Vēlme bērniem dot priecīgu bērnību plašās telpās, pārticīgā ģimenē, labās skolās un ar vislabāko veselības aprūpi, izņemot no vienādojuma iespēju regulāri pabūt pie nepārveidotas dabas nav labākais, ko novēlēt nākotnes sabiedrībai.
Nesamērīga peļņas kāre kā universāls ļaunums nav manis izdomāts vai akli akceptēts kreisi ideoloģiskais koncepts. Es balstos dokumentālos kadros, ko uzņēmuši drosmīgi cilvēki, kas slēpti nofilmējuši cilvēkus, kuri skaidri pasaka, ka tiem peļņas dēļ ir uzspļaut ne vien dabas aizsardzībai, ekoloģiskajām normām, efektīvai risku pārvaldībai, bet arī likumiem, kas atzīst, ka nogalinās tos, kas stāsies tiem ceļā un to arī pierāda ar darbiem.
Izrietoši varam secināt, ka šādu cilvēķu motivācijai ar vīziju par bērnību visiem plašās telpās, pārticīgām ģimenēm, labām skolām un ar vislabāko veselības aprūpi nav pilnīgi nekāda sakara. Ar pretējo gan.
Tā ka, vai nu pamosties tagad un apjēdz to, vai turpini dzīvot ilūzijās par sabiedrisko labumu kā motivatoru visur, kur ir runa par lielu naudu uz dabas iznīcināšanas rēķina, es te runāju par vietām, kurās vara ir atrauta no sabiedrības un koncentrēta relatīvi nedaudzu cilvēku rokās. Demokrātiskās mazkoruptīvās valstīs tā nenotiek. Bet tās šobrīd manā ieskatā ir mazākumā.
Es Tev devu mājinu par kādu dokumentālo filmu, bet Tu pat nepainteresējies, kāds ir tās nosaukums. Ja filmas būtu izstāstāmas ar galveno argumentu, tad nebūtu vērts uzņemt filmas. Bet es šeit devu nelielu ieskatu.
Vēlu veiksmi, un lai šķiramies kā labi paziņas.