Jābūt nevis reizēm, bet pastāvīgi.
Tomēr reizēm ir jāpieņem lēmumi ierobežotu zināšanu apstākļos.
Ja kāds kļūdās, ar labiem nodomiem sējot ļaunumu, ir jāspēj to pieņemt, un pēc kļūdas atzīšanas to piedot. Citādi radīsi kultūru, kurā nākamreiz cietējs vari būt tu pats.
Neiecietību nevar samazināt ar neiecietību. Arī tad, ja tā ir neiecietība pret neiecietību.
Lai mainītu kultūru, der tikao faktos un pārbaudītās zināšanās balstīti argumenti, pazemīgs vērīgums, jaunu un papildinātu zināšanu iegūšana, dzelžaina pacietiba, ētikā balstītas personiskās izvēles un rīcības kā piemērs citiem un laba humora izjūta.
Esmu skeptisks par to, ka to var panākt globāli, jo cilvēki vairāk līdzinās primātiem nekā sevis iespējami labākajai versijai, bet mēģinājumi ir bijuši un būs, kamēr vien cikliski pastāvēs postoša netaisnība.