pajautā! - Uztura speciālists

Jautā valkīrai.

Esmu gājusi. Pat pie vairākiem.
Sākt ieteiktu ar http://www.lacisaskola.lv/

Tas nav pārāk grūti un lielāko daļu var izlasīt internetā. Šī filma ir labs sākums - http://www.youtube.com/watch?v=dBnniua6-oM

Es muļķīgo avotu (kā appollo.lv un calis.lv) neuztveršanu nopietni ņēmu "for granted", sorry.

Toties tu esi visu pārbaudījis un atzinis par drošu vai ne tik ļoti esam! :P

BBS seerija ir laba youtubee var atrast, neesmu drosha, bet var mekleet pec tagiem BBS weight loss myths, kaut ka taa..

vajag jau arī līdzi domā un mazliet pafiltrēt, vai tajā, ko raksta ir loģika.
es arī piekrītu - iternetā viss ir, vajag tikai papūlēties un domāt līdzi.

nu vispār jā, ja cilvēkam jau tiešām ir kaut kādas veselības problēmas, tad tur patiešām dziļi tas viss jāizprot, lai sevi ar uzturu ārstētu, tad protams vajag speciālistu
bet tādā līmenī, cik saprast, kas ir jaēd un kas nav jāēd, lai nesačakarētu savu organismu, to jau nu gan var izprast, kaut vai jau minētais cukurs, neēstu tik daudz cukuru (un visus krāsainos cukurūdeņus un bulciņas), varbūt nemaz nerastos jautājums, kā lai sakārto veselību ar uzturu.
man gan nav nekādas pieejas datubāzēm un neesmu nekāds uztura bakalaurs, bet sārmju līdzsvars un asinsgrupu diēta man ar visiem pamatojumiem liekas kaut kas pilnīgi dīvains, piemēram tajā tur Japānas rajonā kur visi dzīvo veseli līdz 120 gadiem, neviens par sārmiem un asinsgrupu diētu vispār neko nav dzirdējis :D

Nemācēšu komentēt situācija Anglijā, bet Latvijā uzturzinātne ir viena liela raiba bedre. Par uztura speciālistu sevi atļaujas devēt gandrīz vai visi - sākot no Herbalife izplātītājiem, beidzot ar tiem, kas pabeidza kaut kādus popsīgus divnedēļu kursus. Kas ir jāzina par Latviju - diplomēti, akreditēti uztura speciālisti ir tikai un vienīgi ar Rīgas Stradiņa Universitātes diplomu un tiem apakšā ir pamatīga medicīnas + farmakoloģijas + pārtikas tehnoloģijas zināšanu bāze. Taču arī katram no tiem ir sava pieeja, līdz ar to nevar dot vienotu atsauksmi par visiem uztura speciālistiem kopumā.

Aiziejot pie laba uztura speciālista (kas noteikti nemitināsies homeopātijas centrā, jo tā ir alternatīvā medicīna :) ) var mazliet vilties - apgāzīs daudz skaistas idejas par asinsgrupu diētām, dalītu uzturu un parējām muļķībām un dod tikai tos ieteikumus, kas ir zinātniski pamatoti. Labs uztura speciālists vispirms uzzinās par veselību, iespējams, nosūtīs uz dažām analīzēm, un tikai tad veidos ēdienkarti.

Speciālisti ar "skaļiem" uzvārdiem ne vienmēr ir tie labākie - var sastapties ar paviršu attieksmi niecīgi īsas konsultācijas laikā. Ja būs vēlme aiziet pie kāda Latvijā, vari pačukstēt uzvārdu - teikšu, vai ir vērts.

Ja ir interese, atmet vēstuli uz and.kse et gmail :)

Ja Tevi interesē arī negatīva pieredze, tad šeit: http://klab.lv/users/krii/tag/makrofakings ir apkopota manējā saistībā ar kādu eksperimentu.
Taisnības labad jāatzīst, ka daži citi, tai skaitā, augstāk komentējusī jz. Puce apgalvo, ka konkrētais speciālists un sistēma varot arī palīdzēt.
No savas puses, protams, neiesaku.:)

nevaru ieteikt speciālistu, bet iesaku (ja tas, protams, vēl nav darīts) iepazīties ar informāciju par skābju un sārmu līdzsvaru uzturā. Internetā par to var atrast daudz informācijas, galvenais - tabula ar to, vai produkts rada skābu vai sārmainu vidi.

pilnīgi neko nezinu un iepazīties negrasos. mazāk dzīvnieku izcelsmes produktu un vairāk dārzeņu būs labi jebkuram.

Absolūti. Ja produktu skābes vai sārmi spētu ieteikmēt mūsu asins sastāvu pa tiešo - mēs jau sen būtu miruši. Organisma orgānos un audos ir sava, nemainīga vide, kuņģi - skāba, zarnās - sārmaina. Izejot caur kunģi, viss ēdiens ir skābs, caur zarnām - sārmains. Ēdiena sastāvs var izraisīt tikai vieglas urīna pH nobīdes, kam praksē ir maza nozīme. Tā ir kārtējā pseidozinātniska teorija, kas dod labsajūtu tāpēc, ka tajā vienkārši ir daudz augļu + dārzeņu, ko atbalsta arī klasiskā dietoloģija. Un asins pH, ar ko biedē šis "diētas" radītāji, satricināt ir nenormāli grūti, tas notiek tikai poe smagām patoloģijām.

This.
Bet ir neticami daudz cilvēku, kam diētošanai gatavas tabulas ar ēdieniem ir pilnīgi nepieciešamas, jo pamatprincipu ievērošana tak vēl prasa iemācīties porciju izmērus novērtēt, a visādas gatavās tabuliņas 'ēd tikai šito, neēd šito, un vienalga kādos apjomos, viss būs OK!!!!'. Lai gan, ehm, cik nu lasītas atsauksmes pēc konsultācijām pie Atzītajiem Speciālistiem, tad arī no turienes tievētājas kaut kā nonāk pie saraksta 'drīkst' un saraksta 'nedrīkst'.
Nezinu, viņām tā skaidro, jo savādāk nesaprot, vai tā ir pašu tievētāju iekšējās interpretācijas problēma, vai tiešām dietologi arī reāli dod atļautos un aizliegtos sarakstus... Droši vien - kā paveicas.

Cukura līmeņa stabilizēšana kā tāda ir aktuāla tikai cukura diabēta slimniekiem. Vesela cilvēka organisms pats lieliski noregulē cukura līmeni asinīs. Glikēmiskais indekss var tikt izmantots kā pamats kādam uztura režīmam, bet nevajag to novest līdz fanātismam, apgalvojot, ka melones ir labākas par arbūziem tikai tāpēc, ka vienam ir par simtsdaļu mazāks GI. Vajag savā starpā salīdzināt atšķirīgas vienības, nevis paranoidāli dalīt dārzeņus sliktos un labos - kā to dara dažs labs "eksperts". Piemēram, mums ir pilngraudu auzu pārslas un Kellogs kukurūzas pārslas. Pilngraudu pārslu GI ir zemāks - tas nozīmē, ka tajā ir vairāk šķiedrvielu, cukurs izdalās lēnāk, nodrošinot ilgāku sāta sajūtu. Savukārt Kellogs ir apstrādāts produkts, kurā ir maz šķidrvielu un cukurs izdalās diezgan ātri, pamatīgu sātu tā arī neatstājot. Bet principā, GI jēdziens ir novecojis - praksē tam reāli nozīmes ir maz.

mjā, vienu brīdi man mēģināja iestāstīt, ka tas ir vienīgais, kā savu orgāņizmu uzvest uz pareizā ceļa.
Papētot tuvāk internetos info par šo diētas veidu, konstatēju, ka pastāv vismaz divu veidu pilnīgi atšķirīgas pieejas produktiem un tam vai viņi ir skābi vai sārmaini. Tajā brīdī arī atmetu ar roku visam šitam, jo nebija pārleicības, ka tas ko mainīs manā dzīvē... Labāk domāt ar galvu līdzi tam ko ēd un tad jau viss būs labi.

Ir varianti, ka tev izstrādā ēdienkarti atbilstoši asinsgrupai un vēl kaukāturbija. Pazīstu jkdzi, kas pēcāk nudien izskatījās daudz dzīvelīgāk. Ij alerģijas pārgāja etc.. Tikai tie ierobežojumi gana drastiski... alko arī drīkstēja, bet kaut ko konkrētu- apmēram, baltvīnu jā, alu nē etc.

Es pirms kādiem gadiem trīs bez uztura speciālistiem un citiem brīnumiem vienkārši sāku ēst pēc vispārzināmiem veselīgiem principiem (pamazām, pieradinot sevi, izmēģinot jaunas receptes, nevis kā ar nazi nogriezt un tad mocīties): nekāds cukurs pie tējām, kafijām (nekāda kafija tai skaitā, bet tas jau ir cits stāsts :D), nekāds sāls pie ēdiena, maksimāli daudz svaigu dārzeņu un augļu, neēdu balto maizi, ļoti reti arī rupjo, neēdu makaronus, rīsus, gandrīz nelietoju eļļu (izņemot olīveļļu salātiem), nelietoju majonēzes, krējumus u.tml treknas ēdmaņas, pamatā ēdu vistas un tītara gaļu, tunci, iekļauju uzturā riekstus, avokado, fetas un mocarellas sieru, un visādus gardumus atstāju svētkiem, plus katru rītu multivitamīnu tablete un zivju eļļa. Skatos, lai būtu dienas laikā uzņemti gan ogļhidrāti, gan olbaltumvielas, gan "labie" tauki. Plus, lielu porciju vietā 3 reiz dienā, es cenšos ēst 5-6 reizes dienā. Works for me.

Tiesa, manuprāt ir vērts noskaidrot, ir vai tev nav kāda alerģija vai nepanesamība u.tml. Mans organisms ļoti nelabprāt cienājas ar glutēnu, nav alerģija, nemirstu nost, bet vienmēr smaguma sajūta, nogurums, ja apēsts kas tāds. Ā, un ja ir hormonu (vairogdziedzera) problēmas, to arī derētu uzzināt. Principā jebkuras veselības problēmas jāņem vērā. Pie uztura speciālista gan ir vērts aiziet, lai tiktu skaidrībā, kas ir mīti un kas ir patiesība, dzirdēti visādi brīnumi par tomātiem, kas ir indīgi, un to, ka taukus un taukiem bagātus produktus noteikti nevajag ēst, un kas tik vēl ne.

Vari apskatīties šito. http://www.youtube.com/watch?v=laMuyJhMcE0
Tur ir good&bad&ugly par Atkinsa diētu. Es jau kādus 5-6 mēnešus esmu uz tās un pirmajosčetros mēnešos zaudēju 17kg (no 86 uz 69, kas ir ok, jo esmu gara :D). Kādu laiku neesmu svērusies, bet izskatos OK. Tajā filmā apspriež daudzas lietas, kas man nelikās skaidras (kā var ēst taukus un notievēt) no neitrāla skatpunkta. Secinājumi (spoileris) bija diezgan skaidri - pati diēti lielā mērā ir fuflo, bet tas, kāpēc tā ir tik efektīva, ir tas, ka proteīni samazina apetīti. Tā filmiņa smuki arī parāda, cik mazattīstīta ir uztura zinātne. Savā ziņā tā arī bija, es nometu svaru, jo neēu miltu izstrādājumus & cukuru, ēdu daudz proteīna (krēmus ar saldinātājiem un citus foršus našķus, sierus utt), kas deva sāta sajūtu, līdz ar ko es uzņēmu mazāk kaloriju nekā, ja es ēstu miltu produktus. (+ Es arī drusciņ grēkoju ar gataviem saldumiem, kuros defaultā ir cukurs).

iesaku palasit Jessica Alba gramatu "Honest Life".. tur patiesiba tiesam ir loooooti daudz info :)