sapņojam

elgundo:

es sapnoju, ka biju kaut kaada araabu verdzene, kas pa riigu bega no laikam saimnieka.
bet interesantaakais bija tas, ka sapnii kaads man pa verdzeni pastastiija un es vinjuredzeeju no malas, bet veelaak tajaa paartapu.

cannibalsmith:

Šorīt sapņoju par kosmosu. Visas atklāta kosmosa scēnas bija no 3. personas, smukā 3D grafikā. Sākumā ceļoju nelielā man piederošā kuģītī kopā ar diviem citiem kosmonautiem. Es pats personīgi pilotēju. Skaidri neatceros, kas tieši notika, bet nebeidzās labi, or something.

Tad pa starpām es kravas kuģī vedu plazmu un mani noķēra pirāti, un izmantoja kuģī esošo enerģijas konvertoru, lai visu plazmu pataisītu par munīciju. Visu pievāca un aiztinās. Piezvanīju uz mājām un pateicu, ka man nekas nekait. Kārtībnieki plātīja rokas, sak' visa krava tāpat munīcijā pārstrādāta.

Tad es pievienojos citai komandai kā pilots uz lielāka un ļoti smuka un ātra kuģa, kas bija tādas plūdlīnijas formnas līdzīgi kā mūsdienu lidmašīnas, tikai ar asimteriskiem spārniem. Tajā braucienā arī es paņēmu līdzi savus čomus. Aizbraucām mēs uz kādu ekzotisku planētu un lidojām pa kanjonu. Planēta bija pilna ar neiespējamiem augiem un dzīvniekiem: milzu kosas, niedres (ar bumbuļiem galā), dīvainas formas koki. Milzu ērgļi un tīģeri. Scēna pārmetās: uz sauszemes cīnījās haizivs un krokodils. Haizivs iebāza krokodilam mutē savus taustekļus un sāka sūkt enerģiju ārā. (Redzes punkts: krokodila iekšas) Krokodils savukārt iebāza taustekļus haizivs taustekļos un sāka sūkt enerģiju atpakaļ. Tā viņi tur cīnījās. Viens no maniem čomiem kosmonautiem:
"Re, krokodils vinnē, haizivs tagad pārvērtīsies par smuku taurenīti!"
Un āreče, haizivs patiešām aizauga ciet: seja mute pazuda un atstāja gludu vietu, spuras ielīda ķermenī. Palika tāda kūniņa.

Tad es "pamodos" savā istabā. Mani modināja viens no čomiem. Es konstatēju, ka man vairākās ķermeņa daļās ir nobrāzumi un zem ādās izrādās nevis miesa, bet zila plazma! Tā es kādu brīdi rausījos spazmās (nu ķipa sāpes, bet nesāp. dīvina sajūta.) kamēr pamodos pa īstam.

(Piezīme: Iespaidojos no vakar lasītā Fading Suns?)

cannibalsmith:

Vakardienas iespaidā sapņoju, ka "operēju" cilvēkus. Taču manā sapnī "pacienti" acīmredzot neizjuta sāpes un arī nespēja nomirt no pārmērīga iekšējo orgānu zuduma. Un kamēr es viņiem atdalīju dažādas ķermeņa daļas, viņi ar manīm draudzīgi sarunājās. Visiem biju izņēmis acis un noņēmis visu ķermeņa ādu. Es pat ar knipju palīdzību pārliecinājos, ka pacients mani neredz, bet dzird. Sapnis acīmredzot notika manā istabā, kas mistiskā veidā bija gana ietilpīga. Kaut arī godam nosapņoju līdz galam, šis sapnis bija murgaini pretīgs.

cannibalsmith:

Esmu bijis ļoti produktīvs! Pieci sapņi trijās dienās naktīs!

( bruņinieks un robots )

( lielais haoss )

( pašnāvnieks )

( specnazi )

( wasteland )

anilirem:

Pamodos sapnī no telefonzvana, kurš vēstīja -mums tas izdevās. Nepaguvu pat pajautāt kas tieši, kad man lika ierasties steidzami labaratorijā. Kad tur nonācu sapratu, ka strādaju pie dinozauru otreizējas atdzīvinašanas. Tie tika 'celti gaismā' tieši ar tādu pašu metodi, kā filmā Jūras Laikmeta Parks. No fosiliju akmeņiem, uz kuriem sen-senā pagātnē nokļuva kukaiņi (odi), pēc kodiena dinozauram kuru sastāva vēl bija palikušas dzīvas dinozauru šūnas. Tik tehnika manā sapnī bija vēl krutāka un viss notika hermētiski noslēgtos traukos.(nekādas cilvēciskās iejaukšanās) Mans mērķis bija - atdzīvinat dinozarus.daudz mazākos lielumos un tikai tos, kuri ir augēdāji.

Pētījumu rezultāta bija jāpiedzimst Diplodoksa puisim, kad pēkšni mani aiz rokas paķēra kaut kāds Henrijs (dzīvojām kopā) un pateica, ka ir šadas - tadas izmaiņas eksperimentā, par kurām man steidzami jāauzzina. Protams, sapsihojos un prasīju kas un kā, kā nekā esmu atbildīga par projekta galaiznākumiem un tam, lai tas atbilstu visām prasibām. Uz maniem nentajiem jautājumiem bija tikai viena atbilde - parādišu. Tiku ievilkta atseviškā labaratorijā un acu priekša aiz stilka man pretī regojās Tiranozaurs. ātri sapratu, ka kaut kas nav kārtībā, jo ne jau tādas ir prasības, turklāt nevienas Tiranozaura šūnas mums labaratorijā nebija. Jāsaka ka sapnī jutu, ka tās bija manas lielākas bailes - 'atdzīvojies Tiranozaurs'. Neviens Diplodoks tā arī nepiedzima :( . Man ātri tika iedotas Tiranozaura kartes - sirds puksti, ēdienreižu biežumi utt. Tik tāli viss bija kaut cik okay. Ja vien paskatoties tuvāk uz petījumu skalām sapratu, ka viņš pārāk ātri aug (gigantiskā ātrumā), tas neatbilda mūsu vispārējiem resursiem - izaudzētos dinozaurus bija paradzēts turēt zem labaratorijas, nevis kaut kāda mākslīgā augšzemes vidē. Netika vērā ņemti mani ziņojumi, kuros smalki un skaidri tika izsijāti iemesli, kāpēc šai radībai ir jāmirst. Dābūju pat pastāvēt un paargumentēt pasaules augstākaja tiesā, bet bez rezultātiem. Kas beigās notika ar Tiranozauru - neatceros, jo tūlīt pēc tam es jau atrados citā sapnī.

cannibalsmith:

Cīnījos pret skolotāju. Cīņa notika tā:
Katram no mums ir noteikts daudzums dzīvības un naudas (skolotājai vairāk abu). Par naudu var pirkt bonusus. Norādot ar pirkstu, no tā gala izšaujas sakošļāta papīra lodītes kā no ložmetēja. Cīņas laukums bija divas lielas ar eju savienotas klases. Un varēja lidot. Cīņā it kā piedalījās arī darkans, bet viņš tikai sēdēja solā un kaut ko rakstīja.

Skolotāja bija ļoti spēcīgs pretinieks un cīņas sākumā jau sašāva mani pamatīgi. Lai, zaudējot cīņu, es nenomirtu pavisam, es nopirku bonusu Stiprās Aknas. Es sāku lidot lielākiem lokiem. Aizlidoju aiz Darkana galda un paslēpos zem krēsla (nevis sola), un paprasīju, vai viņam nav kādu bonusu. Viņš man atbildēja, ka tūlīt uzrakstīs Marine Powerup, lai es tikmēr vēl palidinoties. Es izmetos no krēslapakšas un, raidot sēriju papīriņu skolotājas virzienā, slaidā lokā aizlidoju uz otru klasi. Tā vietā lai man sekotu, skolotāja sāka kempot pie ejas starp klasēm. Es sagaidīju izdevīgāku momentu un, swoosh, lielā ātrumā izlidoju cauri ejai, veiksmīgi izveiroties no vairuma lodīšu. Aizlidoju pie Darkana un viņš man iedeva veikala čeku. Es to atlocīju vaļā un konstatēju, ka tas nav vis bonuss, bet gan saraksts ar Marine bonusiem: Marine Boots, Marine Guns, Marine Powerup... Es viņu sāku skaļi lasīt cerībā, ka kāds no tiem iedarbosies.
Skolotāja: "Ugh, lameri. Es Darkanam to iešmaucu kabatā, lai apmānītu jūs."
Tā nu es cīņu zaudēju, bet nenomiru dēļ Stiprajām Aknām. :)

cannibalsmith:

Neskaitāmi autobraukšanas sapņi visas nakts garumā. Braukājos es ar tādu baltu, kantainu padomju laika automobīli. Starp sapņiem pilsētas ģeogrāfija mainījās, un es nākamajā sapnī nevarēju atrast ielas, ko biju sastapis iepriekšējā sapnī.

Kādā sapnī man kāds onkulis jautāja par braušanu ar autobusu uz Turciju. Es:
"Nu var jau, ja tu esi ar mieru nedēļu kratīties autobusā. Noteikti paņem līdzi kaut ko laika īsināšanai, tikai neņem grāmatas, jo tās nogurdina."
Sarunas laikā manu redzi piepildīja zemes globuss un uz tā varēja redzēt tādu līniju, kas iezīmē autobusa maršutu un savieno Rīgu ar Stambulu.

Tad bija sapnis, kur man Osītis bija mašīnā. Viņš, tarajs, nobloķēja man gāzes pedāli, un es nesos nenormālā ātrumā pa šosejas pretējo (labo) joslu un izvairījos no dažāda izmēra pretimnākošajiem braucamajiem. Stūre likās tāda smaga, taču man veiksmīgi izdevās izvairīties no sadursmēm. Atcerējos no autoskolas, kā pareizi jānovērš auto slīdēšana. Tad aiz kāda līkuma bija uzkalniņš, un tūlīt aiz tā šoseja beidzās ar milzīgu sienu. Mans auto palēcās un lidojumā ietriecās sienā.

Es pamodos, taču turēju acis ciet - jāiegaumē šis sapnis! Tad man ienāca prātā pamēģināt aiziet pierakstīt sapni ar aizvērtām acīm vizualizējot savu istabu. Jā, es piegāju pie sava galda, uz kura nez kāpēc nebija ne datora, ne grāmatu, ne bardaka - tikai zīmulis un lapa. Man tas radīja aizdomas, un es atskatījos atpakaļ uz to vietu, kur vajadzēja būt gultai, un konstatēju, ka tur ir siena - mana istaba ir kļuvusi uz pusi mazāka! Ne pārāk precīza vizualizācija, ne? Sapratu, ka patiesībā neatrodos, kur redzu sevi atrodamies. Jutos viegls un apreibis. Vizualizācija sāka zust, un es nenoturēju līdzsvaru un kritu. Viss sagriezās, un es attapos savā gultā. Realitātē.

josephine16:

Atrados it kaa natas skolā un nezin kā, attapos, ka patiesībā sapņoju. Gāju ārā no tās skolas, ar domu, satikt Kādu. Izgāju ārā, sāku plivināties pa gaisu un atcerējos Erinas teikto, par lidošanu gaismas ātrumā. Kad izdomāju pārbaudīt cik ātri es spēju palidot, visa struktūra kā jau parasti nojuka. Paliku tikai es un ātrums. Ātrums palielinājās aizvien ciešāk saspiežot plaukstu dūrē. Tad pēc kāda laciņa izmeta. Pie pozitīvajiem faktoriem jāmin, ka šoreiz neizjutu bailes. Bet nesaprotu, kāpēc vienmēr, kad atjēdzos, ka sapņoju viss pazūd?

bestia:

atkal lidojošais. no paša rīta gan. šoreiz atļāvos mazliet pārdroši paeksperimentēt. lidoju ļoti lielā ātrumā, strauji mainot augstumu, lidoju arī tik zemu, ka zods skarās pie asfalta. manevrēju caur tādām kā nojumēm sētā, tad uz muguras, tad uz vēdera, kaut kā sagriezos. beigās uz brīdi tā noreiba galva, ka gandrīz ieskrēju stabā un novēlos zemē. asas izjūtas

josephine16:

Paareedos grauzdeetas kafijas pupinjas shokolaadee, shii neapdomiigaa riiciiba protams atstaaja sekas... nevareeju vairs kaa parasti ielikties gultaa un vnk atluuzt kaa parasti. ilgi nevareeju aizmigt, groziijos, shkjita , ka nav gultaa taadas vietas, taada iespeejamaa staavoklja, kuraa vareetu aizmigt...
Bet tas bija kkas WOW! Sapnjoju, ka man jaatiek uz autobusu. Pieturaa kaareiz viens staaveeja un es, zinaadama, ka tas ir iistais noleemu pieskriet, lai nenokaveetu. Paaris soljus paskrienu, tad ar slaidu leecienu paareju uz lidoshanu... Tad visa struktuura atkal pazuud... pazuud pietura un autobuss... viss pazuud, palieku tikai es ar savaam izjuutaam. Palika mazliet baisi, veeljoprojaam paliek baisi... bet taas ir uzspiestas sajuutas, to var labi just. Bet taa fiziskaa sajuuta... kkas tik neiedomaajami reaals, novicinaaju rokastaa, kaa bokseejoties un sajuuta patieshaam taada, kaa es to reaali dariitu, tachu tai pashaa laikaa apzinos, ka gulju gultaa un nepakustinu pat mazo pirkstinju... Ausiis nepanesama shnjaakonja. Ar raadiitaajpirkstiem aizspiezhu ausis. Nekas nemainaas. Shnjaakshana ir manii iekshaa. Pamostos un shnjaakshana attiet tikai ar laiku... Tik kvalitaates zinjaa tiirs lucidais man nav bijis... tas toch bija kkas!

josephine16:

Šonakt sapnjoju, ka bijaam aatomelektrostacijaa... Lietuvaa, bet taa nebija Ignaliina..., jo tai bija savaadaaks nosaukums un taa atradaas tieshi pilseetaa. Bet skurstenji bija izteikti tieshi taadi pashi. Es izdomaaju, ka jaaieiet iekshaa, paskatiities. Kokons atteicaas to dariit. Iegaaju iekshaa a tur smirdeeja, kaa veelaak noskaidroju... peec kaut kaadaam kjimikaalijaam. [nekad ieprieksh taadu smaku nebiju jutusi un vispaar tas liekas interesanti, kaa sapnii kaut kas var smirdeet?] Saaku tur runaaties ar tiem darbiniekiem angliski, bet izdraadiijaas, ka dazhi tur arii prata latvieshu valodu. necik taalu jau vinji mani nelaida un neko taadu neparaadiija, bet nemeloshu, ja teikshu, ka iipashi patiikami tur atrasties nebija. Peectam, kad no turienes izgaaju aaraa sapratu, ka atomelektrostacijaa tomeer straadaat nevareetu.

cannibalsmith:

Scēna: Kautkāds StarWars filmēšanas laukums, a tur vesels bars ar Veideriem. Man tas likās tik smieklīgi, un es smējos un smējos, un tie Veideri visi blenza uz mani, un es smējos vēl vairāk. Nomierinājies, es izvilku savu fočuku un atslēdzu zibspuldzi. Te vienai tehniskajai darbiniecei acis sāka spīdēt koši zaļi, un viņa sāka citai darbiniecei sludināt pasaules galu, kura savukārt bija neizpratnē, wtf. Es nofočēju to ar zaļajām acīm, un mamma (kas izrādījās stāvam man blakus!) aizrādīja, ka tā nav pieklājīgi, un paģērēja, lai mēs dodamies prom.

Scēna: Tokijas ielas. Trīs jaunieši brauc ar motorolleriem, kas izskatās sekojoši: priekšpuse kā tam vecajam japāņu motociklam (neatceros, kā sauca) ar stūres ragiem atliektiem vairāk atpakaļ. Aizmugurē ir tāda neliela platformiņa uz diviem riteņiem (tātad šie motorolleri ir tādi kā trīsriteņi) uz kuras ir sēšamais kautkāds: vienam tas bija dārza krēsls, citam ķeblis no bāra letes. Tātad, šie jaunieši brauc pa Tokijas šaurajām ielām un visa sapņa scēna atgādina reklāmu, kur manas domas par viņiem skan tādā dobjā diktora balsī. Viens no braucējiem ir galīgs sīcis, taču viņš ir meistarīgākais no visiem. Scēna beidzas ar to, ka viņi nobrauc lejā pa spirālveida rampu.

Atzīmēšu, ka gan smiekli, gan fotoaparāts jutās ļoti reāli. Fočuka ekrāniņu varēja labi salasīt, un pogu kombinācija zibspuldzes atslēgšanai sakrita ar reālo pasauli. Un vēl: dažās sapņa vietās es jutu spiedienu uz sava vaiga. Pamostoties, es pārliecinājos, ka biju gulējis uz sāniem.

josephine16:

hmm... sapnjoju viskautko... bet interesanti likaas, ka sapnjoju par peleem... es tur ar vinjaam speeleejos teeta iztabaa, pieskatiiju, lai nekur citur neaizbeeg... daudz vinju tu bija. Vienu briidi vinjas izskatiijaas peec miniatuuriem kakjiem, bet vienalga skaitiijaas peles :) Nu neko... no riita ar kokomutso (aka kokons ) domaajaam ko eediisim brokastiis, jo leduskapii nekaa iisti nebija, kaa jau parasti sestdienu riitos, kad paareejie ir aizbraukushi uz pilseetu, lai iepirktu paartiku. Atradaam biezpienu..., bet kreejums nebija, tapeec kokomutso teica, ka vajagot zapti. Noleemaam, jaaiet uz pagrabu pakalj.  Pagrabaa slazdaa meetaajaas paarbarojusies pele... hmm... kaarteejaa sakritiiba? Nez, nav pirmaa reize, parasti taa ir ar cilveekiem. Peekshjni neno shaa ne no taa redzu sapnii un naakoshaa dienaa sastopu...

neziniitis:

Māmiņdienas rītā sapņoju, ka mana omīte bija iepriekš neziņojot atbraukusi uz Liepāju no Bauskas (viņa nekad tā nedarītu), turklāt viņa bija gāāālīgā pālī (un pavisam noteikti ne tādā kondīcijā). Viņa bija sastrīdējusies ar manu krustēvu un viņai bija pavisam čābīgi. (Un pēc šī sapņa + vēl viena "mājiena" pāris dienas vēlāk visu laiku mani mocīja nelaba nojauta. Izdarīju visus pasākumus, kas manos spēkos, dumā nojauta prom. Forši.)

( Un te es atkal biši aizrāvos ar rakstīšanu.... )

pelican:

savā pēcpusdienas snaudā palecoties un koncentrējoties varēju kādu laiku noturēties gaisā, kā pieneņpūka. ja atspēros pret sienu, uzspriegojos vēl augstāk. nebija problēmas pārvietoties pa sienām. ziniet to spēlīti, kur ūdenī ir riņķīši, kurus piespiežot podziņu, uzvirpina ar joni augšā un tad viņi lēnām planē- nu lūk tā tas bija, tikai es pati atspēros. divi blakusstāvošie cilvēki diskutēja, viens uzstāja, ka tas notiek pa līmeņiem un es esmu atradusi maģiskos līmeņus, otrs, smējās un teica, ka es vienkārši esmu iekļuvusi kumosā no kosmosa un tas ir savelkošs veselums. godīgi sakot es īsti nesapratu par ko viņi runā, tikai lidinājos un atspēros, līdz ieraudzīju savu tēvu nenormāli pretīgā parūkā (vidū plika pļeška un pa malām taukainas plānas melnas šķipsniņas)un pārliecināt, lai viņš to noņem kļuva par sapņa centrālo daļu.

cannibalsmith:

Sapnis likās turpinam vakardienu (kona pirmo dienu), it kā es nebūtu aizgājis gulēt. Pēc kona ierados ciemos pie kādas sievietes. Mēs ilgi un dikti runājām par dažādām lietām un personām, kuras satiku vakardienā. Bet īpaši mēs runājām par Lego. Izrādījās, ka viņa ļoti fano par Lego un vāc atlaižu kuponus, kas dod atlaides uz dažādiem komplektiem. Viņa man iedeva vienu, kas domāts North Pole komplektam, un rādīja vairākus (Street, River), kas bija datēti ar 1986 gadu (mans dzimšanas gads). Pēc tam viņa uz lielas pamatnes uzbūvēja bruģētas ielas maketu un apsēdās uz tā. Tad viņa man iedeva sauju lego klucīšu. Vēl es uzzināju, ka viņa fano par Babylon 5 (zīmīgi, ka nākamajā dienā konā bija lekcija par to). Tad mēs gājām pastaigāties turpat pa mežu. Es joprojām saujā turējo tos lego klucīšus - ļoti reālistiska taustes sajūta. Viņa teica, ka aiz gaisa tilta ir uzcelts kaķu tilts sakarā ar jauno RIMI. Atbildēju, ka neesmu tur braucis kopš pagājusās vasaras.

Jāpiezīmē, ka runājoties ar viņu, scēna regulāri lēca uz vietām, kas tika aprunātas, un konsistenti atgriezās atpakaļ. Piemēram runājot par gaisa tiltu, manu redzi uz laiku piepildīja putna lidojuma skats uz šo tiltu. Vienlaicīgi saruna netika traucēta: sievietes blass aizgāja aizkadrā.

Imho, šis sapnis parāda, kāpēc vairumu sapņu neatceros (un nekļūstu lucid tajos) - tie ir tik parasti un reālistiski, un ir tikai nedaudz kas vairāk par vakardienas notikumu remiksu.

Starp citu, re kur viens čubārs dabūja tik spilgtu sapni, ka sagāja sviestā. :)