readme.txt

meh.

Pēc 16.jūnija es būšu dikti gudra. Varbūt agorafobiju iemantojusi un kofeīna rezistenta, bet toties gudra :)




(Paldies elina, ka iepazīstināja ar Sia.)

-and i'll be put in a box, and all i'll need is a tiny glass of water and lots of tiny pieces of pizza and the box will have wings like an airplane." and you'll ask, "were will it take you?" "home." i say. -

Vakar ar draudziņiem skatījāmies Eirovīziju, sen nebiju tik daudz un ļoti izsmējusies. Galvenie secinājumi pēc šī vakara ir:
Pirmkārt,topā ir akrobātika un publiskas sāpes! Jo, ja dziesmā nebija akrobātika, tad pilnīgi noteikti dziedātājam bija kāda sāpe, ko vajadzēja pēc iespējas skaudrāk izteikt uz āru. Ļoti spilgti tas izdevās albānietei, kuras kaklu acīmredzami žņaudza dēlei līdzīgs dreds un smagā apkakle darīja viņu līdzīgu Kvazimodo, ja no sākuma dziesma ir ok, tad beigās no tiem kliedzieniem paliek baisi - http://www.youtube.com/watch?v=0ZdHeywmuk0\
Otrkārt, tas nekas, ja nemāki dejot, lai gan no otras puses ar TĀDĀM kleitām jau neko citu laikam nevar - http://www.youtube.com/watch?v=EchSvC5rJ6I un arī šīs dziesmas horeogrāfija ir diezgan fantastiska, it īpaši brīdī, kad tie sikspārņi uztaisa kuģīti, novērtējiet galvas ritmiskās kustības, kā arī īpašo zombiju soli - http://www.youtube.com/watch?v=eAWgkeRhQm8
Bet bija jau arī, kas patika, piemēram šīs trīs - Igaunija:http://www.youtube.com/watch?v=DzXKjvpgj2o (tik izjusta dziesma par pērno zāli, bet, ja nopietni, tad puisim balss smuka un pats arī), Islande: http://www.youtube.com/watch?v=BPkSz2-gu9M (spēcīgi vokāli un stiliņš arī, kā jau Islandei)un Itālija:http://www.youtube.com/watch?v=v0kGpDEvtbQ (kaut kas neierastāks, spēcīga balss, skaista melodija un sieviete), bet kā jau bija gaidāms, neviena no mūsu favorītēm pjedestālam tuvumā nestāvēja.
Ar nepacietību gaidu nākamo gadu!

šodienas Carnikavas velobrauciens bija tāda konfekte!!!! kalniņi un kalni, daudz stumšanās, sakņaini nobraucieni ar neieklipsētām kurpēm, dzīšanās pakaļ un bēgšanas.... un apmaldīšanās. tā arī nesapratu, vai tā bija vai nebija mana vaina, bet es braucu tur, kur man parādīja. trase muļķīgā veidā veido cilpu, un mani tur iesūtīja vēlreiz, kopā ar meitenēm, kas kāpj lejā, kalnu jau ieraugot vien.. ātri sapratu, ka nav labi, bet pa to laiku mana stabilā 1.-2. vieta pakāsta, jo garām bija aizbraukusi vēl viena meitene. un labi ka tā, ka tikai viena..
aa, un es trasē ēdu. apēdās 4 vīģes, kas bija aizbāztas aiz šortu apakšmalas - velošortiem ir tāda gumijota maliņa, nekas nekrīt laukā. un ērti.
aizbraucām arī uz turieni un atpakaļ (30km katrā virzienā), gonka sanāca 22km - šodien kopā 82km velobaudas! :) es tajā dakšā esmu samīlējusies, varētu gultā ņemt līdzi.. jūt katru nelīdzenumu, viss notiek tikai tad, ja es pati strādāju, paceļu, nolaižu, pārlecu, nedrīkst palaisties uz to, ka amortizators izvilks. man ļoti, ļoti patīk, bet roku muskuļi ar laiku pieradīs.

Vaļājos pa gultu ar sāpošu rīkli & sāpošu galvu un riju puņķus. Ienāca prātā atklāsme, kā būtiski paaugstināt laimīguma līmeni sabiedrībā. Vajag padarīt vasaru garāku. Lai īsākie mēneši ir ziemā (februāra 28 dienas jau ir kaut kas, bet jāiet tālāk); vasaras mēneši savukārt tiks pagarināti uz to rēķina. Maija beigas un septembra sākums reizēm ir pietiekoši silti, lai tos varētu pieskaitīt klimat. vasarai. Tādējādi tie mēneši par kuriem visiem "gribas, lai tie tik ātri nebeidzas", arī nebeigsies, bet knapi paciešamais februāris būs vēl īsāks.
Lieki teikt, ka tas nav personīgi. Ziema man patīk visādā ziņā labāk, ne tikai tāpēc, ka organisma īpatnība ir saaukstēties tikai un tieši tādā laikā kā šobrīd.

stulbie gēni
cīnos ar apelsīnkājām

šobrīd labāk iet briselei un strasbūrai, arī pīpēšanai uz balkona un ēst gatavošanai. es zinu, ka depresija ir vāks pāri pilsētām, gadalaikiem un ikdienas darbiem. un tas atvāžas pa vienam vien.

uztaisīju kafiju ar pienu un augļu tēju ar grenadīnu.. pilnai laimei tagad tikai pietrūkst kaut kas tāds:

Neviens nesaka, ka šodien vasarsvētki. Labi, ka māmulis piezvanīja un apsveica. Tā lūk. Nu ta priecīgus jums ar. Nestrādājiet vismaz jūs šodien pie kompjiem kā es. :D

http://dirty.ru/comments/349261/#new

Занятная получасовая лекция Станислава Белковского на открытом форуме, организованном Аленой Поповой на #ОккупайАрбат
glavryba

mājās būšu 14. jūnijā, ļoti gaidīšu ielūgumus uz bakalauru izlaidumiem, ja.

Pēc trīs naktsmaiņām tomēr jūtu, ka mazliet vate galvā un sirds nedarbojas gluži tā kā pieklājas.
Darba vairāk kā saprašanas, bet skolu es atlieku, jo zinu, ka var visu iemācīties vienas nakts laikā.

Until 18. - 19. centuries in some section of France the child who died 'too soon' was buried in the backyard, as a cat or dog is buried today (Zelizer 1981).

Vakar, kad biju aizdevusies pie vienas ekspertes pēc viedokļa topošam pasākumam, cita starpā viņa pajautāja - Sakiet, vai nebūtu iespējams uztaisīt kādu informatīvu kampaņu bandītiem "Nedod pa galvu!"? Jo pēdējā laikā Rīgā uz ielas ir tik smagi piekauti jauni vīrieši, ka viņiem pat runāt un staigāt ir jāmācās no jauna. Un tieši galvas traumu dēļ.

Padalīšos ar vienu (pēdējo) daļu no savas eksāmena esejas par tēmu "Bērniem ir tiesības, bet nav pienākumu – vēsturiskā un attīstības antropoloģijas kontekstā" kursā "Bērnības etnogrāfija"

Viviana Zelizera (Zelizer 1981) ir teikusi, ka bērni mūsdienās (rietumu pasaulē) ir ekonomiski nevērtīgi, bet emocionāli nenovērtējami. Es šim argumentam daļēji nepiekrītu. Pirmkārt, jau iepriekš apskatītie laukos dzīvojošie bērni kaut vai Latvijā sniedz milzīgu darbaspēka (un tātad arī ekonomisku) atbalstu saviem vecākiem. Otrkārt, arī Bērnu tiesību un aizsardzības likumā vairāki punkti bērnu aizsardzībā ir patiesībā balstīti uz kāda labuma gūšanu valstiskā mērogā no šī bērna nākotnē. Piemēram, 4.pants nosaka, ka bērnu tiesības tiek aizsargātas ar mērķi, lai 1) bērnā veidotu un nostiprinātu sabiedrības interesēm atbilstošas vērtību orientācijas, 2) veidotu bērnu orientāciju uz ģimeni kā sabiedrības organizācijas pamatvērtību, 3) veidotu bērna orientāciju uz veselīgu dzīvesveidu kā tautas izdzīvošanas objektīvu priekšnosacījumu (Bērnu tiesību un aizsardzības likums 2000). Manuprāt, šie piemēri lieliski atspoguļo, ka arī bērnu tiesību aizsardzībā ir iekļauta ne tikai konkrētās sabiedrības vērtības, bet arī aprēķināta bērnu ekonomiskā vērtība viņiem pieaugot, proti, likums nodrošina bērna ne tikai kā individualitātes aizsardzību, bet arī bērna kā tautas, sabiedrības un valsts „sastāvdaļas” organisku iekļaušanos un funkcionēšanu pastāvošās iekārtas / sistēmas labā. Salīdzinoši ar agrāro kultūru vecāki no bērna negaida atpakaļ „labumus”, tomēr sabiedrība kopumā par ieguldījumu katrā bērnā nākotnē gaida no viņa atpakaļ labumu valstiskā mērogā (darbaspēku, nodokļu maksātāju utt.), ko var mērīt arī ekonomiski. Var teikt, ka valsts un bērna attiecības mūsdienās ir balstītas uz abpusēja labuma gūšanu.

pēc intensīvās kino skatīšanās ir iestājies neliels atslābums - skatos krietni mazāk un retāk filmas. jau sāku just piesātinājuma sajūtu, tomēr turpināju ar betmeniem. visupirms - Batman & Robin (1997). šī laikam bija visvājākā no visām. bet šajā bija daudz no komiksiem. švarcenegers atgādināja terminātoru, turmanes sarkanie mati un zaļās drēbītes lika smaidīt, klūnijs tāds nedaudz neveikls betmens izskatījās, bet odonels kā robins -laika smaidīt, jo tāds stūrains pusaudzis izskatījās ;) pēc šīs filmas tiešām likās, ka gana man betmensāgas stāstu. tomēr saņēmos jaunākajām filmām. Batman Begins (2005) un The Dark Knight (2008) patīkami pārsteidza. varbūt vienīgais nedaudz kaitināja tie mikļi, kad bija atkāpšanās no tā, kas pašās pirmajās betmena filmās tika rādīts. tomēr kopumā - sižets spēja aizraut un negarlaikot. turklāt, skatoties tagad jaunākās filmas, par pirmajām ir sajūta, ka tās ir krietni teatrālākas.. un nikolsona džokers tomēr man labāk patika. un maikls keins kā alfreds nemaz nav sliktāks :)
nu, un drēbju gludināšanu izdaiļoju ar veco, labo - Snatch. (2000). jauks, izklaidējošs ņigu-ņegs ar vardarbības ainām un melno humoru.

http://www.youtube.com/watch?v=m5N9IHqqGcA&ob=av2e

man riebjas dienas kā šīs.
domas kaut kā haotiski par visu svaidās un man labāk nevajadzētu šodien iet sabiedrībā, bet vajadzēja aizbraukt pēc papīriem. izskatījos pēc pilnīga džankija un jutos neloģiski. sabiedrībā neiederīgi un dīvaini. bet atliek vien iejukt un doties pēc papīriem. iejukt. tā droši vien domā arī visi sērijveida slepkavas un psihopāti un visi pārējie.

http://anathemantra.tumblr.com/post/23852915445