extranjero ([info]extranjero) rakstīja,
@ 2024-05-21 07:18:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Es esmu par dabu un cilvēku harmonisku sadzīvošanu ar dabu, attīstot tehnoloģijas un aizsargājot zaļo zonu.

Bet ir tie, kas politiski sevi dēvē par zaļajiem, bet nav zinātniskas izpratnes par notiekošajiem procesiem, tāpēc cenšas aizliegt AES. Šis zināšanu trūkums viņus padara neapmierinātus, tāpēc viņi cenšas to veldzēt ar dažādiem sociāliem protestiem, kā demonstrācijas pret Izraēlu un līdzjūtību nosūtīšanu par asiņainā slepkavas Irānas prezidenta nāvi.

Kā mēs reāli varam dzīvot harmonijā ar dabu? Vispirms jau iegūstot reālo perspektīvu par cilvēkiem un dabu.

Vislielāko ietekmi uz dabu atstāj paša cilvēka esamība. Cilvēks piedzimstot, ēdot, ārstējoties, izglītojoties, strādājot, ceļot mājas utt. rada CO2 izmešus un visa citāda veida atkritumus un ietekmi uz dabu. Saprotams, ka jebkura politika nevar būt vērsta pret cilvēka esamību, jo cilvēks ir vienīgā ar saprātu apveltītā būtne mums zināmajā eksistencē. Līdz ar to jebkuras runas par ietekmes novēršanu uz dabu ir nereālas, neproduktīvas un absurdas pašā būtībā.

Lai cik mēs neoptimizētu enerģijas ražošanu un resursu izmantošanu, vienmēr būt ievērojama ietekme no tā vien, ka esam šeit piedzimuši un dzīvojam un kaut ko patērējam, un vienkārši cenšamies būt laimīgi.

Protams, ir lietas, kuras mēs varam optimizēt. Šī optimizācija ir gan mūsu pašu labā, gan arī var nodrošināt harmoniju ar dabu. Piemēram, ideja, ka tualetes atkritumus nedrīkst vienkārši izvadīt upē vai ezerā ir radusies tikai relatīvi nesen – pirms divsimt gadiem. Tas palīdzēja nodrošināt tīra dzeramā ūdens ieguvi un ir uzlabojis sabiedrības veselību daudz lielākā mērā nekā vakcīnas.

Tas viss bija iespējams, pateicoties cilvēku iegūtajām zināšanām par mikrobioloģiju un tehnoloģijām, kuras pamatā ir mūsdienu santehnika.

Tieši tāpat ir ļoti daudzas citas tehnoloģijas, kas var uzlabot mūsu dzīvi un palīdzēt uzturēt lielāku zaļo zonu. Bet tas ir jādara gudri, ar pareizu risku izvērtējumu un ar izpratni, ka ietekme nekad nebūs nulle. Tomēr tehnoloģijas var noderēt arī, lai atbalstītu un uzturētu zaļo dabu.

Iespējams, ka daudzi politiskie zaļie ienīst cilvēci, un viņu mērķis nav dabas aizstāvība, bet cilvēces iznīcināšana.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]prtg
2024-05-21 19:37 (saite)
Viss labi, paldies, ka šķetini. Es par to, ka nevis cilvēka esamība atstāj (postošu) ietekmi uz dabu, bet nezinoša, pavirša vai neētiska attieksme, no kā izriet postošās rīcības. Ir labojams, ja tiek nostiprināta vai citviet pat jaunradīta un iesakņota tāda sociāla kultūra, kas balstās zināšanās un tādās vērtībās, kas paredz dabas un sugu daudzveidīguma saglabāšanu. Un kurä, ja eksperimentē, tad piesardzīgi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-05-21 20:53 (saite)
Kā tu vari teikt, ka cilvēks neatstāj postošu ietekmi uz dabu?

Cilvēkam vajag tonnām pārtikas, vajag apģērbu, mājas, kur dzīvot, skolas, slimnīcas, transporta līdzekļus, cietumus utt.

7 vai cik tur miljardiem cilvēku uz zemes vajag daudz resursu, lai tikai izdzīvotu. Ir nācies izcirst daudz mežu, lai ierīkotu lauksaimniecības platības. Un nevajag šeit minēt nabadzīgās valstis kā piemēru, jo neviens no mums negribētu dzīvot tādos apstākļos un mēs pieprasītu visu, lai dzīvotu labāk nekā šobrīd dzīvo šajās valstīs.

Apgalvojot, ka pati cilvēku esamība neatstāj postošu ietekmi uz dabu, tu ievieto sevi kādā no pieminētajām grupām – vai nu neziņa, vai apzināta vēlme pasliktināt cilvēku dzīves kvalitāti.

Mēs varam diskutēt tikai par to, kā optimizēt lietas, lai šis dabai nodarītais posts būtu pēc iespējas mazāks. Neko vairāk. Man ir aizdomas, ka viegli augļi jau ir noplūkti un mēs strīdamies par niecīgām detaļām. Vai iekšdedzes dzinēju auto nomaiņa uz auto dos lielāku ekoloģisko ieguvumu nekā tetraetilsvina piedevu aizliegšana benzīnam? Pat tas nav uzreiz acīmredzami.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]prtg
2024-05-21 21:52 (saite)
Tu apgalvo, ka saku to, ko es neesmu teicis. Esi, lūdzu, uzmanīgāks pirms sāc sašust un piekārt birkas.
Es apsaubu Tevis teikto, ka cilvēka esamība atstāj postošu ietekmi, sakot, ka tas ir sabiedrības kultūras, nevis cilvēka esamības jautājums.
Dabā visi viens otru apēd, bet arī aiz sevis savāc un vairums procesu tāpēc ir līdzsvarā. Cilvēks var būt gan rūpīgs un atbildīgs, gan paviršs un izsķērdīgs.
Augsti tehnoloģiska sabiedrība var būt saudzīga pret dabu, pateicoties šīm tehnoloģijām.
Cita augsti tehnoloģiska sabiedrība var būt īpaši nesaudzīga pret dabu, pateicoties šīm tehnoloģijām.
Tas ir ētikā balstītas kultūras, nevis cilvēka esamības vai neesamibas jautājums.
Tevis minētie piemēri to apstiprina. Papildināšu to ar faktu, ka 50% no visas radītās pārtikas tiek izmests miskastē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-05-21 22:23 (saite)
Es saku pretējo – cilvēku esamība (neatkarīgi no kultūras) ir tā, kas primāri nodara postošu kaitējumu dabai.

Nav tāds dabas līdzsvars. Daba uz šīs planētas ir mainījusies nepārtraukti. Dzīvnieki aiz sevis neko nesavāc. Un vispār nav vajadzīgs viņus pielīdzināt cilvēkiem.

50% izmestās pārtikas atgriežas dabā, tā nav problēma pati par sevi.

Saudzīgs vai nesaudzīgs, tas nemaina būtību – cilvēki un īpaši to skaits uz šīs planētas ir tas, kas ir nodarījis vislielāko kaitējumu dabai.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]prtg
2024-05-21 23:37 (saite)
Par izmesto pārtiku - ja to izmantotu visu, būtu nepieciešams par 50% mazāk lauksaimniecības zemes, tādējādi mazāk butu jāatņem dabai. Un tas būtu ievērojams apjoms.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-05-21 23:53 (saite)
50% ir tikai dažās valstīs. Jebkurā gadījumā būtu kaut kādi zaudējumi. Tas principiāli neko nemaina.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]prtg
2024-05-22 00:05 (saite)
Globāli tie ir 17%, un tas ir ievērojami daudz.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-05-22 00:20 (saite)
Tas nav būtiskas nozīmes.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]prtg
2024-05-22 00:28 (saite)
Ir dīvaini to dzirdēt, nemot vērā, ka pirms tam norādīji, ka lauksaimniecības platības sagandē dabu. Vai es ko būtu sajaucis?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-05-22 00:31 (saite)
Tava uzvedība ir ļoti kaitinoša.

Cilvēkiem vajag ēst, tātad vajag lauksaimniecību, tātad bija jāizcērt meži.

Kur šeit parādās neētiska rīcība? Tie 20% potenciālā ietaupījuma nav būtiski.

To katrs var saprast. Bet tu atkārto savu plati – tā ir cilvēku neētiskā rīcība, bet jebkāda pārliecinoša skaidrojuma.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-05-22 00:34 (saite)
Turklāt daudzi uzskata moderno industriālo lauksaimniecību par neētisku un pieprasa atgriezties pie tā sauktās bioloģiskās (organiskās utml.) lauksaimniecības. Tai ir mazāks ražīgums, būtu vajadzīgas lielākas platības > lielāks kaitējums dabai.

Vai varbūt cilvēkiem vairoties tik lielā skaitā ir neētiski? Atgriežamies pie otrā punkta?!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]prtg
2024-05-22 00:44 (saite)
Ja Tev kaitinoši ir tas, ka Tev 20% liekas nebūtiski, bet man būtiski, tad es nezinu, kā Tev palīdzēt. Rīts gudrāks par vakaru, no manas puses viss.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-05-22 00:50 (saite)
Tu esi tipisks troļļa piemērs. Es jau neko, tas esi tu, kuram 20% liekas nebūtiski, pilnībā ignorējot faktu, ka ievērojama meža izciršana notiek jebkurā gadījumā. Vai tie ir 80% vai 100% ir pilnīgi nebūtiski. Un mežus izcērt ne jau tikai lauksaimniecības zemēm, bet arī lai būvētu pilsētas, ceļus, dzīvojamos namus utt.

Tieši šī smalkā novirzīšanās no centrālās problēmas ir raksturīga dažādiem troļļiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]extranjero
2024-05-22 00:52 (saite)
Bet visdrīzāk ir tā, ka tu to labi zini, un esi eksperts šādā smalkā cīņā ar oponentiem, izvairoties no tiešā jautājuma. Vienkārši nav jēgas tērēt laiku ar troļļiem, jo viņus nevada zināšanu interese, bet ideoloģija.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]prtg
2024-05-22 01:11 (saite)
Uzskatu, ka Tu pārspīlē, bet lai nu būtu.
Arī es esmu par dabu un cilvēku harmonisku sadzīvošanu ar dabu, attīstot tehnoloģijas un aizsargājot zaļo zonu. Vismaz šajā ziņā mes esam vienisprātis.
Mans arguments attiecībā uz ētisku izvēļu nozīmigumi kā primāro nosacījumu dabas saglabašanā ir gan nepieciesamiba realizēt šādu racionālu un saudzējošu pieeju, gan izejot no sekojošā negatīvā piemēra. Amazones lietusmežus neizcērt tāpēc, ka par to atbildigie nezinātu par sekām, ko tas izraisa globālajā ekosistēmā. Nedz arī tāpēc, lai spētu pabarotu pasauli ar palmu eļļu. Tā ir vienīgi peļnas kāre, apvienojumā ar šaurā personu lokā koncentrētu varu, kas pieļauj to darīt. Tas pats attiecas uz citām tehnoloģiskām liela mēroga noplicināšanas aktivitātēm. Ceru, ka ar šo būs pietiekami.
Atvainojos, ja Tevi nokaitināju, tāds nebija mans mērķis.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-05-22 01:19 (saite)
Amazones mūžameži neko daudz neizraisa globālajā ekosistēmā. CO2 bilance no tiem ir tuvu nullei.

Tos izcērt tieši to pašu iemeslu dēļ, kāpēc izcirta Latvijas mežus. Lai cilvēkiem būtu kur dzīvot un kur iegūt pārtiku utt.

Tu runā par “peļņas kāri” kā vienīgo motivāciju. Un tas parāda, ka tu esi ideologs nevis kāds kurš tiešām domā par reāliem risinājumiem, kā cilvēki spētu sadzīvot ar dabu.

Piedod, bet man nešķiet, ka tu godīgi centies izprast lietas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]prtg
2024-05-22 01:39 (saite)
Nav runa tikai par CO2 absorbēšanu, bet par nepieciesamā mitruma balansu un ekosistēmas sagraušanu Amazones baseinā. Tur neviens nedzīvos, jo tur tiek stādītas palmu eļļas plantācijas. Vai tiešām uzskati, ka tas, kas tur notiek ir labi un pareizi un ka peļņas kāre šajā piemērā nav vienīgā motivācija?
Ir dokumentāla filma, ko ir verts noskatīties, kurā uzskatāmi parādās gan asimetriskas varas un alkatības izraisitas neētiskas izvēles, gan tas, cik cilvēcigi var uzvesties primāti, gan cik pašaizliedzigi var rīkoties nopostīšanai nolemtā dabas rezervāta sargi, kas to dara, jo pilda sava darba pienākumu, un, škiet arī tādēļ, ka viņiem tas patiešām rūp.
Zini, es ne reizi šajā reizē neesmu Tev pārmetis nekompetenci, nespēju argumentēt, ideologisku ievirzi, argumentētas spriestpējas trūkumu vai to, ka uzvedies kā trollis. Nekonsekvenci tikai vienreiz, bet Tev 20% potenciāli saglabātu dabas rezervju nelikās pietiekami daudz, lai par to raizētos. Kāpēc Tev ir tik svarīgi ieprieķsminētās īpašības un motivus piedēvēt man, tikai tāpēc, ka es neatlaidīgi virzu sarunu uz rezultātu, kurā mēs varētu nonākt pie vienotas izpratnes un varbūt pat kopīgi darboties, lai pasaule kļutu labāka? Uz šo vari neatbildēt, man tas īsti nerūp.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-05-22 01:50 (saite)
Nu loģiski, ja tur izcirtīs mūžamežus, tad viņu tur vairs nebūs ar visu to, kas ar tiem ir saistīts. Kāda jēga runāt, ka vairs nebūs šo mūžamežu ekosistēma? Tā ir tautoloģija.

Mūsdienu ekonomikā pastāv darba dalīšana. Kā tas pierāda, ka vienīgā motivācija ir peļņas kāre? Absolūti nekādi. Esot kaut kāda dokumentālā filma? Bet tu pat nevari nosaukt, kāds ir tās centrālais arguments.

Mēs nevaram kopīgi darboties, jo tev ir pilnīgi cita izpratne par to, kā būtu jārunā ar cilvēkiem. Tu man tagad uzbrauc par to, ka es neraizējos par 20% dabas, lai gan tas vispār nebija šīs diskusijas temats. Ej aģitēt kaut kur citur.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]prtg
2024-05-22 01:58 (saite)
Tas bija šīs diskusijas temats. Tu pats rakstīji: "Protams, ir lietas, kuras mēs varam optimizēt." Šis ir viens no soļiem - atbildīgi attiecoties pret patēriņu,samazināt izmestās pārtikas apjomu, tādējādi samazinot nepieciešamibu dabai atņemt jaunas platības.
Es tacu neaģitēju pret Tavu piedāvājumu, vien mēģinu palīdzēt atrast veidus kā nonākt pie rezultāta. Ja nepiekriti, es to pieņemu, tā ir Tava brīva izvēle.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-05-22 02:08 (saite)
Lai šo lietu optimizētu, ir vajadzīga “peļņas kāre”, lai uzņēmumi izstrādātu sistēmas, kas rosinātu cilvēkus ietaupīt.

Alternatīvi var padarīt cilvēkus par nabagiem, ka viņi ciestu badu un nevarētu atļauties izmest pārtiku.

Kura no šīm pieejām tavuprāt ir ētiskāka?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]prtg
2024-05-22 10:44 (saite)
Labrīt! Pārdomājot mūsu vakardienas saraksti sapratu, ka tās sākumā neesmu pietiekami skaidri norādījis, ka mans jautājums par ētiskas kultūras nepieciešamību bija domāts kā papildinošs Tevis rakstītajam, nevis kā izslēdzoši aizstājošs. Šķiet, ka esi to uztvēris kā otro, un tas izraisīja virkni pārpratumu un ievirzīja Tevi piedēvēt man virkni uzskatu un motīvu, kas man nepiemīt. Kas šajā kontekstā, lai arī man personīgi nepatīkami, ir saprotami. Izrietoši, tā bija mana komunikācijas kļūda, ko es atzīstu un uzņemos atbildību. Reizē pieņemu to sev kā mācību, lai nākamreiz rakstītu precīzāk.
Attiecībā uz peļņas kāri, tā ir dabiska un pastāvēs vienmēr, un Tev ir taisnība, ka tā arī ir viens no tehnoloģiju attīstības dzinējspēkiem. Tomēr ētiskas kultūras sabiedrībā nesamērīgas peļnas kāres izpausmes pārsvarā būs ierobežotas gan ar likumdošanu, kas preventīvi izslēdz negatīvos scenārijus, gan uzņēmējiem pašiem orientējoties uz to, kā vēlmi nopelnīt samērot ar sabiedrības labākajām interesēm, sabalansētai ilgtermiņa stratēģijai prevalējot pār īstermiņa.
Neētiskas kultūras sabiedrībās vēlme nopelnīt daudz biežāk realizējas nesamērīgās, neiegrožotās un sabiedrības labākās intereses ignorējošās rīcībās. Mēs to labi redzam no bezatbildīgas industriālās stratēģijas un izrietošiem incidentiem valstīs, kurās valsts iekārta ir autoritāra (Ķīna, Krievijas Federācija), vai augsti korumpēti demokrātiskā (Brazīlija, Indija), vai korporāciju spēcīgi lobētā demokrātiskā (ASV). Pretstatā tam, Ziemeļvalstis, Austrālija, Jaunzēlande un daļēji arī Kanāda, spēj realizēt sabalansētu attīstību bez kompromisiem attiecībā uz dabas aizsardzību (ar retiem izņēmumiem), jo tajās ir augsti dabas aizsardzības un uzņēmējdarbības ētikas standarti.
Šos standartus, tāpat kā autoritārisma pastāvēšanas iespējas un toleranci pret korupciju primāri nosaka ētikas kultūras pakāpe sabiedrībā, kas atspoguļojas valsts un korporāciju pārvaldes lēmumos. Zināšanas un tas, vai ētikas latiņa ir augsta vai zema um cik aktīvi cilvēki būs gatavi protestēt pret lēmumiem, kas pierādāmi apdraud viņu un viņu bērnu un mazbērnu labākās intereses, noteiks to, kāda būs politika, izrietoši arī negausības un visatļautības pakāpe attiecībā uz dabas resursu izmantošanu. Izrietoši no tā - dabas resursu un unikālo lokālo ekosistēmu ilgtspēja.
Izmantojot ieriekšējos piemērus - lietusmežu izciršanas vietā zināšanu un ētiskas kultūras sabiedrībā uzņēmēji meklētu veidus kā saražot vairāk pārtikas un pabarot cilvēkus, uzlabojot ražīgumu veicinošas tehnoloģijas, nevis atņemot dabai jaunas platības.
Vai arī meklētu inovatīvus veidus kā novērst 20% globālās pārtikas nonākšanu atkritumos - no šī cilvēki izmet tikai pāris procentus - pārējais veidojas ražošanas, standartizācijas, pārstrādes un transportēšanas un uzglabāšanas procesā.
Kā arī nodrošināt rentablu, drošu un ekoloģiskus riskus neradošu atomenerģijas izmantošanu. Starp citu, Fukušimas avāriju, ko daudzi zaļie piesauc kā argumentu pret AES, izraisīja konkrētas ASV korporācijas realizētais lēmums ietaupīt uz drošības rēķina, kas atkal ir norāde uz ētikas kultūras nepieciešamību sabalansētā un ilgtspējīgā attīstībā.
Tava tēze par to, ka jebkuras runas par ietekmes novēršanu uz dabu ir nereālas, neproduktīvas un absurdas būtu papildināma, ka tādas ir eksistenciāli nepieciešamas attiecībā uz nesamērīgas un postošas ietekmes novēršanu.
Es ceru, ka šajos jautājumos varam būt vienisprātis.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-05-22 10:57 (saite)
Jā, tas pilnībā maina perspektīvu – cilvēks ar savu esamību neizbēgami atņems dabai ļoti daudz. Tas ir jāpieņem un tas nav ne labi, vai slikti. Tā vienkārši ir. Tikai tad mēs varam sākt runāt par optimizāciju.

Ja tu gribi jēgpilnu sarunu, tad nelieto tādus vārdus kā “peļņas kāre”. Tas ir aizvainojošs apzīmējums normālai cilvēku ekonomiskai attīstībai.

Tava tēze par to, ka jebkuras runas par ietekmes novēršanu uz dabu ir nereālas, neproduktīvas un absurdas būtu papildināma, ka tādas ir eksistenciāli nepieciešamas attiecībā uz nesamērīgas un postošas ietekmes novēršanu.

Nu, lūk, šeit tu atkal tikai spēlējies ar terminiem, nevis skaties būtībā. Jebkura ietekme uz dabu ir postoša. Un kurš būs tas, kurš pateikts, kas ir samērīgi? Tu?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-05-22 11:03 (saite)
Vēl jo vairāk tās nav eksistenciāli nepieciešamas. Pilnībā noraidu tavu katastrofizēšanu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]prtg
2024-05-22 12:33 (saite)
Vai vari argumentēt, kāpēc tās nav eksistenciāli nepieciešamas? Piemēram, kādēļ tās nav izrādījušās eksistenciālas tiem 3787 cilvēkiem, kas nomira Bopālā pēc ķīmiskās rūpnīcas avārijas? Un tas ir tikai viens piemērs par nāvēm, ko izraisa bezatbildīgi lēmumi, ekonomējot uz drošību peļņas palielināšanas nolūkos. Tīri empīriski, tātad samērā objektīvi - kur Tu būtu eksistenciāli mazāk apdraudēts vides piesārņojuma seku vai letālu seku izraisītas industriālās avārijas kontekstā - dzīvojot līdzās industriālajai zonai Indijā vai Jaunzēlandē? Kādi ir pamata cēloņi šādai atšķirībai?
Katastrofizēšanas no manas puses nav. Ir priekšlikums realizēt atbildīgu vides politiku, kas paredz pragmatisku un kompetentu risku pārvaldību, kā arī likumdošanu, kas paredz atbildību un tādējādi veic preventīvu vai iegrožošanas funkciju.
Attiecībā uz samērīguma nospraušanu, tas dabas aizsardzības jomā nav jautājums man - ir vides zinātne speciālisti, kas ir ieguvuši izglītību un ir kompetenti šajā jomā. Es nesaku, ka visi ar šādu izglītību ir izcili domātāji un stratēģi. Bet, ja pieņemam lēmumus paļaujoties uz zināšanām, tad to koncentrācija attiecībā uz samērīgumu ir šajā zinātnes disciplīnā.
No manas puses precīzāk būtu bijis minēt nesamērīgas peļņas kāri, kas ignorē ētiskus apsvērumus, citiem vārdiem - neapvaldītu alkatību. Tas vienkārši bija pārāk gari.
Cilvēks atšķiras no vairuma dzīvnieku ar iztēli bez robežām, kas sniedzas daudz tālāk par to, kā tikt pie ēdiena, un kā atrast vietu, kur droši pārlaist nakti, vai apmesties ilgstoši, lai radītu un aprūpētu pēcnācējus. Cilvēka iztēle ir brīnišķīga spēja, kas var sekmēt drošību, inovācijas un attīstību. Bet var arī iedrošināt uz potenciāli kaitnieciskām pārmērībām, īpaši ja ar prātu tiek pieklusināta sirdsapziņa, kas intuitīvi saka priekšā, ka tā darīt nedrīkst. Vai, ja apsvērumos dominē tikai personīgā labuma gūšanas racionalitāte, kas konkrētajā gadījumā ir pretrunā ar sabiedrības labāko interešu racionalitāti īstermiņā vai ilgtermiņā.
Papildināt zināšanas konkrētajā jomā, modelēt un izvērtēt iespējamās sekas un savu atbildību, spēt pateikt 'nē', ja sekas ir sagaidāmi negatīvas sabiedrības labākajām interesēm un šādos gadījumos spēt iegrožot plānotās rīcības veicot ētisku izvēli, cilvēkam vai cilvēku grupai, kuriem piemīt vara realizēt dažādas veida pārmaiņas, ir tikpat svarīgi kā stratēģiski sekmēt labklājību, ko veicina tehnoloģiju attīstība. Manuprāt pašsaprotami.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-05-22 15:56 (saite)
Eksistenciāls ir tāds, kas attiecas uz cilvēces eksistenci nevis kādu negadījumu, kurā tu vari nomirt.

Neviens nevar garantēt, ka rīt kāds no mums nepakļūs zem autobusa. Tādas lietas notiek, bet tas nav iemesls, lai tagad runātu par “peļņas kāri” vai cilvēces morāles trūkumu.

Kāds autovadītājs ir pieļāvis kļūdu, varbūt no bezatbildības, no alko lietošanas, no peļņas kāres pārstrādājoties un vadītāja bezatbildības, to nenovēršot. Visu laiku tiek uzlaboti procesi, lai uzlabotu un mazinātu šādus riskus.

Bet ja tu tagad man piedāvā – mums par to ir jārunā, jo tas ir eksistenciāli – tad tas tā nav. Gan jau šīs lietas tiks sakārtotas arī bez mūsu iesaistes. Un ja nesakārtos, tad arī nekas traks nenotiks, tikai risks iekļūt autoavārijā būs nedaudz lielāks.

Šī katastrofizēšana var novest pie vēl lielāka kaitējuma. Tas ļoti labi bija redzams kovida laikā. Cilvēki krita panikā – es varu nomirt no kovida – un pieļāva vislielākos tiesību pārkāpumus rietumu sabiedrības vēsturē, kuri turklāt nedeva nekādu ieguvumu. Tagad tu runā par piedošanu. Kā būtu ja tu pats sāktu ar atvainošanos par varas un viņu atbalstītāju attieksmi pret sabiedrību?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]prtg
2024-05-25 20:31 (saite)
Ir nesaprātīgi pielīdzināt gadījuma rakstura nāves tādām, ko izraisa nevīžīga lielas ietekmes industriālo risku pārvaldība un, izrietoši, bezatbildīga industriālā vai lauksaimniecības politika. Mēs šeit runājam tieši par šo otro.
Esmu gatavs atvainoties par varas attieksmi pret sabiedrību jebkurā laikā, tikai es neesmu varas pārstāvis, tādēļ, par ko tieši man atvainoties? Par to, ka esmu piedalījies vēlēšanās?
Es regulāri valsts iestādēm norādu uz ačgārnībām to lēmumos un sistēmās, rakstot atbildīgajām institūcijām vēstules ar ieteikumiem, kā uzlabot lietas, kas ir ačgārnasm un rada nevajadzīgus apgrūtinājumus. Ticu, ka arī Tu esi šajā ziņā aktīvs un pilsoniski atbildīgs. Tā ir?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-05-26 13:05 (saite)
>> Ir nesaprātīgi pielīdzināt gadījuma rakstura nāves tādām, ko izraisa nevīžīga lielas ietekmes industriālo risku pārvaldība un, izrietoši, bezatbildīga industriālā vai lauksaimniecības politika. Mēs šeit runājam tieši par šo otro.

Tieši tā, un tāpēc es arī saku, ka tie nav eksistenciālas dabas draudi. Jā, ir jārūpējas, lai industrijas ievērotu drošības standartus un izmantotu tehnoloģijas, kas pēc iespējas mazāk ietekmē vidi. Bet šobrīd nav nekāda pamata teikt, ka šīs industrijas dēļ tuvojamies sabiedrības iznīcībai.

Daudziem zaļajiem patīk katastrofizēt, un tas nav pareizi, jo nepalīdz ne dabas aizsardzībā (piemēram, AES slēgšanas fiasko Vācijā), ne arī citādi sabiedrībai.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]prtg
2024-05-21 23:46 (saite)
Par līdzsvaru dabā - vieni dzivnieki, kukaiņi vai mikroorganismi pārstrādā to, ko aiz sevis atstāj citi. Mežs vai tuksnesis, ar laiku viss paliek tīrs. Izņemot kaulus, kas gan arī noārdās, ja vien tos aprokot neiekonservē zemes slāņi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-05-21 23:54 (saite)
Tas vienkārši nozīmē, ka dzīvība vienmēr atrod iespēju. Tāpēc runas par ekoloģisko katastrofu ir nepamatotas. Daba vienmēr izdzīvos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?