tēvs' Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are the 20 most recent journal entries recorded in tēvs' LiveJournal:

    [ << Previous 20 ]
    Friday, October 12th, 2018
    9:26 am
    Liels auto > mazs auto
    Mammucis iedeva sīcim paspēlēties ar galda spēļu kauliņiem, starp kuriem bija arī viens ~1cm garš mobīlīts. Pēc paskata, varētu būt nācis no 70to beigam vai 80to sākuma. Iepatikās baigi, par spīti tam, ka rati negriežas un ir vispār butaforisks plastmasas gabaliņš. Atradās vēl viens, tagad vispār prieka pilnas bikses.
    Labi, tas satraukumiņš par to, lai nebāž mutē/degunā/ausīs. Bet problēma ir tanī, ka sīcim patīk iet gulēt ar jaunākajām top rotaļlietām. Protams, ka 3 naktī jams pamodās un sāka ķērkt, ka auto pazuduši. Mammucis vainīgs, lai mammucis pats arī meklē. Aizgāja, izstumdīja mēbeles, beigās atrada. Sīcis savāc autiņus un ielien pie mums migā, miers un klusums. Līdz plkst 7. Tad atkal ir tracis, jo autiņi pazuduši. Izstumdīju mūsu gultu, atradu vienu autiņu, atradu citu sen pazudušu autiņu, atradu miljōns lietotu salvešu, bet otrs mikromobīlis joprojām zudis.
    Morāle - nedodied mikro-rotaļlietas sīčiem
    Wednesday, October 10th, 2018
    9:58 am
    Sākās negribēšanas periods. Uz bērnudārzu negribēšanas, tobiš. Vakar bija puņķi un asaras visu rīta cēliena stundu. Mēģināju gan skaidrot, kā ekonōmika strādā, piedāvāju palikt mājās vienam pašam, šis ne par ko. Grib līdz uz darbu. Saku, ka nevarēsi tak nosēdēt darbā visu dienu, lopā garlaicīgi būs. Tāpat grib. Beidzās tikai ārā, kad caur puņķiem norukšķēja "Mersedess". Sākām spēlēt "identificē autiņu", es vēl pa vidam panerroju, līdz dārziņam pārgāja. Vakarā teicās, ka esot bijis forši bērnu dārzā.
    Šorīt atkal: "Vēēēē, negribu uz bērnudārzu! Gribu pelmeņus!" Bet vakar tak tev patika dārziņā? Patika. Nu tad muti ciet un maucam. Gaudošana beidzās, kad piedāvāju pašam izvēlēties zobu birsti. Viņš mums oldskūlīgs, grib ar manuāli.
    Monday, October 8th, 2018
    8:36 am
    I will explain myself very thoroughly
    Ikdiena ar trīsgadnieku ir kā spēlēt nonstopā aliasi vai šarādes. Vai abus vienlaicīgi.
    S:"Es gribu kartiņu ar sarkano auto"
    T:"?"
    S:"Nu to, ko vecāmamma uzdāvināja"
    M:"Dzimšanas dienas kartiņu ar ugunsdzēsēju auto?" aiziet meklēt, 5 minūtes vēlāk atnāk, atradusi.
    S:"Nē. Gribu to kartiņu ar sarkanu auto. Ar zilu auto. Ko vecāmamma uzdāvināja. Ar lidmašīnu. Ar sarkanu auto..."
    M:"?!?", manāmā apjukumā
    T: "Tu gribi izlokāmo transportlīdzekļu grāmatiņu? To dzelteno?"
    S:"Jā!!!"
    M: "Bet to tak es tev nopirku, nevis vecāmāte! Un tanī nav zila auto!"
    T: "Neprasi..."
    Sunday, October 7th, 2018
    4:54 pm
    Vakar sīcis bauroja pēc naktsmiera guļammaisā. Tajā pašā 3 eur maksimas maisā, ko jams izmanto rotaļām. Biju saguris, pavilkos. Mammucis atnāca, ieraudzīja un atzina par labu esam, jo nevar nomest nost, jā segu, attiecīgi, nesalst. Veni, vidi, apprūv.
    4:48 pm
    Nupat lopiņš pieprasīja mammas krāniņu apskatīt. Vai vismaz paskaidrojumu, kāpēc viņa atsākās mīzt krustām
    Saturday, October 6th, 2018
    5:13 pm
    burtiņi, ne bildītes
    Bērnudārzā bija talka. 6 nerdi 3 stundas šūpoles būvēja. Trīs citi nerdi tikmēr komposta kaudzi rāmēja. Viens no mammuķiem jautāja, kas tā par valodu, kurā es ar sīko vervelēju. Uzzinot, ka latviešu, teicās, ka ar saviem mākslenes skolnieciņiem esot braukuši uz Rīgu, jo tur, redz, biennāle. Atteicu, ka nezinu, kas ir biennāle un no mākslas neko nejēdzu. Ar to saruna arī beidzās. Glupais, nekulturālais imigrants. Tumsonība. Viena vienīga tumsonība.
    Friday, October 5th, 2018
    6:46 pm
    PhDibens
    Šodien, atceļā no bibliotēkas, saskrējāmies ar doktoranti kolēģi ar 2 sīčiem. Vecākais biš vecāks par mūsējo. 3 mēnešus varbūt. Šī prasa, ko mēs ganāmies, pie tam piektdienā ap 11 no rīta. Saku, ka nupat no bibliotēkas, mugursoma pilna ar grāmatām. Šai acis lielas, sak, kas, jūs grāmatas lasat?!? Eemu pārsteigts par pārsteigumu.
    Saturday, September 29th, 2018
    1:08 pm
    Ar emōcijām viss kārtībā
    No bibliotēkas atstiepās grāmatiņa par māju (ēku), kas vēlējās kļūt par mājām (dzīvesvietu) kādam. Neviens negribēja, pat bomzis Juris negribēja tajā dzīvot. Skumjš stāsts. Tik skumjš, ka sīkais pat appuņķojās. Un tas nebija vienīgais gadījums. Lasot atkārtoti nākamajā dienā atkal birst krokodīla asara. Kundzīte saka, ka jamam vnk asaro viena acs, jo kautkāda infekcija. Bet es neticu.
    Thursday, September 27th, 2018
    9:19 am
    Pieklājība un kārtība
    Sīcis trijos naktī ievelkas guļamistabā un jauta, vai drīkst pie mums gulēt. Kad saņemta apstiprinoša atbilde, sākumā aiziet pakaļ savam spilvenam un segai, kas tiek kārtīgi ielikti gultā. Tad aiziet pakaļ podiņam. Tad atnes ūdeni un padzeras. Tad ielien gultā, apsedzas un momentā izslēdzas.
    Saturday, September 22nd, 2018
    10:15 am
    Kundzītes apbrīnojamā kreativitāte
    Izdomāja, ko darīt - uzzīmēja uz papīra lapas lielu iepirkumu grozu, paņēma lielveikala spama katalogu un nu griež preces un līmē groziņā. Iepērkas
    Friday, September 21st, 2018
    10:42 am
    Meibī jēs, meibī nō
    Vēl viena lieta, ko jau sen gribēju apgremot - aizliegumi. Kautkur lasīju/redzēju, ka bērnam pirmo 15 gadu laikā "nē" tiek teikts apmēram 150 000 reižu, bet "jā" tikai 7500.
    Ir viegli saprotams, ka nevajadzētu ļaut darīt pilnīgi aplamas lietas, kā bāzt naglas rozetēs un lekt zem braucoša auto. Bet kādēļ gan bērnam liegt lēkāt pa peļķēm, skraidīt lietū vai spēlēties izlietnē ar ūdeni? Atrunas par to, ka bērns var saslimt, sasmērēties vai aizdirst māju, tak nav nopietnas. Tas ir vienkārši mūsu pašu, vecāku, slinkums. Nav tak vairs ar rokām jāmazgā netīrā veļa, nav jāskatās, kā bērns mirst no asins saindēšanās vai kā pūst grīda no mitruma. Tehnoloģiju attīstība mums ir ļoti atvieglojusi dzīvi, sniegusi daudz brīvā laika, ko varam veltīt sev un ģimenei. Tas, ka esi nedaudz noguris, nav īsti attaisnojums. Un vispār - šādi liegumi ir koks ar diviem galiem. Ja aizliedz to 20-30 minūšu izklaidi, pēc kuras tev jāpavada 2 minūtes uzkopjot, tu iegūsti garlaikotu un neapmierinātu bērnu, kurš tev kritīs uz nerviem nākamo stundu un atpūsties tu galīgi nedabūsi. Tādēļ labak tomēr ir neteikt "nē", apsēsties un izbaudīt šovu. Skatīties, kā sīča kreativitāte izpaužas trauku mazgāšanā vai pīlītes peldināšanā izlietnē. Skatīties, kā bērns, skaļi smejoties, skraida pa dārzu lietusgāzes laikā, mazgā zābakus pie notekcaurules vai mēģina noķert mutē no jumta tekošo ūdeni. Nu, saslims, saslims, ja ne šodien, tad rīt. Imūnsistēmai tak jāaug kopā ar cilvēku.
    10:28 am
    Slimība ārā, kastaņi iekšā!
    Nedēļas nogalē sīcis sāka kārtīgi puņķoties, izdomājām, ka labāk uz bērnu dārzu nevest. Par spīti puņķiem, dzīvīguma netrūkst. Māte pa dienu mājās jūdzas prātā, jo sīkajam tak miera nav. Vakarā, kad es pārnāku, skrien uz darbu, man tikmēr jāauklējas un jāizklaidē.
    Vakar izdomāju, ka ir tak rudens un laiks ierādīt, kā no kastaņiem un zīlem dzīvnieciņus taisīt. Patlaban vecums gan tāds, ka pats taisīt nemāk, bet palīdzēt palīdz, skatās, piedalās. Ar knaiblēm sērkociņus graiza, līdz ar maniem pirkstiem. Bet kautko tomēr sataisījām. Bilža zem kata )
    Sunday, September 9th, 2018
    1:20 pm
    Daudz sjeitparku dzimšanas dienā!
    Šodien sīcim 3. dzimumdiena. Brokastīs torte, vakariņās vecāmāte. Aizmaucām iepazīties ar skeitparku, laikam patika. Vismaz prom negribēja doties līdz asiņainam celim. Laikam jāiegādājas būs ceļu un elkoņu sargi, tad var tur visu dienu tusēties. Pagaidām, tiesa, vēl nedalec, ka, braucot rampā, bremzēt nevajag. It īpaši, ja brauc pa diagonāli. Bet nu labi, gan jau daleks, pirmā reize tomēr
    Monday, August 27th, 2018
    8:51 am
    Sīcim tūlīt 3, jāiet visādas apskates. Ģimenes ārsts ar mērīšanu un potēm bija pirmais. Neesot īsti paticis. Māsiņa esot bijusi jauka un pieredzējusi ar bērniem, tā bija ok, bet jaunā dakterīte, kas praksējās pie mūsu ģimenes ārstes esot bijusi... pastīva. Nopietna, oficiāla, sabiedēja sīci, vārdu sakot.
    Lai palīdzētu tikt pāri neizskaidrojamajām bailēm no dakteriem, sagādājām pudelītes, pipeti, šļirci, marles, masku un plāsterus, sabāzam mazā instrumentu kaštelē un spēlējam dakteros. Tagad katru reizi, kad ir kāds kodums/griezums/apdegums, sīcis ārstē. Bet nu tomēr, ja ārsts nav bērniem draudzīgs, tad tomēr ir biedējoši laikam.
    Rīt jāved jams pie zobārsta uz apskati. Viss jau kādu nedēļu sarunāts. Iepriekš jau ir bijis, dakterīte pazīstama, draudzīga. Mucīts ies apskati pirmā, lai parādītu, ka nekā tāda tur nav. Likās, ka ir ok. Šonakt ap vieniem sīkajam sākās histērija par to, ka negrib pie daktera, bail. Laikam kautko samurgojis būs. Stundu(!) vāvuļoja, raudāja, līdz beigās nomierinājās un aizmiga. Bērnus traumēt ir krietni vienkāršāk, kā varētu šķist.
    Wednesday, August 8th, 2018
    10:48 am
    Bērnu dārzs
    Jau maijā sākām sīci fīrēt uz bērnu dārzu. Nu, vismaz es. Pēcpusdienās gājām spēlēties ar citiem sīčiem, lai mūsējais radinās pie vietas un sabiedrības. Tā kā laiks bija pa lielam silts un jauks, spēlēšanās bija tikai dārzā. Reiz sīcim sagribējās mīzt, bija jāiet iekšā. A tur pilns ar visādām neredzētām rotaļlietām! Protams, ka bija gaudošana par to, ka grib palikt iekšā un spēlēties, bet nedrīkst.

    Šonedēļ beidzot sākās jaunā bērnu dārza sezōna un sīcis ar prieku iet uz bērnu dārzu no rītiem - beidzot var spēlēties ar tik ilgi kārotajām rotaļlietām! Tiesa, diendusai joprojām tiek vests mājās. Kundzīte priecājas par brīvā laika daudzumu, jo uz darbu joprojām tikai pēcpusdienās. Aber man joprojām jājājas pēcpusdienās/vakaros. Pagaidām. Drīz sāks dzīvoties visu dienu pa silīti, tad būs arī man miers.

    Enīvej, iestāde diezgan interesanta. Viņiem ir Waldorf tipa režīms: sīči mācās darboties praktiski - zīmēt, dziedāt, kārtot, mazgāt, gatavot un vēl nezin ko. Cik sapratu, parasti viņiem ir līdz 10 apkopjamajiem un 2 tantes uz vietas. Sīči vecumā no 3-6 gadiem, kad vecākie tiek sūtīti uz skolu. Sistēma ērta audzinātājām - vecākie bērni pieskata un arī pamāca jaunākos. Ķip mācās atbildību. Rotaļas ir arī visas daudz maz praktiskas, rotaļlietas domātas radošuma stimulācijai, blablabla. Internetos var to waldorfa ideolōģiju atrast un palasīt, ja ir interese.
    9:48 am
    Micupišī
    Pagājušonedēļ sākās interese par auto "vārdiem". "Kā šito auto sauc? Kā tam auto vārdā?". Pīķa stundās baisākais zajobs pa aktīvākām ielām klīst. Nepārtraukti jāsauc markas, kamēr sīcis tikai baksta ar pirkstu. Ierādīju, ka markas var pēc šiltītēm atpazīt, tagad sāk mācīties. Pirmais, ko jams iemācījās, ir Ford. Jo, acīm redzot, fordi ir populāri kvartālā. Nākamais, lai cik dīvaini arī nebūtu, bija Mitsubishi. Par spīti tam, ka tikai viens ir redzēts. Laikam iepatikās vārds. Tāpat viņu piedur Hooondaaaaa, bet tās neatpazīst vēl (pārak maz redzētas, laikam). Nākamais bija folksvāgens. Tagad, kad sīcis prasa, kas ir forda "vārds", es saku kautkādu random marku, jams uzreiz lepni mani labo - "Fooooords taču!"
    Monday, July 30th, 2018
    8:32 am
    Krāsotāju dienas
    Jaunākais hīts ir dārza mēbeļu, smilškastes un šķūņu krāsošan ar rullīti un ūdens spaini. Izdomājām sagādāt jamam papildus vēl plato krāsotaju otu, lai dažādo savu instrumentu klāstu.
    Tuesday, July 24th, 2018
    9:24 am
    Just don't throw the baby out with the water
    Mums no kustoņiem mājās ir tikai mušas un gliemeži. Āfrikas milzu gliemeži. Dzīvo lielā caurspīdīgā plastmasas kastē. Protams, ka tie ir jābaro, kaste jātīra, utt. Kā jau naksnīgi dzīvnieki, tie lielākoties pa dienu guļ zem vāka kājām(?) gaisā.
    Kundzīte vakar izdomāja arbūza mizu iemest šiem. Metot ievēroja, ka kaste aizdirsta (starp citu, tie gliemeži pēc arbūza dirš sarkanu), nesīs satīrīt. Kautkā aši un neuzmanīgi izņēma līkumu, viens nokrita un izšķīda. Pats lielākais un smukākais. Balts bija. Nu neko, satīrījām, savācām, izmetām miskastē. A ko citu, bēres tak netaisīs. Sīcis tikai salika divi un divi pa savam. Vakarā, gulēt ejot, jams prasīja: "Mamma tak mani miskastē neliks?" Vot tā, centies un centies, bet tāpat traumējas tā dvēselīte.
    Thursday, June 28th, 2018
    9:10 am
    Uzlīmes
    Dēlam patīk uzlīmes līmēt. Tas laikam visiem bērniem ir aktuāls, cik noprotu. Sākumā krāmējāmies ar veikala uzlīmju grāmatām, bet to pietiek labi ja pāris stundām. Tad no ībeja pasūtīju pa 10$ biezu paku kautkādu pirmskolas uzlīmju - krustiņus, smailijus, "well done!", utml. Paka (kādas 100 A4 loksnes) izvilka kadu pus gadu. Tad vienu dienu iepeldējām muki.lv un atradām šitādu "līmējamo grāmatu". Laminētas fōna bildes, uz kurām lipināt gumijotas "uzlīmes". Pluss tāds, ka daudzkārt lietojamas. Salīdzinot pat ar ībeja uzlīmju noietu mūsmājās, šķiet, ka grāmatele pa nedēļu jau sevi atpelnīja.
    Tuesday, June 19th, 2018
    3:07 pm
    Šorīt sīcis pamodās biš pēc sešiem, apskāva guļošo mani un pateica, ka tētis grib iet lejā skatīties multenes un cept pankūkas. Grib taču? Ēēēēēj dīīīīīrst! Visjaukākais bija tieši tas "grib taču" beigās.

    Vispār savdabīga fīča - jams pats nekad neko negrib. Vienmēr mamma grib iedot baranku. Tētis grib palaist mašīnā spēlēties. Tētis grib nopirkt saldējumu. Šķiet, ka psiholōģijā to sauca par projicēšanu?
[ << Previous 20 ]
About Sviesta Ciba