readme.txt

un vēl. par jaungadu.

aizbraucām uz Cēsīm, visi tādi priecīgi jau dienu iepriekš, dabas takas tuvējās iziet un tā. un gatavoties lielajai deviņdesmito gadu ballei Malā.

un tad 30tajā vakarā Ūpim uzkāpj līdz 40 grādiem, skaidrs, ka ballīte ir jāpārskata, varbūt jābrauc uz Rīgu, kā nu būs.
bet izdarījām visu perfekti - ballējāmies uz maiņām. es no sākuma, tad m_b līdz gandrīz pusnaktij, tad mēs kopā viesnīcā ar šampi un bučām, un tad es līdz rītam.
un līdz rītam - ai mīn, - līdz RĪTAM. biju atpakaļ sešos, pārdejojusies! pārdejojusies tā, kā jau sen biju pelnījusi.

man liekas, ka ar janvāri nekādas apņemšanās nav vajadzīgas, es tikai gribētu dzīvot uz priekšu.
taču gribēju piefiksēt, ka (ja nesāksies karš) -
šogad pirmo reizi desmit gadu laikā man nekas nemainīsies:

es nedzemdēšu, es nepārvākšos, es neceļošu visu gadu, es neprecēšos, es nebūšu stāvoklī, es nemainīšu darbu, man neviens bērns nebeigs dārziņu, man neviens bērns neuzsāks skolas gaitas, man nebūs remontu.

un par to - priekā!

atkal jau piektdiena

es saprotu, ka tajā pašā vakarā ir Aleju jaunā ieraksta prezentācijas koncis, bet tas ir turpat blakus un mierīgi var paspēt abus, jo mēs sāksim laicīgi - karoč, 30. janvārī 19.00 Briānielas Valmiermuižā būs gada stilīgākais pasākums - Rīgas minku fotoizstādes atklāšana + Difūzijas augšāmcelšanās koncerts.

https://www.instagram.com/riigasminkas/
https://www.facebook.com/events/1676438866269267

Ir diezgan atbrīvojoši, ka būvējot savu nākotni, tur ir vieta stāstiem par opi ar bitēm, lai gan tās nav ne tavas bites, ne tavs opis. Lai gan mācība no šī stāsta gan ir manējā. Domāju, ka opis priecātos, ka viņa stāsti turpina dzīvot jaungada svinībās, pat ja viņš nepiekristu tam, kā mūsdienās notiek cilvēku dzīves.

rjaženka 😋

man patika Rinkēviča runa

Jāņtārpiņi barojas tikai kāpura stadijā. Tie ir specializēti plēsēji, kas barojas ar konkrētu kukaiņu sugu kāpuriem, sauszemes gliemežiem un kailgliemežiem, kuri pēc svara var pārsniegt savu uzbrucēju pat 200 reizes.

Nez, varbūt jāņārpiņi derētu cīņai pret Spānijas kailgliemežiem? Pilsētās gan gaismas piesārņojuma dēļ tas tāpat nav iespējams.

Šodien man kabinetā ienāca kolēģe (mums pusdienu pārtraukums), runājāmies, durvis puspavērtas. Pēkšņi ienāca direktors, nedaudz parunāja, novēlēja laimīgu jauno gadu un aizgāja. Tāda, lūk, pirmā darba diena šajā gadā. Bet, protams, man simpatizē vadītāji, kuri mēdz aprunāties ar ierindas darbiniekiem, jo viņiem ir iespēja būt mazliet mazāk atrautiem no realitātes.

Auto marka Rīga, modelis Pasaulīte.
Auto marka Pasaule, modelis Rīga.
Viņš sēdēja neskalotā mašīnā.

Es drusciņ apskaužu ebrejus. Jā, pasaulē ir pilns ar antisemītiem un viņi gadu tūkstošu laikā ir dabūjuši ciest visai skarbi. Bet drusciņ apskaužu es viņus par to, ka viņiem ir tā tautas - bezmaz kā paplašinātās ģimenes kopība. Kad pagājušajā gadā Taizemē aizturēja grupu "B2" un gribēja to deportēt uz Krieviju, tad viņi tā iesaistījās, ka burtiski izrāva tos no Krievijas rīkles. Izraēlā esot tā, ka Izraēla iesaistoties par jebkuru savu pilsoni vai arī jebkuru citas valsts pilsoni, ja viņš esot ebrejs. Man ļoti gribētos, lai latvieši arī kā tauta vairāk turētos kopā. Nav jau tā, ka mums arī nebūtu šādu iezīmju - Dziesmu svētkos sanāca iepazīt ļoti daudz foršu, izpalīdzīgu un aktīvu cilvēku. Bet gribas laikam vairāk. Varbūt tāpēc, ka man pietrūkst kopības sajūtas pēdējā laikā.

šis koncepts bija pazudis no manas dzīves daudzus gadus, bet nākamajā skābu kāpostu zupā būs!
prieciņā mīlīši! siltums mūsu sirdīs.

Nodarbojos ar eliptisko integrāļu pētīšanu.

Iegrimu diskusijā par to, kurā valstī pasaulē ir visgrūtākā matemātika ģimnāzijās.

https://news.ycombinator.com/item?id=22941144

Izrādās, ka Ķīnā, Singapūrā, Indijā, Krievijā.

Atradu vienas PhD matemātikā youtube, kura dudinošā balsī stāsta par matemātiku.
Mg+ līmenī, taču diezgan saprotami.

https://www.youtube.com/@mathcuratorzanachan3574

Atradu Rumāņu filmu par matemātikas popularizēšanu ģimnāzijās/licejos.

"Liceenii"

https://ro.wikipedia.org/wiki/Liceenii

Atradu, ka virknes ne tikai diverģē un konverģē, bet arī oscilē.

1) Uzrakstīju īsu, pieklājīgu tekstu un nokopēju to, lai viss būtu raiti un bez aizķeršanās. Pāris minūtes vēlāk, doomskrollējot pamanīju gleznu, kuras toņi likās līdzīgi Klimtam, turklāt, tas nosaukums arābu valodā bija 'Cerība'. Uztaisīju skrīnšotu lai varētu vēlāk par to palasīt.
Kad pienāca laiks sūtīt to īso, pieklājīgo tekstu, iepostēju to mesindžerī un pamanīju, ka bilde ar 'Cerību' ir nosūtīta. Mēģināju dzēst, bet bija jau par vēlu. Un īsais, pieklājīgais teksts tika noreducēts līdz vienam vārdam.
FML!

Bilde:
https://www.christiancentury.org/article/art/hope-suleiman-mansour

2) Lasīju par sievieti krievijā, kura gada laikā bija uzrakstījusi 764 kļauzas/sūdzības. Labi, ka Kasparam, vismaz pagaidām, nav īsti pielāgota vide lai pārspētu šo rekordu. Ticu, ka viņš gribētu par to ANO pasūdzēties. Potenciāls jau ir.
Sargiet sevi.

https://x.com/KasparsMelkis/status/1873988678093258793?s=09

pēdējo 10 gadu laikā laikam tikai otro reizi Jauno Gadu sagaidījām mājās, bet kāda tā ir bauda pamosties pašai savā gultiņā! <3

Lai jums laimīgs gads, mīļie (paši zināt, kuri tādi ir).

Kopumā man šķiet, ka gaisā virmo daudz eiforisku cerību.
Tad jau redzēsi, kas sanāks.

Esam ciemos pie vīra tēva un visiem rich old white man radiniekiem. Bet tas pat nav būtiski, mēs zinājām, kas mūs sagaida.

Vīra tēvs jaunā gada pusdienām cepeškrāsnī cepa sivēnu. Pirms cepšanas sivēns tika ieriktēts lielā traukā ierīvēts ar eļļu un garšvielām. Puikam to baigi nerāvāmies rādīt, jo viņam patīk dzīvnieki un tas sivēntiņš tiešäm izskatījās kā būtu vienkārši pannā aizmidzis. Bet vienā brīdī, puika tomēr pamanīja, ka virtuvē kaut kas notiek un gribēja paskatīties. Ok, ja pats grib, tad var drusku paskatīties. Drusku paskatījies puika skaļi noteica - "gaļa" un aizgāja atpakaļ spēlēties.

Jesus is coming. Look busy.

Laimīgu Jauno gadu, mīļie! Lai mums tas nākošgad ir mierīgāks, priecīgāks, veselīgāks un labiem notikumiem daudz bagātāks kā šis!

Laimīgu uzbrūkošo!