņas kāri, tā ir dabiska un pastāvēs vienmēr, un Tev ir taisnība, ka tā arī ir viens no tehnoloģiju attīstības dzinējspēkiem. Tomēr ētiskas kultūras sabiedrībā nesamērīgas peļnas kāres izpausmes pārsvarā būs ierobežotas gan ar likumdošanu, kas preventīvi izslēdz negatīvos scenārijus, gan uzņēmējiem pašiem orientējoties uz to, kā vēlmi nopelnīt samērot ar sabiedrības labākajām interesēm, sabalansētai ilgtermiņa stratēģijai prevalējot pār īstermiņa.
Neētiskas kultūras sabiedrībās vēlme nopelnīt daudz biežāk realizējas nesamērīgās, neiegrožotās un sabiedrības labākās intereses ignorējošās rīcībās. Mēs to labi redzam no bezatbildīgas industriālās stratēģijas un izrietošiem incidentiem valstīs, kurās valsts iekārta ir autoritāra (Ķīna, Krievijas Federācija), vai augsti korumpēti demokrātiskā (Brazīlija, Indija), vai korporāciju spēcīgi lobētā demokrātiskā (ASV). Pretstatā tam, Ziemeļvalstis, Austrālija, Jaunzēlande un daļēji arī Kanāda, spēj realizēt sabalansētu attīstību bez kompromisiem attiecībā uz dabas aizsardzību (ar retiem izņēmumiem), jo tajās ir augsti dabas aizsardzības un uzņēmējdarbības ētikas standarti.
Šos standartus, tāpat kā autoritārisma pastāvēšanas iespējas un toleranci pret korupciju primāri nosaka ētikas kultūras pakāpe sabiedrībā, kas atspoguļojas valsts un korporāciju pārvaldes lēmumos. Zināšanas un tas, vai ētikas latiņa ir augsta vai zema um cik aktīvi cilvēki būs gatavi protestēt pret lēmumiem, kas pierādāmi apdraud viņu un viņu bērnu un mazbērnu labākās intereses, noteiks to, kāda būs politika, izrietoši arī negausības un visatļautības pakāpe attiecībā uz dabas resursu izmantošanu. Izrietoši no tā - dabas resursu un unikālo lokālo ekosistēmu ilgtspēja.
Izmantojot ieriekšējos piemērus - lietusmežu izciršanas vietā zināšanu un ētiskas kultūras sabiedrībā uzņēmēji meklētu veidus kā saražot vairāk pārtikas un pabarot cilvēkus, uzlabojot ražīgumu veicinošas tehnoloģijas, nevis atņemot dabai jaunas platības.
Vai arī meklētu inovatīvus veidus kā novērst 20% globālās pārtikas nonākšanu atkritumos - no šī cilvēki izmet tikai pāris procentus - pārējais veidojas ražošanas, standartizācijas, pārstrādes un transportēšanas un uzglabāšanas procesā.
Kā arī nodrošināt rentablu, drošu un ekoloģiskus riskus neradošu atomenerģijas izmantošanu. Starp citu, Fukušimas avāriju, ko daudzi zaļie piesauc kā argumentu pret AES, izraisīja konkrētas ASV korporācijas realizētais lēmums ietaupīt uz drošības rēķina, kas atkal ir norāde uz ētikas kultūras nepieciešamību sabalansētā un ilgtspējīgā attīstībā.
Tava tēze par to, ka jebkuras runas par ietekmes novēršanu uz dabu ir nereālas, neproduktīvas un absurdas būtu papildināma, ka tādas ir eksistenciāli nepieciešamas attiecībā uz nesamērīgas un postošas ietekmes novēršanu.
Es ceru, ka šajos jautājumos varam būt vienisprātis.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-05-22 10:57 (saite)
Jā, tas pilnībā maina perspektīvu – cilvēks ar savu esamību neizbēgami atņems dabai ļoti daudz. Tas ir jāpieņem un tas nav ne labi, vai slikti. Tā vienkārši ir. Tikai tad mēs varam sākt runāt par optimizāciju.

Ja tu gribi jēgpilnu sarunu, tad nelieto tādus vārdus kā “peļņas kāre”. Tas ir aizvainojošs apzīmējums normālai cilvēku ekonomiskai attīstībai.

Tava tēze par to, ka jebkuras runas par ietekmes novēršanu uz dabu ir nereālas, neproduktīvas un absurdas būtu papildināma, ka tādas ir eksistenciāli nepieciešamas attiecībā uz nesamērīgas un postošas ietekmes novēršanu.

Nu, lūk, šeit tu atkal tikai spēlējies ar terminiem, nevis skaties būtībā. Jebkura ietekme uz dabu ir postoša. Un kurš būs tas, kurš pateikts, kas ir samērīgi? Tu?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-05-22 11:03 (saite)
Vēl jo vairāk tās nav eksistenciāli nepieciešamas. Pilnībā noraidu tavu katastrofizēšanu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]prtg
2024-05-22 12:33 (saite)
Vai vari argumentēt, kāpēc tās nav eksistenciāli nepieciešamas? Piemēram, kādēļ tās nav izrādījušās eksistenciālas tiem 3787 cilvēkiem, kas nomira Bopālā pēc ķīmiskās rūpnīcas avārijas? Un tas ir tikai viens piemērs par nāvēm, ko izraisa bezatbildīgi lēmumi, ekonomējot uz drošību peļņas palielināšanas nolūkos. Tīri empīriski, tātad samērā objektīvi - kur Tu būtu eksistenciāli mazāk apdraudēts vides piesārņojuma seku vai letālu seku izraisītas industriālās avārijas kontekstā - dzīvojot līdzās industriālajai zonai Indijā vai Jaunzēlandē? Kādi ir pamata cēloņi šādai atšķirībai?
Katastrofizēšanas no manas puses nav. Ir priekšlikums realizēt atbildīgu vides politiku, kas paredz pragmatisku un kompetentu risku pārvaldību, kā arī likumdošanu, kas paredz atbildību un tādējādi veic preventīvu vai iegrožošanas funkciju.
Attiecībā uz samērīguma nospraušanu, tas dabas aizsardzības jomā nav jautājums man - ir vides zinātne speciālisti, kas ir ieguvuši izglītību un ir kompetenti šajā jomā. Es nesaku, ka visi ar šādu izglītību ir izcili domātāji un stratēģi. Bet, ja pieņemam lēmumus paļaujoties uz zināšanām, tad to koncentrācija attiecībā uz samērīgumu ir šajā zinātnes disciplīnā.
No manas puses precīzāk būtu bijis minēt nesamērīgas peļņas kāri, kas ignorē ētiskus apsvērumus, citiem vārdiem - neapvaldītu alkatību. Tas vienkārši bija pārāk gari.
Cilvēks atšķiras no vairuma dzīvnieku ar iztēli bez robežām, kas sniedzas daudz tālāk par to, kā tikt pie ēdiena, un kā atrast vietu, kur droši pārlaist nakti, vai apmesties ilgstoši, lai radītu un aprūpētu pēcnācējus. Cilvēka iztēle ir brīnišķīga spēja, kas var sekmēt drošību, inovācijas un attīstību. Bet var arī iedrošināt uz potenciāli kaitnieciskām pārmērībām, īpaši ja ar prātu tiek pieklusināta sirdsapziņa, kas intuitīvi saka priekšā, ka tā darīt nedrīkst. Vai, ja apsvērumos dominē tikai personīgā labuma gūšanas racionalitāte, kas konkrētajā gadījumā ir pretrunā ar sabiedrības labāko interešu racionalitāti īstermiņā vai ilgtermiņā.
Papildināt zināšanas konkrētajā jomā, modelēt un izvērtēt iespējamās sekas un savu atbildību, spēt pateikt 'nē', ja sekas ir sagaidāmi negatīvas sabiedrības labākajām interesēm un šādos gadījumos spēt iegrožot plānotās rīcības veicot ētisku izvēli, cilvēkam vai cilvēku grupai, kuriem piemīt vara realizēt dažādas veida pārmaiņas, ir tikpat svarīgi kā stratēģiski sekmēt labklājību, ko veicina tehnoloģiju attīstība. Manuprāt pašsaprotami.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-05-22 15:56 (saite)
Eksistenciāls ir tāds, kas attiecas uz cilvēces eksistenci nevis kādu negadījumu, kurā tu vari nomirt.

Neviens nevar garantēt, ka rīt kāds no mums nepakļūs zem autobusa. Tādas lietas notiek, bet tas nav iemesls, lai tagad runātu par “peļņas kāri” vai cilvēces morāles trūkumu.

Kāds autovadītājs ir pieļāvis kļūdu, varbūt no bezatbildības, no alko lietošanas, no peļņas kāres pārstrādājoties un vadītāja bezatbildības, to nenovēršot. Visu laiku tiek uzlaboti procesi, lai uzlabotu un mazinātu šādus riskus.

Bet ja tu tagad man piedāvā – mums par to ir jārunā, jo tas ir eksistenciāli – tad tas tā nav. Gan jau šīs lietas tiks sakārtotas arī bez mūsu iesaistes. Un ja nesakārtos, tad arī nekas traks nenotiks, tikai risks iekļūt autoavārijā būs nedaudz lielāks.

Šī katastrofizēšana var novest pie vēl lielāka kaitējuma. Tas ļoti labi bija redzams kovida laikā. Cilvēki krita panikā – es varu nomirt no kovida – un pieļāva vislielākos tiesību pārkāpumus rietumu sabiedrības vēsturē, kuri turklāt nedeva nekādu ieguvumu. Tagad tu runā par piedošanu. Kā būtu ja tu pats sāktu ar atvainošanos par varas un viņu atbalstītāju attieksmi pret sabiedrību?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]prtg
2024-05-25 20:31 (saite)
Ir nesaprātīgi pielīdzināt gadījuma rakstura nāves tādām, ko izraisa nevīžīga lielas ietekmes industriālo risku pārvaldība un, izrietoši, bezatbildīga industriālā vai lauksaimniecības politika. Mēs šeit runājam tieši par šo otro.
Esmu gatavs atvainoties par varas attieksmi pret sabiedrību jebkurā laikā, tikai es neesmu varas pārstāvis, tādēļ, par ko tieši man atvainoties? Par to, ka esmu piedalījies vēlēšanās?
Es regulāri valsts iestādēm norādu uz ačgārnībām to lēmumos un sistēmās, rakstot atbildīgajām institūcijām vēstules ar ieteikumiem, kā uzlabot lietas, kas ir ačgārnasm un rada nevajadzīgus apgrūtinājumus. Ticu, ka arī Tu esi šajā ziņā aktīvs un pilsoniski atbildīgs. Tā ir?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-05-26 13:05 (saite)
>> Ir nesaprātīgi pielīdzināt gadījuma rakstura nāves tādām, ko izraisa nevīžīga lielas ietekmes industriālo risku pārvaldība un, izrietoši, bezatbildīga industriālā vai lauksaimniecības politika. Mēs šeit runājam tieši par šo otro.

Tieši tā, un tāpēc es arī saku, ka tie nav eksistenciālas dabas draudi. Jā, ir jārūpējas, lai industrijas ievērotu drošības standartus un izmantotu tehnoloģijas, kas pēc iespējas mazāk ietekmē vidi. Bet šobrīd nav nekāda pamata teikt, ka šīs industrijas dēļ tuvojamies sabiedrības iznīcībai.

Daudziem zaļajiem patīk katastrofizēt, un tas nav pareizi, jo nepalīdz ne dabas aizsardzībā (piemēram, AES slēgšanas fiasko Vācijā), ne arī citādi sabiedrībai.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]prtg
2024-05-21 23:46 (saite)
Par līdzsvaru dabā - vieni dzivnieki, kukaiņi vai mikroorganismi pārstrādā to, ko aiz sevis atstāj citi. Mežs vai tuksnesis, ar laiku viss paliek tīrs. Izņemot kaulus, kas gan arī noārdās, ja vien tos aprokot neiekonservē zemes slāņi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-05-21 23:54 (saite)
Tas vienkārši nozīmē, ka dzīvība vienmēr atrod iespēju. Tāpēc runas par ekoloģisko katastrofu ir nepamatotas. Daba vienmēr izdzīvos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]prtg
2024-05-21 15:45 (saite)
Sākt ar tēzi, ka noteiktai grupai (?) pietrūkst zināšanu un no tā pāriet uz pieļāvumu par tīšu ļaunprātīgumu ar mērķi iznīcināt cilvēci, manuprāt, nav īsti godprātīgi pret skaidru domu un mazina pārliecību par paša stāstītāja morālā kompasa nekļūdīgumu.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2024-05-21 16:02 (saite)
Pietrūkst zināšanu nav pareizais formulējums. Gandrīz vizi mūsdienu zaļie ir vienlaikus arī ultra ekstrēmie kreisie visās citās jomās un sapņo par savu ideoloģisko ienaidnieku apspiešanu ar toalitarām metodēm. Ļoti labi varējā redzēt to kovida laikā, kad absolūti visi cibas liberāļi bija gatavi spundēt nevakcinētos un nemaskotos lēģeros. Zazis tipiskākais piemērs. Ar šie mešliem nav jēgas uzturēt nekādas sarunas, viņi ir cilvēces ienaidnieki.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]prtg
2024-05-21 19:44 (saite)
Atvaino, bet izklausās pēc sapņošanas par to, kā totalitāri apspiest zaļos un kreisos.
Vispārinajumi un dalīšana labajos, sliktajos un idiotos ved pie kara. Tas ir nelietderīgi.
Pacietīga laipnība, zināsanas un spēja argumentēt ved pie miera un spējas sadarboties.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-05-21 20:58 (saite)
Diemžēl gnidrologam ir zināma taisnība. Pieklājība, protams, ir labāka, bet kovida laikā, kad tika cenzēti cilvēki ar zinātniski pareiziem, bet no dogmas atšķirīgiem viedokļiem, tas neko daudz nedeva.

Tieši politiski noskaņoti zaļie šobrīd ir vislielākie cenzētāji. Ja viņi jūt, ka diskusijā neuzvarēs, tad mēģina to padarīt par farsu.

Tas ir kā LGBT+ atbalstītājiem iestāties par Palestīnu un piekrist viņu prasībām, kuru starpā ir aizliegt visas LGBT+. Tas ir nesaprātīgi un pašiznīcinoši. Reizēm ir jābūt arī veselajam saprātam.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]prtg
2024-05-21 22:05 (saite)
Jābūt nevis reizēm, bet pastāvīgi.
Tomēr reizēm ir jāpieņem lēmumi ierobežotu zināšanu apstākļos.
Ja kāds kļūdās, ar labiem nodomiem sējot ļaunumu, ir jāspēj to pieņemt, un pēc kļūdas atzīšanas to piedot. Citādi radīsi kultūru, kurā nākamreiz cietējs vari būt tu pats.
Neiecietību nevar samazināt ar neiecietību. Arī tad, ja tā ir neiecietība pret neiecietību.
Lai mainītu kultūru, der tikao faktos un pārbaudītās zināšanās balstīti argumenti, pazemīgs vērīgums, jaunu un papildinātu zināšanu iegūšana, dzelžaina pacietiba, ētikā balstītas personiskās izvēles un rīcības kā piemērs citiem un laba humora izjūta.
Esmu skeptisks par to, ka to var panākt globāli, jo cilvēki vairāk līdzinās primātiem nekā sevis iespējami labākajai versijai, bet mēģinājumi ir bijuši un būs, kamēr vien cikliski pastāvēs postoša netaisnība.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-05-21 22:18 (saite)
Cilvēki ir cilvēki, nav nekāda pamata viņus salīdzināt ar primātiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]prtg
2024-05-21 23:34 (saite)
Kādēļ?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-05-21 23:55 (saite)
Kāpēc būtu jāsalīdzina?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]prtg
2024-05-22 00:14 (saite)
Lai kliedētu maldus par to, ka cilvēkiem, īpaši konfliktsituācijās, ir raksturīgi rīkoties analitiski, pacietīgi un gudri, un stimulētu vēlmi šajā ne-primāu uzvedības kultūras virzienā attīstīties

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-05-22 00:20 (saite)
Tādu maldu jau sen nav.

Cilvēki ir saprātīgi un nerīkojas kā primāti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]prtg
2024-05-22 00:24 (saite)
Ir fakti, kas pierāda, ka ir cilvēki, kas rīkojušies nesaprātīgāk kā primāti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-05-22 00:25 (saite)
Un?

Tas nekādi neatceļ to, ka cilvēki ir saprātīgāki.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]prtg
2024-05-22 00:35 (saite)
Te mēs nonakam pie jautājuma par varas koncentrāciju, un tās atbildīgu vai bezatbildīgu izmantošanu, kas atkal jau ir jautājums par to, cik ētiskas izvēles izdara tie, kam ir vara, kā arī tie, kas to veiktās izvēles atbalsta vai neatbalsta. Jo vara rada spēka un ietekmes asimetriju, kas noteiktos sabiedrības modeļos ir kontrolējama, bet citos - gandrīz nemaz.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-05-22 01:31 (saite)
Atbilde ir – attīstītas demokrātijas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]prtg
2024-05-22 01:49 (saite)
Piekrītu. Arī Sokrats tam piekrita, pie tam aizstāvēja šo principu par savas dzīvības cenu, noraidot piedāvātos kompromisus.
Ar šo piemēru es vēlreiz gribu, iespējams, apnicīgi uzsvērt, ka, ja nepastāv ētikā balstīta kultūra, arī demokrātija var realizēt neētiskus principus - šajā gadījumā balsojumu, pienācīgi neizvertējot visus faktus.
Labi, es saprotu, ka Tu, iespējams, pieņem, ka ētika ir pašsaprotama un Tev tas liekas nesvarīgs aspekts - pietiktu ar labām tehnoloģijām un plānu kā ar tām apzaļumot pasauli, un es to ļoti atbalstu. Diemžēl vēsture konsekventi un regulāri mums rāda precedentus, kas pierāda pretējo, bet varbūt cilvēce ir labojusies, un Tavs skatījums ir patiess un piepildīsies. Tagad tiešām viss, man ir jāizguļas un Tev arī.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-05-22 02:00 (saite)
Kopš Sokrāta laikiem daudz kas ir mainījies.

Es nedomāju, ka pasauli ir iespējams 100% apzaļumot. Tādi absolūtismi tikai traucē.

Es pasaulē vispirms redzu labo par spīti ļaunumam, kas tajā pastāv. Mēs varam to padarīt labāku, bet vispirms ir jāiemācās novērtēt labais cilvēkos.

Iespējams, ka tā arī ir galvenā atšķirība. Tu redzi pasauli kā ļaunuma pārņemtu, tev jau ir kā reliģiska apsēstība, ka tā virzās uz elli – vienīgā motivācija mežu izciršanai tev ir peļņas kāre un nevis vēlme bērniem dot priecīgu bērnību plašās telpās, pārticīgā ģimenē, labās skolās un ar vislabāko veselības aprūpi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]prtg
2024-05-25 20:20 (saite)
Vēlme bērniem dot priecīgu bērnību plašās telpās, pārticīgā ģimenē, labās skolās un ar vislabāko veselības aprūpi, izņemot no vienādojuma iespēju regulāri pabūt pie nepārveidotas dabas nav labākais, ko novēlēt nākotnes sabiedrībai.
Nesamērīga peļņas kāre kā universāls ļaunums nav manis izdomāts vai akli akceptēts kreisi ideoloģiskais koncepts. Es balstos dokumentālos kadros, ko uzņēmuši drosmīgi cilvēki, kas slēpti nofilmējuši cilvēkus, kuri skaidri pasaka, ka tiem peļņas dēļ ir uzspļaut ne vien dabas aizsardzībai, ekoloģiskajām normām, efektīvai risku pārvaldībai, bet arī likumiem, kas atzīst, ka nogalinās tos, kas stāsies tiem ceļā un to arī pierāda ar darbiem.
Izrietoši varam secināt, ka šādu cilvēķu motivācijai ar vīziju par bērnību visiem plašās telpās, pārticīgām ģimenēm, labām skolām un ar vislabāko veselības aprūpi nav pilnīgi nekāda sakara. Ar pretējo gan.
Tā ka, vai nu pamosties tagad un apjēdz to, vai turpini dzīvot ilūzijās par sabiedrisko labumu kā motivatoru visur, kur ir runa par lielu naudu uz dabas iznīcināšanas rēķina, es te runāju par vietām, kurās vara ir atrauta no sabiedrības un koncentrēta relatīvi nedaudzu cilvēku rokās. Demokrātiskās mazkoruptīvās valstīs tā nenotiek. Bet tās šobrīd manā ieskatā ir mazākumā.
Es Tev devu mājinu par kādu dokumentālo filmu, bet Tu pat nepainteresējies, kāds ir tās nosaukums. Ja filmas būtu izstāstāmas ar galveno argumentu, tad nebūtu vērts uzņemt filmas. Bet es šeit devu nelielu ieskatu.
Vēlu veiksmi, un lai šķiramies kā labi paziņas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-05-25 21:31 (saite)
>> Vēlme bērniem dot priecīgu bērnību plašās telpās, pārticīgā ģimenē, labās skolās un ar vislabāko veselības aprūpi, izņemot no vienādojuma iespēju regulāri pabūt pie nepārveidotas dabas nav labākais, ko novēlēt nākotnes sabiedrībai.

Par ko tu vispār runā? Nevienā valstī (nu varbūt izņemot Vatikānu vai vēl kādu mikrovalstiņu) nav tā, ka nebūtu kāds stūrītis ar dabu. Kāpēc gan vispār būtu jāiedomājas, ka šādu stūrīšu nākotnē nebūs? Un ja godīgi, tad vairumam cilvēku šāda neskartā daba nemaz nepatīk. Viņiem pilnīgi pietiek ar ērtām pilsētām un plašiem parkiem.

Mans arguments ir tikai par to, ka liela daļa dabas ir nācies izpostīt un iznīcināt, lai uzceltus pilsētas un visu pārējo, kas mums ir vajadzīgs.

>> Nesamērīga peļņas kāre kā universāls ļaunums nav manis izdomāts vai akli akceptēts kreisi ideoloģiskais koncepts.

Nav tevis izdomāts, bet tas ir kreisi ideoloģisks koncepts. Vai tu vispār saproti, ka nevar vienkārši pateikt tā nav un maģiski tas vairs tāds nebūs?

> Es balstos dokumentālos kadros, ko uzņēmuši drosmīgi cilvēki, kas slēpti nofilmējuši cilvēkus, kuri skaidri pasaka, ka tiem peļņas dēļ ir uzspļaut ne vien dabas aizsardzībai, ekoloģiskajām normām, efektīvai risku pārvaldībai, bet arī likumiem, kas atzīst, ka nogalinās tos, kas stāsies tiem ceļā un to arī pierāda ar darbiem.

Jebkurā sabiedrībā ir sociopāti. Un tad? Uzņēmumos strādā tūkstošiem cilvēku, kā arī tos regulē un uzrauga valdības, kurās strādā saprātīgi cilvēki. Kā dažu cilvēku sociopātija pierāda, ka sabiedrību nerūp vides jautājumi?

>> Demokrātiskās mazkoruptīvās valstīs tā nenotiek. Bet tās šobrīd manā ieskatā ir mazākumā.

Bums, mēs dzīvojam šādās demokrātiskās valstīs. Varbūt tev ir taisnība par Ķīnu vai Āfrikas diktatoriem. Un ko gan mēs tur varam darīt? Tagad sagrausim mūsu pašu demokrātiskās valstis vai?

>> Es Tev devu mājinu par kādu dokumentālo filmu,

Es ļoti reti skatos video. Piedod, man tā šķiet lieka laika tērēšana. Es tev, piemēram, nepiedāvāju skatīties Takera šovu, kurā viņš runā par to, ka vakcīnas izraisa autismu. Arī tāpēc, ka tā nav taisnība, un es varu uzrakstīt vienā teikumā, ka vakcīnas neizraisa autismu, lai tev nebūtu jāskatās gari video.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]prtg
2024-05-21 22:25 (saite)
Precizējums - wr "ir jāspēj to pieņemt" - ar 'to' biju domājis faktu, ka cilvēks neapzinās, ka dara ļaunu, bet ne pieņemt vai tolerēt ļaunumu. Implicīti piedēvējot kādam sliktus nolūkus un komunicējot to tālāk, pamazām rodas nesamierināmas nometnes, kas nespēj un pat nevēlas sarunāties, viena otru apvaino tīšā ļaunumā, un tas ievelkas uz ilgu laiku un nereti rada priekšnoteikumus reālai vardarbībai, kad kāda no pusēm uzkurinās tiktāl, ka aiziet par tālu. Tas, starp citu, ir kontekstā par līdzibu ar primātu uzvedību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-05-21 22:36 (saite)
Jā, ir cilvēki ar vājām zināšanām, kas var neapzināties, ka viņi dara ļaunumu.

Ilgtermiņā uzvar cilvēku grupas ar labākām zināšanām. Diemžēl tie ar vājākām zināšanām šajā laikā spēj nodarīt lielu ļaunumu.

Tāpēc svarīgākais ir vairot zināšanas. Tas nav viegls uzdevums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]prtg
2024-05-21 23:49 (saite)
Zināšanas vien nav risinājums, kamēr būs cilvēki, kas tās tās ignorēs, vai pat izmantos, lai kaitētu, tostarp dabai. Tas taču ir labi novērojams.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-05-22 00:20 (saite)
Cilvēki kaitē dabai ar to vien, ka eksistē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]prtg
2024-05-22 00:22 (saite)
Es cienu Tavus uzskatus, bet pastāv zināšanas, kas uzskatāmi parāda, ka tā var būt, bet var arī nebūt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-05-22 00:24 (saite)
Tas, ko tu saki, ir bulšits.

Cilvēks ar savu eksistenci ir ārkārtīgi kaitējis dabai. Teorētiskās iespējamās alternatīvas nav vērā ņemamas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]prtg
2024-05-22 00:25 (saite)
Nevis ar eksistenci. Bet ar neētiskām izvēlēm, rīcībām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-05-22 00:28 (saite)
Tu jau esi sācis troļļot. Nāksies tevi nobanot.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]prtg
2024-05-22 00:38 (saite)
Ak, cik vienkārši. Bano droši, nevēlējos nevienu aizskart, vien argumentēti aizstāvu savu pozīciju sabiedrības labuma dēļ. Ar labumakti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-05-22 00:42 (saite)
Nevienu šeit tāpat vien nebano. Tev bija jēdzīgu argumentu trūkums un uzbāzīga atkārtošanās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]prtg
2024-05-22 00:48 (saite)
Paldies par sarunu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]gnidrologs
2024-05-21 23:11 (saite)
Vai to pašu būtu teicis par boļševikiem vai sarkano gvardi? Cik tālu iet tava tolerance pret atklāti netolerantiem indivīdiem un to spietiem?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]prtg
2024-05-21 23:34 (saite)
Kamēr vien ir iespējams dialogs, tas ir jāveido. Ja veidojas apdraudējums, tas ir jānovērš. Preventīvi. Bet, ja sācis eskaleties, tad jāpielieto spēks, lai deeskalētu. Boļševiki nespētu neko pasākt, ja tiem nebūtu pietiekams atbalsts tautā, ko savukārt izraisīja cara nemākulīgā, autoritārā politika.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]extranjero
2024-05-21 18:56 (saite)
Es vienkārši definēju tādu grupu, kurai nav zināšanas vai kurai ir nevēlami mērķi. Tas nav jāsaprot kā pretējais – kādai iepriekš definētai grupai piemīt šīs īpašības.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?