Vai vari argumentēt, kāpēc tās nav eksistenciāli nepieciešamas? Piemēram, kādēļ tās nav izrādījušās eksistenciālas tiem 3787 cilvēkiem, kas nomira Bopālā pēc ķīmiskās rūpnīcas avārijas? Un tas ir tikai viens piemērs par nāvēm, ko izraisa bezatbildīgi lēmumi, ekonomējot uz drošību peļņas palielināšanas nolūkos. Tīri empīriski, tātad samērā objektīvi - kur Tu būtu eksistenciāli mazāk apdraudēts vides piesārņojuma seku vai letālu seku izraisītas industriālās avārijas kontekstā - dzīvojot līdzās industriālajai zonai Indijā vai Jaunzēlandē? Kādi ir pamata cēloņi šādai atšķirībai?
Katastrofizēšanas no manas puses nav. Ir priekšlikums realizēt atbildīgu vides politiku, kas paredz pragmatisku un kompetentu risku pārvaldību, kā arī likumdošanu, kas paredz atbildību un tādējādi veic preventīvu vai iegrožošanas funkciju.
Attiecībā uz samērīguma nospraušanu, tas dabas aizsardzības jomā nav jautājums man - ir vides zinātne speciālisti, kas ir ieguvuši izglītību un ir kompetenti šajā jomā. Es nesaku, ka visi ar šādu izglītību ir izcili domātāji un stratēģi. Bet, ja pieņemam lēmumus paļaujoties uz zināšanām, tad to koncentrācija attiecībā uz samērīgumu ir šajā zinātnes disciplīnā.
No manas puses precīzāk būtu bijis minēt nesamērīgas peļņas kāri, kas ignorē ētiskus apsvērumus, citiem vārdiem - neapvaldītu alkatību. Tas vienkārši bija pārāk gari.
Cilvēks atšķiras no vairuma dzīvnieku ar iztēli bez robežām, kas sniedzas daudz tālāk par to, kā tikt pie ēdiena, un kā atrast vietu, kur droši pārlaist nakti, vai apmesties ilgstoši, lai radītu un aprūpētu pēcnācējus. Cilvēka iztēle ir brīnišķīga spēja, kas var sekmēt drošību, inovācijas un attīstību. Bet var arī iedrošināt uz potenciāli kaitnieciskām pārmērībām, īpaši ja ar prātu tiek pieklusināta sirdsapziņa, kas intuitīvi saka priekšā, ka tā darīt nedrīkst. Vai, ja apsvērumos dominē tikai personīgā labuma gūšanas racionalitāte, kas konkrētajā gadījumā ir pretrunā ar sabiedrības labāko interešu racionalitāti īstermiņā vai ilgtermiņā.
Papildināt zināšanas konkrētajā jomā, modelēt un izvērtēt iespējamās sekas un savu atbildību, spēt pateikt 'nē', ja sekas ir sagaidāmi negatīvas sabiedrības labākajām interesēm un šādos gadījumos spēt iegrožot plānotās rīcības veicot ētisku izvēli, cilvēkam vai cilvēku grupai, kuriem piemīt vara realizēt dažādas veida pārmaiņas, ir tikpat svarīgi kā stratēģiski sekmēt labklājību, ko veicina tehnoloģiju attīstība. Manuprāt pašsaprotami.