- izlasīju, ka Nimsdais ar komandu uz Broad Peak iekļuvuši lavīnā. Glābēji ir atraduši un identificējuši četrus, bet ne Nimsdaju. Cerību maz.
/pāris minūtes vēlāk/
- bleģ, zemestrīce.
Izskatās, ka narkomāni, alkoholiķi, pediņi u.c. deģenerāti kā mušas krīt uz "MI"(aka mākslīgais idiots) atkarības āķa. Jauna narkotika?
Varētu atsākt šeit pierakstīt naktī redzētos sapņus. Bet tikai ar šādu nosacījumu: ja tos spēju atcerēties, kad diena jau ir gandrīz beigusies. Turklāt šis varētu būt labs izaicinājums prātam, spēt tēlus pārkodēt vārdos, pat ja visticamāk līdz dienas beigām būs saglabājušās tikai kaut kādas sapņa driskas.
Ja virs okeāna nav žēl nepagulēt, tad 2048, izrādās, var aizspēlēt arī līdz 4096.
Aaaaaaaa!!11
Es tikko braucu pa TO. Lai ātrāk ārā no meža un zem lieliem kokiem tesu uz caur ciematiņu. Tur bija sajūtās drošāk.. kad jau vairs nebiju zem lielajiem augstsprieguma stabiem. Mašīnīte ir diezgan skaļa, ierubīju pūtēju un radio un tad jau bija gandrīz vienalga, ka ārā fotogrāfē
Fui, kā man nepatīk negais!. Ļoti baidos. Pa šādu gāzienu nebiju braukusi viena. Bez instruktora. Bet es par viņu bieži iedomājos un sūtu gaišas domas un mučas bučas
Darbs ofisā ir extended humiliation ritual (turpmāk: humrits). Kāpēc extended? Jo pamatu pamatā humrits ir katra cilvēka ikdiena, kurš lasa ziņas un caur loģiku/saprāta pozīciju cenšas analizēt pasauli, kas ar katru dienu kļūst arvien iracionālāka. Visvieglāk ir vecāka gadugājuma cilvēkiem, jo viņi ir staigājoši zombiji (labākā paaudze un eksplodētāji), kuri pilnībā izauguši pielāgota satura ekrāna ietekmē. Visgrūtāk ir jauniem cilvēkiem, jo viņos vēl nav nogalināta spēja just pasauli līdz kaulam, pieredzēt realitāti ar autentisku prieku un enerģiju (nerunāsim par bedrēm, kuras viņiem ir konstruētas, lai viņi ātrāk sapistos un kļūtu par vergiem-patērētājiem a ļa ("paskat, kādas krāsainas botiņas pa 200 EUR! visi cilvēki uz ielas domās, ka esmu top kekss"). Cilvēki pamatproblēma vispār slēpjas nepārtrauktā, fonā notiekošā analīzē par "Ko šobrīd citi domā par mani?", "Ko padomāja tas cilvēks, kas pagāja man garām un nedaudz noraustījās?". Zāles: sāc neskatīties uz cilvēkiem, kurus tu neekspektē redzēt (garāmgājēs nav tavs cilvēks miljonu pilsētā; viņš ir tava fokusa laupītājs).
Kāpēc darbs ofisā ir humrits? Uzdošu labāku jautājumu - kāpēc printeri, kas pirms 20 gadiem bija ok, tagad ir lielāki mēsli? Ok, lielāka iesp.nopelnīt kompānijai. Taču es zinu, ka pa relatīvi lētu naudu var uzražot relatīvi labu preci. Taču printeros ir iestrādāta sistēma, ka tie vislaik pišas, čakarējas, piš ofisa garu, jo, bļaģ, es tikai gribu izprintēt lapu un miers, pisties dirst uz savu būdiņu, turpināt strādāt. Bet printeris tev parādīs, ka tu esi sūds! Tu neesi pelnījis strādāt ar NORMĀLIEM DARBA RĪKIEM, jo TU NEESI NEKAS! TU ESI SŪDA VĒRTĪBĀ. MĒS ĀTRĀK ATRADĪSM TEV AIZVIETOTĀJU! Iedomājies, viscaur vēsturei cilvēce tiecās perfektēt sevi - uzlabot savus instrumentus, būt efektīviem katrā solī. Bet postmodernajā de-kon-stru-ē ērā lietas ir nedaudz pagrieztas ačgārni.
Spēļu teorijas zinātājs teiktu, ka, kamēr mēs, 99% parastie ierindas cilvēki, spēlējam spēli, kuras noteikumi visām pusēm ir saprotami, tikmēr 1% (tie, kas tur savā azotē lielāko daļu pasaules resursu) spēlē hiperspēli. Hiperspēle no spēles atšķiras ar to, ka viena puse uzskata, ka tā saprot noteikumus, taču otra puse apzināti pirmo pusi tur tumsā par niansēm, lai viņi nespētu to, ko spēj 1% - spēlēties fondu biržās, izmantot banānrepubliku pakalpojumus, lai paslēptu savus patiesos ienākumus, nemaz nerunājot par tādu zemisku netaisnību kā naudas ziedošana cēliem mērķiem. Diez uz planētas vēl ir kāds dalbajobs, kurš domā, ka, kad miljonārs ziedo naudu dzīvnieku glābšanai, viņš to dara ar siltiem nolūkiem? Nē. Viņš to dara, lai iegūtu nodokļu atvieglojumus, kas tiek piešķirti, atkarībā no ziedojuma apjoma. Varbūt vienīgi tāds miljonars būs filantrops no sirds, kurš savu naudu ir ieguvis dzīvē vēlāk un nevis sava dehumanizējošā grainda ietvaros, bet kaut kā citādi - tā, ka ceļā netika izvarots viņa humānisms.
*Bagātākajiem 10% (800 000 000 cilvēki) planētas ZEME iedzīvotāju pieder vairāk nekā 3/4 no visiem planētas Zeme materiālajiem resursiem, atstājot atlikušajiem 90% (7 500 000 000 cilvēki) iespēju sadalīt atlikušos 25% resursu savām vajadzībām. Ir izaugušas vairākas paaudzes jaunu cilvēku, kuri pamatoti nicina bērnu eksplodētāju paaudzi- pirmo paaudzi Rietumos pēdējos 100 gados, kas pasauli nākamajām paaudzēm atstāj nabadzīgāku nekā, teiksim, izcilākā paaudze atstāja viņiem. Par šo pēdējo teikumu es vēl strīdos ar sevi, bet viss pārējais ir teju postpostmodernās ēras komonsenss.
Humriti eksistē uz katra soļa. Humriti ir paredzēti, lai samazinātu pilsoņa pašcieņu. Kāpēc jāsamazina pašcieņa? Jo cilvēks, kurš sevi ciena, ir teju neizskarams. Viņam ir tā nepieciešamā ugunssiena - "Hei, es apzinos to, kas es esmu, to, ko es varu pienest pie galda, tā kā iesaistīties šitajā visā ir zem mana potenciāla un prasmēm."
P.S.
Dies, paldies tev par iespēju strādāt tik burvīgā darbā, kur es varu brīvbrīžos (un to ir daudz) netraucēti attīstīt savas prasmes vai vienkārši pastaigāties pa burvīgo rajonu, pafotografēt mākoņus un ēkas. Man maksā maz, taču ikdienā mana pašcieņa lēnām nenoārdās dažādos humritos - un pat, ja mani kāds klients vēlas pavilkt uz leju, es viņam nedodu šo iespēju, tai brīdī speciāli iztaisnojot stāju, plecus, nostādot zemāku balsi un, ieskatoties klientam acīs, uzdodu jautājumu: "Kas tagad notiek? Pastāsti, lūdzu, kas tagad notiek?"
/Seutā notiekošais ir laba ilustrācija, kāpēc ir vajadzīga brīva globāla pārvietošanās. Tad nebūtu problēmas ar šādiem gadījumiem, jo ikviens ar ģimeni varētu legāli pārcelties, kur vien vēlas. Bet tā kā tas nav iespējams, tad rada ekstrēmismu un šādas invāzijas./
jautājums: OK, brīva globāla pārvietošanās, robežu, robežkontroles nav vispār.
Kā tas izskatītos praksē?
[man arī patīk šī ideja, bet joprojām jautājums - ņemam un atceļam => kas notiek? ]
Starp citu, otrdien es braucu uz Spāniju. Variet uzdot jautājumus par visu, ko gribējāt zināt par Spāniju.
piemēram šī
https://naktsmierurigai.org/home/Vispār efektīvāk droši vien būtu nevis trokšņotājiem uzlikt sodus, viņi samaksā un trokšņo tālāk ja tas nes peļņu bet konfiscēt atskaņošanas ierīces.
Antlantam ir pustaisnība, kas ir ar mērķi attaisnot nekompetentu NVO darbību.
Diez vai vairums komentētāju reāli domā, ka viņi var diktēt valdībai, kādās pozīcijās tieši tai jātērē nauda. Nav vajadzīgs rakstīt garu palagu, lai to pierādītu. Pat tajās valstīs, kur nodokļu deklarācijā var atķeksēt dažas pozīcijas naudas izlietojumam, tas nekad nevar būt tik granulāri praktisku iemeslu dēļ.
Tas, ko cilvēki var darīt, ir diskutēt par konkrētām valdības politikām un attiecīgi ietekmēt tās. Piemēram, ja cilvēki izdomā, ka valsts apmaksāta medicīna viņiem nepatīk, viņi var referendumā nobalsot, ka ir jāievieš privātās apdrošināšanas modelis, un attiecīgi valdība to izdarīs. Atlants savā rakstā pieņem, ka tas nevar notikt, jo tas nav saprātīgi. Bet tas var notikt – cilvēki var nobalsot par aplamām izvēlēm, piemēram, Breksitu vai vakcīnu mandātiem.
Tāpēc šis nav par to, kādas ir procedūras vēlētāju iespējām ietekmēt valdības tēriņus, bet par to, kādi valdības izdevumi ir saprātīgi un kādi nav. Pilnīgi noteikti ir daudzi NVO, kuri ir ļoti noderīgi un valstij ir jēga tos apmaksāt. Bet varbūt visi nav? Kāpēc gan nevarētu būt daži nepamatoti tēriņi? Ņemot vērā, ka jebkurā lielā projektā būs daži aplami izdevumi, tad tik lielā projektā kā valsts to arī būs. Vai tas ir būtiski? Visdrīzāk jau ka nav, bet pati ideja, ka var noņemt finansējumu kādam NVO, kas nav attaisnojis cerības, ir pilnīgi normāla, un pilsoņu iesaiste šādā uzraudzībā ir tikai apsveicama.
Vakarā iešu pie friziera. Gribu tādu frizūru kā Valsts prezidentam.
Es negribu, lai par manu nodokļu maksātāja naudu tiek pirktas visādas Adidas drēbes.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
