Labrīt! Pārdomājot mūsu vakardienas saraksti sapratu, ka tās sākumā neesmu pietiekami skaidri norādījis, ka mans jautājums par ētiskas kultūras nepieciešamību bija domāts kā papildinošs Tevis rakstītajam, nevis kā izslēdzoši aizstājošs. Šķiet, ka esi to uztvēris kā otro, un tas izraisīja virkni pārpratumu un ievirzīja Tevi piedēvēt man virkni uzskatu un motīvu, kas man nepiemīt. Kas šajā kontekstā, lai arī man personīgi nepatīkami, ir saprotami. Izrietoši, tā bija mana komunikācijas kļūda, ko es atzīstu un uzņemos atbildību. Reizē pieņemu to sev kā mācību, lai nākamreiz rakstītu precīzāk.
Attiecībā uz peļņas kāri, tā ir dabiska un pastāvēs vienmēr, un Tev ir taisnība, ka tā arī ir viens no tehnoloģiju attīstības dzinējspēkiem. Tomēr ētiskas kultūras sabiedrībā nesamērīgas peļnas kāres izpausmes pārsvarā būs ierobežotas gan ar likumdošanu, kas preventīvi izslēdz negatīvos scenārijus, gan uzņēmējiem pašiem orientējoties uz to, kā vēlmi nopelnīt samērot ar sabiedrības labākajām interesēm, sabalansētai ilgtermiņa stratēģijai prevalējot pār īstermiņa.
Neētiskas kultūras sabiedrībās vēlme nopelnīt daudz biežāk realizējas nesamērīgās, neiegrožotās un sabiedrības labākās intereses ignorējošās rīcībās. Mēs to labi redzam no bezatbildīgas industriālās stratēģijas un izrietošiem incidentiem valstīs, kurās valsts iekārta ir autoritāra (Ķīna, Krievijas Federācija), vai augsti korumpēti demokrātiskā (Brazīlija, Indija), vai korporāciju spēcīgi lobētā demokrātiskā (ASV). Pretstatā tam, Ziemeļvalstis, Austrālija, Jaunzēlande un daļēji arī Kanāda, spēj realizēt sabalansētu attīstību bez kompromisiem attiecībā uz dabas aizsardzību (ar retiem izņēmumiem), jo tajās ir augsti dabas aizsardzības un uzņēmējdarbības ētikas standarti.
Šos standartus, tāpat kā autoritārisma pastāvēšanas iespējas un toleranci pret korupciju primāri nosaka ētikas kultūras pakāpe sabiedrībā, kas atspoguļojas valsts un korporāciju pārvaldes lēmumos. Zināšanas un tas, vai ētikas latiņa ir augsta vai zema um cik aktīvi cilvēki būs gatavi protestēt pret lēmumiem, kas pierādāmi apdraud viņu un viņu bērnu un mazbērnu labākās intereses, noteiks to, kāda būs politika, izrietoši arī negausības un visatļautības pakāpe attiecībā uz dabas resursu izmantošanu. Izrietoši no tā - dabas resursu un unikālo lokālo ekosistēmu ilgtspēja.
Izmantojot ieriekšējos piemērus - lietusmežu izciršanas vietā zināšanu un ētiskas kultūras sabiedrībā uzņēmēji meklētu veidus kā saražot vairāk pārtikas un pabarot cilvēkus, uzlabojot ražīgumu veicinošas tehnoloģijas, nevis atņemot dabai jaunas platības.
Vai arī meklētu inovatīvus veidus kā novērst 20% globālās pārtikas nonākšanu atkritumos - no šī cilvēki izmet tikai pāris procentus - pārējais veidojas ražošanas, standartizācijas, pārstrādes un transportēšanas un uzglabāšanas procesā.
Kā arī nodrošināt rentablu, drošu un ekoloģiskus riskus neradošu atomenerģijas izmantošanu. Starp citu, Fukušimas avāriju, ko daudzi zaļie piesauc kā argumentu pret AES, izraisīja konkrētas ASV korporācijas realizētais lēmums ietaupīt uz drošības rēķina, kas atkal ir norāde uz ētikas kultūras nepieciešamību sabalansētā un ilgtspējīgā attīstībā.
Tava tēze par to, ka jebkuras runas par ietekmes novēršanu uz dabu ir nereālas, neproduktīvas un absurdas būtu papildināma, ka tādas ir eksistenciāli nepieciešamas attiecībā uz nesamērīgas un postošas ietekmes novēršanu.
Es ceru, ka šajos jautājumos varam būt vienisprātis.