readme.txt

Runājot par mākslas nodalīšanu no mākslinieka, mīlu šo franču NBSM bandas Melnais Mēris skaņdarbu. Vokāls ir ārpus šīs planētas. Un klasiskās ģitāras instrumentācijas piešķir šim stereotipiskajam žanram jaunu dimensiju.

un garīgumu

Nejauši uzdūros vecam rakstam,

https://jauns.lv/raksts/zinas/282391-meklejat-indija-svetumu-un-garigumu-nu-ne-jeb-ka-atrast-sevi-naidpilnu-un-launu-cilveku

Īlona Maska joks par peace board Davosā. Trāpīgi.

"I heard about the formation of the peace summit, and I was like, is that p-i-e-c-e? You know, a little piece of Greenland, a little piece of Venezuela," he said, laughing during his address to the forum."

https://www.euronews.com/2026/01/23/peace-or-piece-musk-mocks-donald-trumps-new-board-of-peace-in-davos

Algotitmi manā ziņu lentē ir atnesuši man svešu cilvēku sašutumu par Selmas leoparda tērpu, un mani sen nekas tā nav sajūsminājis. Vīriešu pienesums šajā diskursā ir diezgan paredzams, taču izskatās, ka visvairāk "meitiņ, vai maz tā vajadzēja" nāk tieši no sieviešu puses. Cilvēki joprojām bez ironijas lieto frāzi "pat es". Tā, it kā viņu viedokļi ir liberālo vērtību virsotne. Bitch, please! Progresīvā pasaule ir evolucionējusi no viktoriāņu laikmeta augstajām apkaklēm līdz legingiem ar camel toe, tāpēc fakts, ka tu netaisi rolmopšus pēc savas mammas receptes, tevi nenoliek progresīvās pasaules avangardā. Ja tev ir gadījies dalīt viedokli ar slavenajām Ogres Ziņām, tad tava vērtību pasaule atrodas kaut kur no centra pa labi labākajā gadījumā. Ja šim gadījumam ir vērts kaut ko trigerēt, tad tā ir pašrefleksija par tēmu, kas tieši tevi ir trigerējis kāda cilvēka apģērbā, kas nav netrīrs, nevīžīgs, saplēsts, vai kā citādi liecinātu par to, ka cilvēks nav paspējis pārģērbties, nevis speciāli ir izvēlējies šo apģērbu tieši konkrētai situācijai. Varu derēt, ka tur atklāsies daudz aizpriedumu, un ne pārāk daudz pieņemšanas un cilvēku mīlestības.

Te jau mēs varam sākt virzīties vīriešu komentāru teritorijā, kurā joprojām spicākais ierocis ir slatšeimings. Leopards, protams, ir skaists dzīvnieks, bet ja tev no šī dekoratīvā raksta vien ieplūst siltums vēdera dobumā, varbūt paturi savas fantāzijas pie sevis, ja reiz esi tāds social restrain entuziasts. We don't kink shame, taču šāda tipa komentārus saņem arī nepilngadīgas meitenes tērpušās ģemperī līdz zodam, un tas šādus komentētājus ieliek tajā grupā, ar piederību kurai lepoties nebūtu vērts. Savukārt sieviešu internalizētais slatšeimings ir atsevišķas terapijas vērts.

Bet virzoties prom no konkrētā gadījuma, manuprāt ir vērts atcerēties, ko signalizē visa šī gaumes policija. Ja ejot ārā no mājas tu nomaini kaut vienu apģērba gabalu, tu jau kosplejo. Kas pats par sevi nav slikti, līdz brīdim, kad kāds izdomā, ka cepure ar pūkainām kaķa austiņām ir mazāk vērtīga kā balts krekls ar šlipsi. Es pats nemēģinātu lauzt iesūnojošus stereotipus, piemēram, bērēs, bet es arī nenosodītu nevienu, kas savās sērās nolemtu ierasties krāsainā halātā. Es vēl pastiprinātu šo argumentu ar faktu, ka katra individālā izvēle par to, kā ir pareizi, nav tik universāla, kā visiem šķiet. Sliktas ziņas onkuļiem, jo sievietes savā dažādībā mēdz mazāk izcelties uz pārējo fona, kamēr vīriešu mēģinājumi noiet pa šauro dreskoda taku daudz vairāk ilustrē viņu individuālās dzīves izlvēles, un jebkurā cilvēku grupā būs vismaz viens tāds kā es, ka viņus džadžos.

nu, kā izrādās, beidzot (!) aizgāju pie vēnu ārsta.

sākumā tāds small talk - cik jau ilgi, vai sāp, vai nēsāju kompresijas zeķes, un tamlīdzīgi. mani interesēja tas, kādā formātā es novilkšu bikses, bet okei, tad bija pieņemams variants.
tad nostādina uz tāda pusmetru augsta podesta, un pie sienas ir rokturis (pie kura pieturēties?)

ienāk ārsts, ierauga kājas un ļoti smagi/izteikti nopūšas. vēlreiz pārjautā, vai man nesāp kājas, nav tūska, utt. saku, ka visu šo laiku ir bijis kārtībā.

nu tad protams nāca izskaidrojumi viņa nopūtai, bet kas mani šobrīd biedē visvairāk

tagad, kad sāk tā domāt - man sāp gan tās kājas. tikai vēlreiz pierādās, cik nedomāšanai ir liels spēks.

Dažreiz vienkārši pietrūkst kāda ar ko parunāt par Hēgeļa perspektīvu

"Raugoties no Hēgeļa perspektīvas, brīvībai ir nepieciešama atzīšana no ārpuses, lai tā varētu pašrealizēties."

/ Una Bergmane, Nenoteiktības politika. ASV, Baltijas jautājums un PSRS sabrukums

since all is one, ultimately there is no difference between serving self or serving others. however, serving self requires to control and enslave others, and that takes so much more constant work than hugging a friend once in a while.

Oi, man, tak, Ļohu atveda.

Eju es, vārdsakot, rāmā novakarē uz mazo māju pēc biešu zupas - bļodiņa, tur, karotīte. Pēkšņi, rūķis priekšnamā, es pat lāga sabīties nepaspēju, cik maigā balštelē uzrunāja, bet, cik noskaidroju, voobšeta nas četvera, viens no kuriem guļ mašīnā. Nu, tad, sootvetsvenno - krāšņi izkārtojās ciemakukuļa speķis ar baltmaizi pa kristāla šķīvi no viesistabas kumodes un lija šņabis, pie šāda, ta, gadījuma. Sēdināja mūs ar Ļohu blakus un visi priecājās par atkalsavienošanos, gan jau pat es, jo kā jau teicu, tas šnabis.

Manu konkrētu lokāciju bija atraduši čerez čerez citiem pilsētiņas N iemītniekiem, kas bija mani uz Ezerniekiem vizinājuši laikā, kad pieskatīju tur saimniecību. Bet, godīgi sakot, biju mērenā šokā un diezgan arī skāba, par tādu ta uz galvas uzgāzušamajamajamies ""laimi".

Atstāja man viņu, pati pa tuņķim jau arī pati piekritu, lai, uz pāris dienām.
Bet kā visam skaistajam, pat speķim uz dzimtas kristāla, arī šim mīlasstāstam nav skumjāku beigu kā esemeska, lai tā vairāk nedara un norimstas jele, jo, kas beidzies ar mandarīniem, tam tur arī jābeidzas.
Long storī šort, viņš tāds iegātņa tipāžs bez savām cigaretēm un grib ēst. Dzīvoklis pilsētiņā N gan viņam ir, tāpat kā darbs, kurā knapi turas, jo jādzer. Nu, tādā garā. Toreizīt vienu mēnesi nodzīvoju līdz attapu razkladu, nu tad arī- attiecīgi.

Saplīsa diaprojektors.
Sataisīju diaprojektoru - sajūgs slīdēja, tagad vairs neslīd - laika gaitā eļļa nokļuva nevietā. Konstrukcija tik vienkārša - kalpos vēl dekādēm.

Uzlabotais un saremontētais Пеленг 500АФ parādīja manus jaunos bradājumu diapozitīvus: ir OK, spēcīgi, viss notiek! Daudzi no jaunajiem hihidēliski simetriski spoguļotajiem kadriem atgādina Reverence - Inactive Theocracy albuma māksliņu, vidi. Tumši haosa tempļi, gaiteņi, nišas un simetriskas būtnes tur visur. Pareidolia. Iztēle. Smagvakars. Horror.
Dipus pavadīja Nordvargr - Pyrrhula plate - ļoti rituāli un gaļīgi industriāli tumšs Dark/Black Ambient (kā Black Metal savā piķa melnajā sūrumiņā), kas perfekti iemiesojās dipos. Kad kadrs ar dabu, ieskanas putniņu balsis. Pārslēdzu nākamo pure Industrial kadru un visa mehāniskā elle sāk klaugt, dzelt un gārgt! Gaisma tumsu rāda. Smagvakars.

Nesūdzos! Nudien nesūdzos

Aham, "zaļie" un klimathoax arī esot "muh russia" neraugoties uz 0 evidencēm. Tikmē šīs operācijas saknes un morfēšanās dažādās formās un propagandas kampaņās caur dekādēm jau sen ir rūpīgi izpētīta un informācija brīvi pieejama. Bet nu jā, Šlomo neizdevās izlaupīt Krieviju, tāpēc jārada iespaids, ka tā ir visa sliktā cēlonis pasaulē.

ANO, Kalergi Plāns, Romas Klubs, Bilderbergas grupa, Word Economic Forum, Trilaterālā Komisija etc. organizācijas ar elitāriem Rietumu miljardieriem un top ešelona politiskām figurām kā arī visu Rietumu valstu formālās valdības jau teju gadsimtu ir zem krievu kontroles. Jau 19ajā gs. Cara kāgēbē sūtīja savus velnus, lai biedētu Rietumu masas ar big scary Klaimetu. Tā nu iznāk, ka pār pasauli jau sen valda Krievija un viņu feileri karos un diplomātijā ir vnk 69D šahs priekš masām.


https://www.globalresearch.ca/big-hoax-from-climate-change-to-biodiversity/5803442
https://www.americanthinker.com/blog/2014/08/120_years_of_climate_scares.html
https://realclimatescience.com/2017/11/the-history-of-the-modern-climate-change-scam/#gsc.tab=0
https://climatechangedispatch.com/120-years-of-climate-scares-1970s-ice-age-scare/
https://blog.nationalcitizensalliance.ca/the-climate-change-hoax-was-engineered-decades-ago/
https://urj.org/what-we-believe/resolutions/climate-change-and-energy

tldr: feikus klimatiskus armagedonus Eiropas un Ziemeļamerikas tautām pravieši baltos halātos sprediķo jau vairāk kā gadsimtu, vienmēr pilnīgs fufelis. Fufelnaratīvu bīdītāji, usual suspects, mūsu pašu globālā valdība, kuru specaģents ktulohs pedolācis tik ļoti mīl un melo, ka pie visa vainīgi "ļaunie svešzemju sabotāžisti". Kā vienmēr. Nekas jauns zem Saules.

KC

Šķiet, ka vēl pavisam nesen tika apspriests jautājums: vai google mūs padara stulbākus? Tagad laikam ļoti bieži līdzīgā veidā tiek vaicāts par MI. Tādos brīžos mierinājumu var atrast tik senā tehnoloģijā, kā grāmata. Tā nomierina ne tikai ar savu lineāro stabilitāti.

“Man patīk papīra čaukstoņa starp pirkstiem. Rakstu zīmes līdzās pirkstu rakstam. Grāmatas cilvēkiem dāvā klusumu, pat ja tās runā ļoti skaļi.”

Nnedi Okorafora

salūzt pār dzidrā ūdens mutuli
Pavasarīgs saules stars
jaunais Nazītis ir sajutis
Kā viņa mīkstajā gaišajā
Visneaizsargātākajā vietā
Ir iedzēlies mednieka instinkts

Viņš kā dusmīga bulta
Dzenās un šaudās, meklēdams,
Dzenās un šaudās, medīdams
No malas tik naiva nopietnība
Acīs ir redzama tikai vienubrīd dzīvē

Zaļais Nazītis ir atradis kādu.
Mazā Raudiņa piemigusi
Savas actiņas Sārtās
Vieglā un maigā dejā
Turās pret straumi
Un sildās patīkami pavasarīgi lauztajā
Saulītes starā

Tikko vēl pirms divām nedēļām
viņi visi bija mazi
Nevienam nebija zobi
Un viss bija labi

Viņi peldēja kopā un tvarstīja vaboles
Slēpās starp garajiem
Ūdensrožu zariem
Ķircinājās un smējās visi kopā
Pie bedrītes malas
Tur bija Asarītis, Sapals, Vimba un viņa —
Raudiņa, un, protams, visskaistākais,
Smaragdzaļais Nazītis

Kas šaudījās visātrāk par visiem
Un viņš arī labrāt to izrādīja
Un viņš noķēra visvairāk vaboles
Un auga arī viņš visātrāk no visiem
Vienmēr padalījās ar savām vabolēm,
Bet tikai ar viņu — ar Raudiņu
Skaistākajām sārtajām acīm

Tas viņai lika sajust ko siltu
Dziļi sevī iekšā
Kaut kur pie gaisa pūšļiem

Un tagad pēc tumšās
garās un aukstās ziemas
Viņi nebija tikušies vēl
Viņa sildījās saulītē un sapņaini tēloja
Savā galviņā, kā varētu viņi abi
Ar sakļautiem sāniem te sildīties labi

Šis iztēles auglis likās tik salds
Ka uz mirkli šķita saosts ir viņas draugs
Viņa pavēra acis, lai paskatītos,
Vai tiešām viņš nepeld kaut kur tepat
Jo vienmēr viņam patika
Pielavīties nemanītam un
Draudzīgi iebakstīt pie žaunas

Un jā — patiesi te viņš bija
Bet acīs savāds un neparasts skats
Viņš milzīgā ātrumā nesās viņai klāt
Izskatījās, ka viņš netaisās stāt

“Čau, Nazī…” viņa iesāka teikt
Bet sveiciena beigas iztecēja
Kopā ar asinīm siltajā straumē

Nazītis ar precīzu, ķirurģisku tvērienu
Pārplēsa jaunajai treknajai Raudiņai rīkli
Un pirmais medījums bij viņam spurā

Un gardi mielodamies viņš pie sevis sprieda
Šīs zivtiņas ķert pat šķiet vieglāk vēl kā vaboles

https://jauns.lv/raksts/arzemes/692651-vacija-meginats-sabojat-kanclera-merca-privato-lidmasinu

Komentārs tur pie ziņas kurš visumā ir patiess:

//Padomju spiegs, pārbēdzējs, Jurijs Bezmenovs jau 1983. gadā Ņujorkā, lekcijās gari un plaši izskaidroja padomju specdienestu metodes. Visi šie "pateicīgie idioti": karojošie zaļie, radikālie varavīksnieši, marksisti, pat dažādās "alternatīvās" reliģijas adepti ir krievijas specdienestu instrumentārijs pretinieka morāles sadrumstalošanai. Viņa svēts ieteikums bija: atvērt Rietumiem acis un radikāli pret šo visu vērsties, kamēr nav par vēlu. //

Cits pārbēdzējs - Suvorovs (Rezuns) savā grāmatā PSRS izlūkdienestu ''Akvārijs'' saka apmēram to pašu.

Izmantot var visu: Maskavas patriarhātu, šos zaļos, neonacistus - plaša izvēle, zemas cenas.

"Slowbleed
I see me turn the faintest blue
So sweet to see
You'll come and soothe it all away"

DIE ANTWOORD - WE HAVE CANDY

https://www.delfi.lv/campus/56036786/vide/120103616/pasaulei-draud-jauna-veida-bankrots

Risinājums: Atsāļotāji ar atomreaktoru kā siltuma avotu. Tādi pastāv, vajag tikai būvēt vēl.

Brain-rot saķeršana un attīstība:
0) soctīkls un Instagram 1) selfijs; 2) ēdiena foto; 3) pārpapagailēšanās; 4) AI botpaļāvība; 4.20) zombijs vai automatons - kā nu paveicas; 5) nāve.

Granulu deficīts.

Kontrole ir sabiedrības veselības un tiesiskuma apziņas termometrs - kamēr vilcienā manu ikdienu rausta biļešu kontrole, tikmēr slimojam ar simpatizēšanu padomju garam un socotstojam. Kamēr iestāde vēršas pie cilvēka kā pret aizdomās turēto, tikmēr skaidri redzams, ka tiesiskums un domāšana sabiedrības līmenī pie mums ir diezgan zemā līmenī - sausajā atejā, noslaucīta ar Rīgas balsi.
Kamēr uzņēmumam šiem šķiet normāli raustīt 100 pasažierus, lai noķertu vienu nesamaksājušo, tikmēr ārā no cilpas netiekam... Algās kontrolei noteikti aiziet vairāk, nekā pretim tā salasa bezbiļetniekus, kas gopī labi, ja 3EUR stundā. Ekonomiski vispār šo represīvo aparātu atmaksājas uzturēt, vai tik bilance nav par sliktu šādai idejai? Kontrole kā minimums ir 2 cilvēki, kuru stundas likme pārsdzniedz pat vairākus bezbiļetniekus dienā.

Kontrole vilcienā pēdējā laikā ir teju katru dienu, izkretinē manu ikdienu - modina, izvelk no domām, jācilā novilktās drēbes un suņiem jāpasviež kauliņš pieprasītais. Ar aizkaitinājumu un traucējumu pārsvarā braukā normāls pilsonis, kas ir norēķinājies par saņemto pakalpojumu, jo piekrīt sabiedriskajam līgumam, morālei un principam. Ko dara tie, kam šāda izpratne nav dota un tās vietā ir mēslu pilna galva? Ar šiem ir kā šorīt:
- Kurp jūs ejat, stacijas ēka ir tur! Redzu kontroli trenkājam kādu vīrieti.
- Kā kur? Uz mājām! Atcērt vīrietis un netraucēts iet tālāk.
*kontrole nopūšas un noplāta rokas*, bet es pie sevis rēcu par svara kausiem, kas nosliecas totāli par labu noziedzībai, sistēmiskā līmenī.

Rezultāts:
Sabiedrība nokaitināta ar kaut kādu postpadomju ekonomiski iracionālu represiju - tiek tērēta nauda algām, bet bezbiļetniekam pohuj: kontrolei maksā pārāk maz, lai tā sāktu fiziski aizturēt cilvēkus, arī tiesības diez vai tai ir to darīt. Traucēt mentus par 3EUR biļeti arī stulbums totāls. Ar šo ir līdzīgi kā ar pretpirātisma pasākumiem videospēlēs - kaitina normālo cilvēku, bet pirāts - tam pohuj un vienmēr viņš uzvarēs, jo neuzlaužama koda nav. Un kontrole bez menta - impotenta. Bet mentu ekipāža jau desmitiem reižu pārsniegs biļešu cenu. Un tad vēl visa administratīvā aparāta kustināšana... Ārzemēs šo "zaudējumu" norij, nevis represē normijus.

Braukājot ar sabiedrisko ārzemēs, ne reizi nav nācies tādu otstoju redzēt - valstīs ar attīstītāku sabiedrību viss balstās uz uzticību un tiesisko paļāvību, uz godavārdu, nevis uz represijām un diskomfortu visiem.
Bet Latvijā? Nepietiek ar to, ka biļešu pārdevējs klimst pa vagonu apkārt kā maitu lija, individuāli katram prasot, vai izdevās reģistrēt biļeti, tad vēl kontrole tam pa virsu... Kāpēc tāds ikdienas jautājums vispār? Ar sistēmām viss dirsā, ja?! Nu, jā, nu jā... Kurš atbildīgs par strādājošiem biļešu skeneriem un datu apmaiņas sistēmām/ātrumiem? Atkal samaksāts par studentu ekseļiem ar hārdkodētu datu apmaiņu reizi pusstundā? Plānā galdiņa urbēj un tā pircēji, bet tirināsim pasažieri? Kāpēc tad vajadzīgi plāni urbtā galdiņa e-sarežģījumi, ja tāpat visiem uzmācas pa vagoniem klimstoša sērga? Ne šis, ne tas galā - tik vairāk jebļas visādos slāņos.


Kamēr šis nav mainīts apziņā, tikmēr ar to attīstību būs, kā būs - garantēti pēdējā no Baltijas valstīm, jo uz kolektīvu domu un labumu visiem - uz to letiņa prāts nevelkas, sociāli deģenerēts.