tēvs' Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are the 20 most recent journal entries recorded in tēvs' LiveJournal:

    [ << Previous 20 ]
    Wednesday, December 5th, 2018
    3:25 pm
    Par puķēm
    Viens no vecajiem sižetiem, ko jau labi sen gribējās noraksīt, bet roka necēlās.
    Tātad, sīcim bija laikam pusotrs gads, kad pavasarī izlīdam no ziemas migas un atklājās, ka pļavās ziedi zied. Nu jams atrod, priecājas, noplūc, un domā, ko darīt. Nes man. Es pretī iestāstu, ka tantēm patīk puķes - nes mammai. Viss jauki un skaisti, kad noplūktā zieda galviņa (kātiņš tak nav tik smuks un interesants) tiek iedota mātei. Bet ko darīt, kad mammas nav klāt? Pareizi, ej meklē kādu citu tanti. Tad nu klimstam pa rajōnu, līdz ieraugam tanti, tai jāskrien klāt, jādod zieds. Visas kā viena apjožas ar platiem smaidiem.
    Bet reizēm gadās citādāk - piemēram, tantei blakus onkulis. Vai onkulis laiza tanti. Bet tas taču nav šķērslis pusotrgadīgam mužikam. Ducina tik klāt, vēl aiz svārku malas parausta, lai neignorē, iedod to ziediņu. Čalim sejā melns mākonis maisījumā ar apjukumu un piemīlību, meiča smej.
    Vēl lielāka hohma bija, kad ar ziedu rokā uz ceļa satikām divus babulīšus, tā labi dziļi septiņdesmitajos jau. Čalis piečāpo klāt, sniedz puķi. Saņēmēja aiz priekiem gandrīz bikses piečurāja, teicās, ka pēdējo 20 gadu laikā tikai uz dzimšanas dienu saņemot no mazbērniem. Ilgi varēja dzirdēt viņu sajūsmināto vāvuļošanu.

    Audzinam džentlmeni.
    3:15 pm
    Adventes kalendārs
    Pirms dēļa piedzimšanas, ar kundzīti bijam nedaudz grinči - uz Ziemassvētkiem minimāli rotajumi, tikai īpašas vakariņas un bez dāvanām. Arī radiem visiem tika apziņots, ka mēs kontrkultūra. Tagad, kad atvase pie saprāta, izdomāja kundzīte, ka jātaisa svētki pēc pilnas programmas - ar rotājumiem, koku, dāvanām un pantiņu skaitīšanu. Nu, ķip sīcim lai tiek (gan jau ka pašai paslepus gribējās visu laiku). Tanī skaitā arī adventes kalendārs. Es pretī - tu čo, dura, katru dienu viņu ar končām barosi? A kā mēs pēcāk dabūsim mēnesi klausīties par to, ka konču nav? Izrādās, ideja bija par stāstiņu sēriju - katru dienu viens stāstiņš tiek izvilkts no datētas aploksnes un notiek lasīšana. Stāstiņi tika drukāti no vietējā "Mazputniņa" radinieka.
    Sīkais fišku saprata. Parasti viņam ne pārāk iet pie dūšas jauna lasāmviela, viņam vairāk patīk pārlasīt veco, pazīstamo, bet šoreiz, laikam, darbojas nepieejamā pacietības psiholōģija. Pēdējos divus rītus sīcis 6:30 no rīta lēkā mātei pa galvu un prasa pēc jaunās sērijas. Kundzītei nācās celties ar vārdiem "esmu radījusi briesmoni!"
    Tuesday, December 4th, 2018
    6:58 pm
    Sīcim marķēšanas mānija. Jātaisa šiltes ar lietu nosaukumiem. Prasīja mātei, lai uzraksta "vilciens" vietējā valodā, šī uzrakstīja latviski. Sīkais skatās uz šilti un prasa "a kur R burts?" Vietējā valodā vilciens sākas ar R. Lasīt/rakstīt vēl nemāk, bet šo-to jau zi .
    Saturday, December 1st, 2018
    4:26 pm
    Dēls atklājis burbuļplēves burvību
    Wednesday, November 28th, 2018
    7:16 pm
    Vai ir dīvaini skatīties acīs savai atvasei, kamēr jamā kakā?
    Wednesday, November 14th, 2018
    9:33 am
    Švilpis
    Jau iepriekš rakstīju, ka sīkajam baisi patīk ar dipdapu nēsāties. Sākumā bija problēma ar ordnungu, jo jams bija gatavs zem mašīnām lekt (nebija sajēgas par to, kas kur pārvietojas un kādi ir noteikumi). Vienu dienu, neatceros, toļi man bija poha, toļi slims, sarunājam ar sīci, ka jams klausīs mani, kad bļauju lai apstājas. Un, ka jams nekad nešķērsos ielu viens pats, pirms esmu pienācis un pārliecinājies, ka ir droši. Divus kilometrus vēlāk, jams, protams, šķērso vienu mazu klusu ieliņu savā gaitā. Dipdaps tiek atņemts un tipā tapā mājās uz savām divām. Pohuj, ka stundu ta iešana aizņēma. Pāris dienas vēlāk līdzīgs gadījums. Atkal tipā tapā. Tad viņam pieleca, ka laikam labāk tomēr klausīt senci, kad jams ķērc kautkur aizmugurē. Nesās kā traks, bet bliež pa mēmajiem, kolīdz mani dzird. Vai divus metrus pirms krustojuma. Bet smuki apstājas pie apmalītes.
    Reiz vasarā bija kautkāds troksnis (laikam ceļa remonti, neatminos vairs) un mana balss (otrais bass) tajā troksnī pazuda. Tad izdomāju, ka, lai nebūtu jāķērc kā aizkautam, svilpšu. Sakodēju sīci, lai reaģē uz svilpšanu arī. Spalga skaņa labāk pārvietojas brīvā telpā.
    Tagad gandrīz katru dienu hohma, kad esam ārā:
    Variants pirmais - sīcis pilnā čadā nesas pa veloceliņu, a tur iela pretī. Vienādas nozīmes krustojums. Bieži avārijas notiek, jo pidari neievēro, bet tas tā. Toties, kad lido metrīga mirgojoša raķete ar zilu mici, visi stājas. Un stāv, izbijušies - vai tik sīcis neleks zem riteņiem. Bet dresētais lopiņš pēdējā brīdī palēkdamies bremzē (dipdapam nav bremžu, jābremzē ar kājam, attiecīgi - sanāk lēkāt). Drošākie lēnām brauc garām. Nedrošākie gaida, kamēr es atvilkšos tos 100-150 metrus, uzlikšu roku sīcim uz pleca un pamāšu, lai tik brauc, viss kulē.
    Variants otrais - sīcis ducina pa priekšu, metrus 50-100, kautkāda iemesla pēc ir jāapstājas. Nu, es, teiksim, izdomāju nogriezties pagalmā, kuram sīcis garam jau pabraucis. Kārtīgi nosvilpjos, visi kājnieki salecas, skatās apkārt. Sīcis pa mēmajiem, apgriežas, skatās uz mani. Es norādu uz pagalmu, lopiņš atgriežas, svētki turpinās.
    Variants trešais, kad gribas pazīmēties. Reizēm kautkādi mammuči/ōmes neapmierināti glūn virsū, kad redz, ka sīcis viens pats no manis tālu (atkal tie paši 50-100 metri) ducina pa trotuāru (parasti es ļaujos tā dragāt tikai tur, kur trotuāri norobežoti no ceļa ar zaļo zōnu). Es tad prikola pēc kārtīgi nosvilpjos, pamāju, lai brauc apkārt, palīdzu izšņaukt degunu vai ko tamlīdzīgu. Neapmierinātais tantuks pēkšņi saprot, ka bezatbildība ir vienkārši uzticība atvasei.

    Ar šo visu es jau labu laiku gribēju paplātīties, tik vienmēr aizmirstas. Tagad atkal atcerējos, jo aizvakar bija kārtējā hohma. Vietējā daunatne krustcelēs stāvēja, pīpēja un slīpēja aliņu. Sīcis pierullē, kautko nokomentē, visi ierēc, aber es pārāk tālu, lai pat dzirdētu. Nu, nokomentēja, un ducina tālāk. A tur ceļš, pa kuru mašīna brauc. Viens no slīpētājiem pēkšņi sāk bļaut uz sīci, skriet pakaļ. Ķip "nelec zem riteņiem!" Aber manējais mierīgi pieripo pie trotuāra malas, apstājas, un neizpratnē lūr uz bļāvēju.

    Visā visumā, pozitīvi iespaidi. Sākumā bija stresiņš, bet tagad es uzticos. Vienīgais, bija pa vidu posms, kur jams mani klausīja, kad bijām divatā, bet, kolīdz mucīts līdz, pilnīgs ignōrs. Attiecīgi, mucīts arī neuzticējās (šķiet, joprojām neuzticas) un streso. Nācās paskolot, šķiet, ka izdevās, bet mucīts tagad principiāli atsakās ar mums iet rullēt.
    Sunday, November 11th, 2018
    12:12 pm
    Genocīds iesācējiem
    Mūsu mājā šogad baisi daudz augļu mušiņu. Lai daudz-maz kontrolētu to populāciju, katru reizi, kad tīram māju, sīcis var ar putekļu sūcēju griestus tīrīt
    Saturday, November 10th, 2018
    5:19 pm
    Es slīdēju pa slidotavu...
    Šodien aizmaucām uz slidotavu. Jo mucīts nopircis slidas, sencis aizstiepis uzasināt. Kādēļ gan ne? Trīsgadniekam. Protams, ka gribējās, jo nav ne jausmas tak, kas tas ir. Precīzi 20 sekundes pēc uzkāpšanas uz ledus, sīcis paziņoja, ka vairāk negrib. Tomēr nomocījām tās 45 minūtes. Ar visu rāmi, krišanu, karāšanos un sēdēšanu uz nosodīto soliņa. Plus redzējām peli. Slidot tā arī neiemācījās (pat īsti stāvēt uz slidām ne), bet teicās, ka būtu ar mieru iet vēl. Jo pēcāk tak minivilciena izbraucieni un pankūkas kafūzī.
    Sunday, November 4th, 2018
    8:20 pm
    Pogotāji
    Mucīts nupat sīcim iemācīja sīcim pogas pogāt. Protams, ka mācības atšķiras no realitātes - mācījās ar milzīgu pogy ar cilpu, realitātē krekkls ar supersīkām podziņām, kuras knapi lien caurumos. Ikdienā neko daudz pohgojamu nelietojam, tādēļ nebūs īsti tā noderīgākāprasme, bet nu tomēr...
    12:55 pm
    pieklājīgo problēmas
    Kā atvadīties no bērna, kas iet gulēt diendusu? Vakarā parasti novēlam labu nakti, bet tas šķiet ne pārāk atbilstoši dienas vidum. Patlaban pieturos pie vienīgās opcijas "saldu dusu/sapņus"
    Wednesday, October 31st, 2018
    10:07 am
    Laika tīšana
    Sīcim iekšējais pulkstenis, laikam, pārtinās nedēļu ātrāk. Sāka jauki gulēt līdz 8:30. Nekādas aurošanas piecos vai sešos. Tagad, kad pulkstens pārtīts uz ziemas laiku, joprojām smuki šņāc līdz (pus)astoņiem. Hz, vai tas bērnu dārza iespaidā, vai kādēļ?
    Thursday, October 25th, 2018
    9:50 am
    Vakarrīt līņāja, šodien pirmā salna. Ceļi smuki apledojuši. Sīcim pa ceļam uz bērnu dārzu kājas slīd, jams pārsteigts - kādēļ ielas slidenas? Sapratu, ka pērnā ziema atmiņā īsti nav, ir tikai nojausma par tādiem konceptiem, kā sniegs un ledus.

    Nezinu, vai rotaļas ar vārdiem un valodu ir raksturīgas visiem bērniem un es vienkārši neesmu izaudzis no tam, vai tomēr tas mums saimē asinīs, bet vēl sīcis ir pasācis aizvietot līdzskaņus auto nosaukumos ar "t". "Tottel", "taat", "toltstāgen", "told", "tittsutisi". Daži no apspēlētajiem vārdiem vietējā nevalodā izklausās visnotaļ rēcīgi.
    Friday, October 12th, 2018
    9:26 am
    Liels auto > mazs auto
    Mammucis iedeva sīcim paspēlēties ar galda spēļu kauliņiem, starp kuriem bija arī viens ~1cm garš mobīlīts. Pēc paskata, varētu būt nācis no 70to beigam vai 80to sākuma. Iepatikās baigi, par spīti tam, ka rati negriežas un ir vispār butaforisks plastmasas gabaliņš. Atradās vēl viens, tagad vispār prieka pilnas bikses.
    Labi, tas satraukumiņš par to, lai nebāž mutē/degunā/ausīs. Bet problēma ir tanī, ka sīcim patīk iet gulēt ar jaunākajām top rotaļlietām. Protams, ka 3 naktī jams pamodās un sāka ķērkt, ka auto pazuduši. Mammucis vainīgs, lai mammucis pats arī meklē. Aizgāja, izstumdīja mēbeles, beigās atrada. Sīcis savāc autiņus un ielien pie mums migā, miers un klusums. Līdz plkst 7. Tad atkal ir tracis, jo autiņi pazuduši. Izstumdīju mūsu gultu, atradu vienu autiņu, atradu citu sen pazudušu autiņu, atradu miljōns lietotu salvešu, bet otrs mikromobīlis joprojām zudis.
    Morāle - nedodied mikro-rotaļlietas sīčiem
    Wednesday, October 10th, 2018
    9:58 am
    Sākās negribēšanas periods. Uz bērnudārzu negribēšanas, tobiš. Vakar bija puņķi un asaras visu rīta cēliena stundu. Mēģināju gan skaidrot, kā ekonōmika strādā, piedāvāju palikt mājās vienam pašam, šis ne par ko. Grib līdz uz darbu. Saku, ka nevarēsi tak nosēdēt darbā visu dienu, lopā garlaicīgi būs. Tāpat grib. Beidzās tikai ārā, kad caur puņķiem norukšķēja "Mersedess". Sākām spēlēt "identificē autiņu", es vēl pa vidam panerroju, līdz dārziņam pārgāja. Vakarā teicās, ka esot bijis forši bērnu dārzā.
    Šorīt atkal: "Vēēēē, negribu uz bērnudārzu! Gribu pelmeņus!" Bet vakar tak tev patika dārziņā? Patika. Nu tad muti ciet un maucam. Gaudošana beidzās, kad piedāvāju pašam izvēlēties zobu birsti. Viņš mums oldskūlīgs, grib ar manuāli.
    Monday, October 8th, 2018
    8:36 am
    I will explain myself very thoroughly
    Ikdiena ar trīsgadnieku ir kā spēlēt nonstopā aliasi vai šarādes. Vai abus vienlaicīgi.
    S:"Es gribu kartiņu ar sarkano auto"
    T:"?"
    S:"Nu to, ko vecāmamma uzdāvināja"
    M:"Dzimšanas dienas kartiņu ar ugunsdzēsēju auto?" aiziet meklēt, 5 minūtes vēlāk atnāk, atradusi.
    S:"Nē. Gribu to kartiņu ar sarkanu auto. Ar zilu auto. Ko vecāmamma uzdāvināja. Ar lidmašīnu. Ar sarkanu auto..."
    M:"?!?", manāmā apjukumā
    T: "Tu gribi izlokāmo transportlīdzekļu grāmatiņu? To dzelteno?"
    S:"Jā!!!"
    M: "Bet to tak es tev nopirku, nevis vecāmāte! Un tanī nav zila auto!"
    T: "Neprasi..."
    Sunday, October 7th, 2018
    4:54 pm
    Vakar sīcis bauroja pēc naktsmiera guļammaisā. Tajā pašā 3 eur maksimas maisā, ko jams izmanto rotaļām. Biju saguris, pavilkos. Mammucis atnāca, ieraudzīja un atzina par labu esam, jo nevar nomest nost, jā segu, attiecīgi, nesalst. Veni, vidi, apprūv.
    4:48 pm
    Nupat lopiņš pieprasīja mammas krāniņu apskatīt. Vai vismaz paskaidrojumu, kāpēc viņa atsākās mīzt krustām
    Saturday, October 6th, 2018
    5:13 pm
    burtiņi, ne bildītes
    Bērnudārzā bija talka. 6 nerdi 3 stundas šūpoles būvēja. Trīs citi nerdi tikmēr komposta kaudzi rāmēja. Viens no mammuķiem jautāja, kas tā par valodu, kurā es ar sīko vervelēju. Uzzinot, ka latviešu, teicās, ka ar saviem mākslenes skolnieciņiem esot braukuši uz Rīgu, jo tur, redz, biennāle. Atteicu, ka nezinu, kas ir biennāle un no mākslas neko nejēdzu. Ar to saruna arī beidzās. Glupais, nekulturālais imigrants. Tumsonība. Viena vienīga tumsonība.
    Friday, October 5th, 2018
    6:46 pm
    PhDibens
    Šodien, atceļā no bibliotēkas, saskrējāmies ar doktoranti kolēģi ar 2 sīčiem. Vecākais biš vecāks par mūsējo. 3 mēnešus varbūt. Šī prasa, ko mēs ganāmies, pie tam piektdienā ap 11 no rīta. Saku, ka nupat no bibliotēkas, mugursoma pilna ar grāmatām. Šai acis lielas, sak, kas, jūs grāmatas lasat?!? Eemu pārsteigts par pārsteigumu.
    Saturday, September 29th, 2018
    1:08 pm
    Ar emōcijām viss kārtībā
    No bibliotēkas atstiepās grāmatiņa par māju (ēku), kas vēlējās kļūt par mājām (dzīvesvietu) kādam. Neviens negribēja, pat bomzis Juris negribēja tajā dzīvot. Skumjš stāsts. Tik skumjš, ka sīkais pat appuņķojās. Un tas nebija vienīgais gadījums. Lasot atkārtoti nākamajā dienā atkal birst krokodīla asara. Kundzīte saka, ka jamam vnk asaro viena acs, jo kautkāda infekcija. Bet es neticu.
[ << Previous 20 ]
About Sviesta Ciba