Jā, tas pilnībā maina perspektīvu – cilvēks ar savu esamību neizbēgami atņems dabai ļoti daudz. Tas ir jāpieņem un tas nav ne labi, vai slikti. Tā vienkārši ir. Tikai tad mēs varam sākt runāt par optimizāciju.

Ja tu gribi jēgpilnu sarunu, tad nelieto tādus vārdus kā “peļņas kāre”. Tas ir aizvainojošs apzīmējums normālai cilvēku ekonomiskai attīstībai.

Tava tēze par to, ka jebkuras runas par ietekmes novēršanu uz dabu ir nereālas, neproduktīvas un absurdas būtu papildināma, ka tādas ir eksistenciāli nepieciešamas attiecībā uz nesamērīgas un postošas ietekmes novēršanu.

Nu, lūk, šeit tu atkal tikai spēlējies ar terminiem, nevis skaties būtībā. Jebkura ietekme uz dabu ir postoša. Un kurš būs tas, kurš pateikts, kas ir samērīgi? Tu?